Bauze-Krastiņš atlīdzinājis valstij nodarītos zaudējumus ^{Apriņķis.lv}

2017.gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatēja, ka Garkalnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš laika posmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. oktobrim bija prettiesiski sev apstiprinājis piemaksas 50% apmērā no mēnešalgas. 2017. gada 25. oktobrī KNAB pieņēma lēmumu, ar kuru Bauzem-Krastiņam uzdeva atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus 12 673,62 apmērā. Garkalnes novada pašvaldības vadītājs vērsās tiesā, lūdzot šo lēmumu atcelt. Tikai 2020. gada 13. augustā, kad Augstākās tiesas Senāts bija atteicis uzsākt kasācijas tiesvedību, Bauze-Krastiņš šo naudas summu iemaksāja Valsts kases kontā.

Valsts kontroles dēļ zaudēts amats un pat dzimšanas dienas dāvana

Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš vienu no turīgākajām Latvijas pašvaldībām vadīja teju desmit gadus – līdz šā gada janvārim, kad pats atkāpās no domes priekšsēdētāja amata, aizbildinoties ar veselības problēmām. No deputāta mandāta garkalnietis gan neatteicās. Taisnības labad jāsaka, ka viņa atkāpšanās sakrita ar Valsts kontroles un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas aktivitātēm Garkalnē. Valsts kontrole bija konstatējusi, ka Bauzes-Krastiņa vadītā Garkalnes novada pašvaldība divu gadu laikā bez tiesiska pamata iztērējusi 3 449 452 eiro, bet Jura Pūces vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par šo faktu pieprasīja no domes priekšsēdētāja paskaidrojumu. Ar tā iesniegšanu Bauzem-Krastiņam gāja kā pa celmiem – viņš lūdza pagarināt termiņu, bet arī tajā neiekļāvās, novilcinot laiku vairāk nekā divus mēnešus.

Tas, ko tieši paskaidroja Garkalnes novada pašvaldības domes vadītājs un vai vispār skaidroja, viņa vēlētājiem palika nezināms, jo janvāra beigās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau bija sagatavojusi rīkojuma projektu par viņa atstādināšanu no domes priekšsēdētāja amata. Tobrīd gan Bauze-Krastiņš nodemonstrēja apskaužamu apsviedīgumu, nekavējoties atkāpjoties no amata un, ļoti iespējams, tādējādi izvairoties no soda. Par ko viņu varēja sodīt? Par sliktu pārvaldību, jo tieši viņš kā domes priekšsēdētājs bija atbildīgs par to, lai novada iedzīvotāju nodokļos samaksātā nauda netiktu tērēta bez pamatojuma un pat izšķērdīgi, kā tas notika Garkalnē…

Jāpiebilst, ka arī pēc Valsts kontroles ziņojuma Bauzem-Krastiņam nācās atdarīt savu maciņu, atmaksājot pašvaldības budžetā prēmiju 2600 eiro apmērā, ko saskaņā ar izpilddirektores Jeļenas Tocas rīkojumu viņš bija saņēmis savā 60 gadu jubilejā. Prēmiju nācās atmaksāt, jo par tās piešķiršanu nebija lēmuši deputāti, bet rīkojuma izdevēju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sauca pie administratīvās atbildības, piemērojot 45 eiro naudas sodu.

Bijušais domes priekšsēdētājs aizcīnījies līdz Senātam un zaudējis

Arī pats Bauze-Krastiņš no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja saņēma administratīvo sodu. Tas tika piemērots tieši par to, ka 2014.–2015. gadā viņš prettiesiski sev apstiprināja piemaksu pie algas – 1200 eiro (pirms nodokļu nomaksas) mēnesī. Šīs piemaksas Bauze-Krastiņš sev bija noteicis par to, ka viņš bija kapitāla daļu turētāja pārstāvis pašvaldības uzņēmumā, lai arī atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu viņš jau saņēma kā domes priekšsēdētājs – tā bija iekļauta amatalgā.

