Jūrmalas dome tiesājas ar Vides aizsardzības klubu ^{Apriņķis.lv}

Nu jau pirms četriem gadiem Vides aizsardzības kluba prezidentu Arvīdu Ulmi esot uzrunājusi Jūrmalas pašvaldība, piedāvājot apsaimniekot tai piederošo ēku Dubultos, Pils ielā 1. Vides aizsardzības kluba biedri jau sen bija domājuši, ka grib savu muzeju, jo bija sakrājies daudz dokumentu un materiālu, tāpēc tika uzrakstīts pieteikums, ka piedāvātajā ēkā varētu iekārtot Zaļās atmodas muzeju un Vides izglītības centru. Līgums tika noslēgts uz pieciem gadiem, tiesa, tajā bija atrunāts, ka ārkārtējas situācijas gadījumā pašvaldība līgumu var lauzt, pieprasot ēku atbrīvot.

No tā dēvētajām Saeimas deputātu mērķdotācijām Zaļās atmodas muzeja un Vides izglītības centra ēkas renovācijai tika saņemts teju miljons eiro. Ēka tika kapitāli izremontēta, bet uzreiz pēc tam, precīzāk – pagājušā gada vasarā, Jūrmalas dome lēma, ka nams Pils ielā 1 tai vajadzīgs, lai tur izvietotu Dzimtsarakstu nodaļu, tādēļ nomniekiem tika pieprasīts atbrīvot telpas.

Spriedums būs 4. novembrī, to vēl varēs pārsūdzēt

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā notiek jau otrā tiesvedība par Zaļās atmodas muzeja ēku. Pirmā tika sākta jau pērn, kad Vides aizsardzības klubs Administratīvajā rajona tiesā apstrīdēja Jūrmalas pašvaldības domes lēmumu par līguma laušanu. Diemžēl, bet tiesa nebija nomnieku pusē. Vides aizsardzības klubs sev nelabvēlīgo spriedumu pārsūdzēja Senātā, bet tas atteica izskatīt pieteikumu, kā arī noraidīja blakus sūdzību. Vienīgais, ko klubs ieguva no šīs tiesvedības, – Senāts atzina, ka Jūrmalas pašvaldība savam līgumam par nekustamā īpašuma nodošanu bezatlīdzības lietošanā Vides aizsardzības klubam ir piešķīrusi publiski tiesisku raksturu. Tas tā noticis tādēļ, ka īpašums lietošanā nodots mērķim, kas kalpo sabiedrības interešu nodrošināšanai. Proti, pēc īpašuma nodošanas to bija plānots izmantot tādā veidā, lai to varētu lietot plašs sabiedrības loks, tādējādi piešķirot ēkai publiskas lietas statusu.

Tieši uz šo apstākli tiesas sēdē debašu laikā pamatojās juriste Nataļja Purina, kura šajā civillietā uzņēmusies pārstāvēt atbildētāju. Otrs pārstāvis ir Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme. Jūrmalas pašvaldību pārstāv juriskonsulte Maija Paula Ģīle. Abas puses tiesas sēdes laikā runāja tieši un konkrēti. Interesanti, ka ne prasītāja, ne atbildētāja pārstāvjiem nebija neviena jautājuma, ko tie gribētu uzdot pretējai pusei. Lietu izskata tiesnese Antra Zute, kura sēdes noslēgumā paziņoja, ka viņas lēmums šajā lietā būs pieejams pēc mēneša – 4. novembrī. Tā kā tas būs tikai pirmās instances tiesas spriedums, pusei, kuru tas neapmierinās, būs iespēja to pārsūdzēt. Izskatās, ka tā arī notiks, tāpēc šīs tiesvedības beigas prognozēt vēl ir pāragri.

Arvīds Ulme: Tie ir vistīrākie meli!