Bauze-Krastiņš bija aizbildinājies, ka viņš pašvaldības uzņēmumā veicis Eiropas Savienības un citu struktūrfondu projektu uzraudzību, tomēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nekonstatēja, ka pieteicējam papildus normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem ar deputātu lēmumu būtu uzlikts pienākums veikt projektu īstenošanas uzraudzību domes kapitālsabiedrībās.

Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja 2017. gada 31. marta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Bauze-Krastiņš par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu tika sodīts ar 340 eiro naudas sodu. Bauze-Krastiņš šo lēmumu neapstrīdēja, tas stājās spēkā, un pārkāpējs naudas sodu samaksāja.

Atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus toreizējais Garkalnes novada pašvaldības vadītājs gan nemaz nesteidzās. Tā vietā viņš vispirms vērsās Administratīvajā rajona tiesā, kur procesā pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju viņu pārstāvēja pat divi zvērināti advokāti – Santa Lubgane un Edgars Puriņš. Ar šiem juridiski kvalificētajiem spēkiem izrādījās par maz – pirmās instances tiesa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumu neatcēla.

Arī Administratīvā apgabaltiesa, kurai Bauze-Krastiņš iesniedza savu apelācijas sūdzību, pievienojās Administratīvās rajona tiesas viedoklim, uzsverot, ka pieteicējs bija pats sev apstiprinājis prettiesiski piešķirtās piemaksas izmaksu, tādējādi rīkodamies par labu savām personīgajām un mantiskajām interesēm. Tiesa secināja, ka Bauze-Krastiņš bija pieļāvis interešu konfliktu. Tiesvedība šajā principiālajā lietā noslēdzās tikai 2020. gada 4. augustā, kad Augstākās tiesas Senāts nolēma atteikties uzsākt kasācijas tiesvedību. Šis lēmums vairs nebija pārsūdzams, tāpēc Administratīvās apgabaltiesas spriedums bija stājies spēkā.

Bauzes-Krastiņi klusē kā partizāni, skaidrību vieš KNAB

Sekojot līdzi tam, cik izmisīgi garkalnietis Bauze-Krastiņš cīnās par to, lai neatmaksātu valstij nodarītos zaudējumus, var rasties jautājums, vai viņš maz ir tik turīgs, lai to izdarītu. Domes bijušā priekšsēdētāja valsts amatpersonas deklarācija par 2019. gadu liecina, ka Bauze-Krastiņš togad nopelnījis vairāk nekā 50 000 eiro, savu bezskaidrās naudas uzkrājumu palielinot līdz 80 000 eiro. Skaidrā naudā jau ne pirmo gadu viņš glabājot 48 000 eiro, bet nedaudz mazāku summu esot aizdevis. Tātad – pat mājās zeķē Bauze-Krastiņš tur trīskārt vairāk naudas, nekā izmānīja no pašvaldības. Pilnai bildei jāpiebilst, ka vēl viņam pieder 16 nekustamie īpašumi, no kuriem lielākā daļa atrodas turpat paša novadā, bet trīs – prestižajā Jūrmalā.

Kad “Rīgas Apriņķa Avīze” atklāja, ka lēmums par valstij nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu stājies spēkā, pirmais, kuram tika jautāts, vai nauda atmaksāta, bija tieši Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš, kurš, kā jau Garkalnes novada pašvaldības domes deputāts, joprojām ir publiska persona. Bijušais domes priekšsēdētājs arī agrāk bieži vien ignorēja žurnālistus, tāpēc – nekāda pārsteiguma, ka teju divu nedēļu laikā no viņa nekāda atbilde netika saņemta. Garkalnes novada pašvaldības domei tagad ir cits priekšsēdētājs, bet, kā izskatās, darba stils nav mainījies. Tā liek domāt apstāklis, ka arī pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Mārcis Bauze-Krastiņš, kurš ir šā stāsta galvenā varoņa dēls, saņēmis tādu pašu jautājumu, dziļdomīgi klusēja.

Tikai pēc trim dienām, kad par viņa bezdarbību tika ziņots domes priekšsēdētājam Alvim Zīriņam, viņa vietniekam Guntaram Knikstam un pašvaldības izpilddirektorei Jeļenai Tocai, kāds no viņiem piebikstīja laiskajam preses sekretāram vismaz tik daudz, ka tapa šāda atbilde: “Šis jautājums nav Garkalnes novada domes pārziņā.” Mārcim Bauzem-Krastiņam vēl gan tika jautāts, kāpēc tā, ja reiz zināms, ka nelikumīgi tika izmaksāti finanšu līdzekļi tieši no šīs iestādes budžeta, kā arī – vai var būt tā, ka Garkalnes novada pašvaldība šos 12 673,62 eiro vairs nesaņems, pat ja M. G. Bauze-Krastiņš tos atmaksās. Bet bijušā domes priekšsēdētāja atvase vairs nenolaidās tik zemu, lai žurnālistam atbildētu kaut ar vienu vārdu…

To, kā jāstrādā sabiedrisko attiecību speciālistiem, šoreiz perfekti nodemonstrēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Stratēģiskās komunikācijas nodaļa, kas nekavējoties reaģēja uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” žurnālista elektroniski iesūtīto jautājumu, apstiprinot tā saņemšanu un precizējot, kad nepieciešama atbilde.

Tā bija gatava jau nākamajā darba dienā: “4. augustā noslēdzās tiesvedība ar bijušo Garkalnes novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Mārtiņu Gunāru Bauzi-Krastiņu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2017. gadā pieņemtu lēmumu. Tiesa atstāja spēkā iestādes lēmumu, ar kuru M. G. Bauzem-Krastiņam uzlikts pienākums atlīdzināt valstij zaudējumus 12 673,62 eiro apmērā, kas nodarīti, pārkāpjot likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonai noteiktos ierobežojumus un aizliegumus. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs apliecina, ka M. G. Bauze-Krastiņš šā gada 13. augustā ir atlīdzinājis radītos zaudējumus 12 673,62 eiro apmērā, šo summu ieskaitot Valsts kases speciālajā kontā “Ieņēmumi no valsts amatpersonas labprātīgas atlīdzības par valstij nodarīto zaudējumu”.”

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ne tikai izsmeļoši atbildēja “Rīgas Apriņķa Avīzei”, bet par šo faktu arī sagatavoja speciālu preses relīzi, kuru izsūtīja visiem Latvijas lielākajiem plašsaziņas līdzekļiem. Relīzē īpaši uzsvērts tas, ka gadījumos, kad valsts amatpersona savā darbībā pieļauj pretlikumības, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šīs personas var ne tikai saukt pie atbildības, bet arī uzlikt pienākumu atlīdzināt valsts vai pašvaldības budžetam radītos zaudējumus.

Šim stāstam būtu jāliek punkts, jo var teikt, ka viss beidzies pareizi un taisnīgi, ja ne viens apstāklis, kas varētu nepatikt nodokļu maksātājiem Garkalnes novadā. Bauze-Krastiņš, vēl esot domes priekšsēdētāja amatā, piemaksas sev prettiesiski noformēja no pašvaldības budžeta, bet nodarītos zaudējumus viņam jau bija jāatlīdzina, iemaksājot naudu Valsts kases kontā. Lai arī cik turīga būtu Garkalnes novada pašvaldība, teju 13 tūkstoši eiro arī tur uz ceļa nemētājas. Tagad arī tos var ierakstīt tajā pašā skurstenī, kur jau trekniem cipariem iešņāpti tie 3,5 miljoni, kuru prettiesisku iztērēšanu pirms gada konstatēja Valsts kontrole…