Jau pēc tiesas sēdes “Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Vides aizsardzības kluba prezidentu Arvīdu Ulmi. Sirmajam kungam sirds par notiekošo bija pilna: “Tas līgums, ko Jūrmalas pilsētas pašvaldības juristi uztaisīja, mums ir ļoti slikts. Domājām, ka tā ārkārtas situācija, kāda paredzēta līgumā, varētu būt kāds ugunsgrēks, ja, piemēram, nodegtu kāda skola un bērniem nebūtu, kur mācīties, un tad mēs atbrīvotu telpas. Mēs gan piedāvājām arī savu līguma variantu, bet Jūrmalas domes juristi to nepieņēma. Mēs bijām spiesti piekrist punkts punktā tieši tādam līgumam, kādu viņi mums piedāvāja savā pirmajā variantā, jo tika pateikts: vai nu parakstiet, vai arī vispār nekā nebūs. Esmu pārliecināts, ka jau līguma parakstīšanas brīdī pašvaldība zināja, ka pēc ēkas remonta viņi no mums to savāks. Tas nebija nejauši.”

Ulme atzīst, ka viņa vadītā organizācija bijusi labticīga un pārāk paļāvusies, ka pašvaldība tomēr tā nerīkosies. Brīdī, kad Vides aizsardzības klubs pārņēmis šo ēku, tā bijusi pilnīgi pamesta un nevienam nevajadzīga. Ēkā esot bijusi tikai sausā tualete, un kopumā viss īpašums bijis nolaists līdz pēdējam. “Mēs meklējām naudu, lai paši veiktu remontu, un faktiski to jau bijām sākuši, bet tad pagadījās, ka varēja dabūt lielāku finansējumu no tā sauktajām deputātu mērķdotācijām. Tādā veidā kā topošajam Vides izglītības centram mēs saņēmām gandrīz miljonu eiro. Par šo naudu pašvaldība visu sataisīja, bet uzreiz pēc tam viņiem kļuva žēl, ka mēs atrodamies tik labā īpašumā,” atceras Vides aizsardzības kluba prezidents.

Nauda no Valsts kases tikusi ieskaitīta Jūrmalas pašvaldības kontā, bet tās mērķī precīzi bijis norādīts, ka tā paredzēta Vides izglītības centra ēkas remontam. Tieši uz šo apstākli Vides aizsardzības klubs norādījis tiesvedībā, kas sākusies Administratīvajā rajona tiesā, bet pēc tam turpinājusies jau Senātā. “Saņem naudu vienam mērķim, to izlieto, bet pēc tam mūs dzen ārā, lai uz šo ēku pārceltu Dzimtsarakstu nodaļu. Tajā pašā laikā, ja apskatītos to māju, kurā šobrīd atrodas Dzimtsarakstu nodaļa, tad redzētu, ka arī tur viss ir izremontēts – jauns jumts, renītes, pagalmā izlikts bruģītis… Ēka izskatās kā tirgus prece, kas jau izlikta pārdošanai,” stāsta A. Ulme.

Pašvaldības pamatojums līguma laušanai ar Vides aizsardzības klubu ir tāds, ka ārkārtas situācija esot tieši ar Dzimtsarakstu nodaļu, jo zemei esot vairāki īpašnieki, tāpēc pašvaldība savā īpašuma daļā neko nevarot ieguldīt. Ēka esot ļoti sliktā stāvoklī un nepildot savas funkcijas. “Tie visi ir vistīrākie meli!” uzskata Arvīds Ulme. “Ēka ir ideālā stāvoklī! Papētot dokumentus, atklājas, ka citiem īpašniekiem pieder tikai tā teritorija, uz kuras atrodas šķūnītis.” Viņš uzskata, ka Latvijas bagātākā pašvaldība zemi no īpašniekiem bez problēmām varētu atpirkt, patiesais iemesls esot pavisam cits – Dzimtsarakstu nodaļas ēka atrodas tādā kā miljonāru rajonā, tāpēc to varētu būt iekārojis kāds no kaimiņos dzīvojošajiem bagātniekiem. “Atklāsies, ka tur nav nekādas avārijas situācijas, ka tie ir pilnīgākie meli un dezinformācija. Paši Dzimtsarakstu nodaļas darbinieki ir ļoti izbrīnīti, ka dome pieņēmusi tādu lēmumu. Viņiem absolūti neliekas, ka būtu kaut kāda ārkārtas situācija. Vienīgais, ka viņi droši vien baidīsies žurnālistiem to teikt,” atklāja Ulme. “Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka pašvaldība grib Dzimtsarakstu nodaļai dabūt citas telpas, lai to māju varētu pārdot. Cita iemesla tur nav un nevar būt,” uzskata Vides aizsardzības kluba prezidents.

Muzeja vienīgā cerība – akreditācija

“Domes cinisms ir tik ārprātīgs, ka mēs tiekam izmesti uz ielas ar visiem mūsu eksponātiem, ar visu Atmodas vēsturi. Pašvaldība jau mums neierāda citas telpas – sak, ejiet, kur gribat! Bet mums nav, kur iet, jo to visu jau nevar salikt kādā kabinetiņā,” pašreizējo situāciju raksturo Vides aizsardzības kluba prezidents.

Veidojot Zaļās atmodas muzeju Jūrmalā, Vides aizsardzības kluba aktīvisti bija cerējuši uz ilgstošu sadarbību ar pašvaldību: “Plānojām, ka muzeju akreditēs, ka tur notiks pasākumi un izstādes. Būs tikšanās, dzejas un mūzikas vakari, dažādi semināri, pasākumi bērniem. Jūrmala taču ir tik laba vieta tam visam,” par grūstošajiem plāniem stāsta A. Ulme.

Vērtējot savas izredzes civillietā, Vides aizsardzības kluba prezidents saka: “Mēs tiešām esam ļoti pārsteigti par šo jauno pašvaldības uzbrukumu, jo nākamgad jau beigtos līgums un mums tāpat nāktos doties projām. Es esmu ļoti pateicīgs advokātei Nataļjai Purinai un viņas birojam, jo šī juriste uzņēmās mūs pārstāvēt tiesā, turklāt dara to bez maksas! Es runāju ar vairākiem advokātiem, bet tie visi, tiklīdz izlasīja mūsu līgumu, atteicās slēgt ar mums vienošanos. Advokāte saka, mums tomēr ir cerība, ka tiesa noraidīs pašvaldības prasību.”

Runājot par Zaļās atmodas muzeja nākotnes izredzēm, A. Ulme izteica cerību, ka pa šo laiku muzejs tiks akreditēts. Lai saņemtu akreditāciju, jāiegulda ļoti liels darbs, sevišķi ar dokumentāciju. Zaļās atmodas muzeja gadījumā cilvēki to dara sabiedriskā kārtā. Muzeja vadītāja Lelde Stumbre pie tā strādājot dienām un naktīm. Vides aizsardzības kluba prezidents cer, ka pirmā akreditācija tiks saņemta jau nākammēnes – novembrī. Līdz ar to muzejs iegūšot tādu kā valsts aizsardzību – to vairs nevarēs izlikt no telpām bez citas platības ierādīšanas. Arvīds Ulme neslēpj, ka iemesls, kādēļ ēka netika pamesta pēc pašvaldības pirmā pieprasījuma, ir tieši laika iegūšana, lai muzejs paspētu saņemt akreditāciju.

Jāuzsver, ka Zaļās atmodas muzeju jebkurš interesents var apmeklēt bez maksas. Tas iespējams tādēļ, ka neviens muzeja darbinieks nesaņem atalgojumu – viss notiek sabiedriskā kārtā. Vides aizsardzības klubs cenšas ietaupīt katru centu, tāpēc ļoti jūtams esot kaut vai milzīgais nekustamā īpašuma nodoklis, kas katru ceturksni jānomaksā Jūrmalas pilsētas pašvaldībai, – teju 600 eiro. Tāpat tiekot maksāts par komunālajiem pakalpojumiem, kas arī nav nekādi lētie.

Remonta laikā nomnieki vēlējušies, lai ēkā tiek ierīkots ar šķeldu kurināms apkures katls. Esot bijusi cerība, ka kāds labvēlis laiku pa laikam varētu ziedot kravu šķeldas. Pašvaldība, kurai šajā jautājumā pieder noteicošais vārds, uzstāja, ka jābūt gāzes apkures katlam. Bet ziedot gāzi neviens nevar, par to ir jāmaksā…

Jūrmalas pašvaldības atbilde ir lakoniska un nepilnīga

Lai uzzinātu pašvaldības viedokli, “Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju Zani Leiti, kura lūdza jautājumus noformēt rakstiski. Tā arī tika izdarīts, tomēr atbildi uz visiem jautājumiem “Rīgas Apriņķa Avīze” nesaņēma.

Lūk, Jūrmalas pilsētas domes komentārs: “Jūrmalas pašvaldība tai piederošo īpašumu Pils ielā 1 ar 2016. gada 6. jūnija domes sēdes lēmumu nodeva bezatlīdzības lietošanā biedrībai “Vides aizsardzības klubs”. Līgumā ir noteikts, ka pašvaldība biedrībai nodod īpašumu bezatlīdzības lietošanā līdz 2021. gada 6. jūnijam, bet ne ilgāk kā līdz brīdim, kamēr biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai līdz brīdim, kad īpašums būs nepieciešams pašvaldībai savu funkciju nodrošināšanai. 2019. gada 25. jūlija domes sēdē Jūrmalas pilsētas dome lēma no 2019. gada 1. septembra izbeigt bezatlīdzības lietošanas līgumu ar biedrību “Vides aizsardzības klubs”, jo pašvaldībai ir nepieciešamas tai piederošās telpas savu funkciju nodrošināšanai – Dzimtsarakstu nodaļas vajadzībām. Patlaban civilstāvokļa aktu reģistrācija (dzimšanas, miršanas, laulību reģistrācija) notiek ēkā Paula Stradiņa ielā 6, taču tā ir sliktā tehniskā stāvoklī. Ēka ir novecojusi, un, lai tur varētu turpināt civilstāvokļa aktu reģistrāciju, nepieciešams veikt apjomīgus remontdarbus, ieguldot ievērojamus pašvaldības budžeta līdzekļus. Nams Paula Stradiņa ielā 6 ir pašvaldības īpašums, taču rekonstrukcijas un paplašināšanas iespējas ierobežo tas, ka ēka atrodas uz zemesgabala, kas pieder septiņām ārzemēs dzīvojošām privātpersonām. Nepieciešamo remontdarbu saskaņošana ar zemes īpašniekiem ir apgrūtināta. Pašvaldības ieskatā, lietderīgi būtu Dzimtsarakstu nodaļu pārvietot uz citām, tās funkciju nodrošināšanai atbilstošām telpām. Izvērtējot pašvaldības īpašumā esošos nekustamos īpašumus, kuri patlaban netiek izmantoti pašvaldības funkciju nodrošināšanai un kuros nav nepieciešams veikt lielus kapitālieguldījumus to pielāgošanai Dzimtsarakstu nodaļas darba specifikai, par atbilstošāko uzskatāms nekustamais īpašums Pils ielā 1.”

Neatbildēti palika šādi jautājumi: “Ēka šobrīd ir rekonstruēta, jo pašvaldība no Saeimas mērķdotācijā saņēma nepilnu miljonu eiro – tieši tam nolūkam, lai tajā varētu darboties muzejs un Vides izglītības centrs. Sanāk, ka mērķdotācija netiks izmantota nolūkam, kam tā tika iedota. Kāds būs pašvaldības vadības komentārs par šo?”; “Kā var saprast, Vides aizsardzības klubam nav alternatīvas, kur pārcelt muzeju. Varbūt Jūrmalas pašvaldība plāno klubam piedāvāt citas telpas?”; “Ko plānots darīt ar ēku, kurā tagad atrodas Jūrmalas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa?”; “Vai Jūrmalas pilsētas pašvaldība ir apmierināta ar Zaļās atmodas muzeja un Vides izglītības centra līdzšinējo darbību? Ja nav, ar ko tieši?”