Menu
 

Linards Kumskis: Cenšos būt kā moderators, kas piedalās diskusijā un rosina izteikt idejas Apriņķis.lv

  • Autors:  Eva Lūse
Foto – no privātā arhīva Foto – no privātā arhīva

Stājoties Krimuldas novada domes priekšsēdētāja amatā, Linards Kumskis bija visjaunākais pašvaldības vadītājs Latvijā, tomēr viņš ir spējis sekmīgi noturēt novada stūri savās rokās. Pēc izglītības viņš ir angļu valodas skolotājs, taču darbs Krimuldas novada domē Linardam Kumskim nebija svešs arī pirms tam, jo citos amatos pašvaldībā viņš jau bija aizvadījis desmit darba gadus. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Linards Kumskis saņēma vislielāko vēlētāju atbalstu, proti, 659 plusus iepretim 32 svītrojumiem.

Par to, kā ir veicies šajos gados un kā Krimuldas novada domes priekšsēdētājs vērtē dzīvi un norises novadā, Evas Lūses sarunā ar Linardu Kumski.

– Kad pirms trim gadiem sākāt pildīt Krimuldas novada domes priekšsēdētāja pienākumus, bijāt jaunākais pagastvecis Latvijā. Atskatoties uz paveikto – tas jums ir palīdzējis vai traucējis darbā?

– Secinu, ka ikdienas darbā manam vecumam nav bijusi izšķiroša loma, būtiskākie priekšnoteikumi ir atbalsts, sadarbība un pieredze. Pirms kļuvu par pašvaldības vadītāju, vairāk nekā desmit gadus strādāju gan nevalstiskajās organizācijās, gan pašvaldībā, nokļūšana priekšsēdētāja amatā bija pakāpeniska, pamatīgi iepazīstot pašvaldības ikdienas jautājumus.

– Kā veidojāt attiecības ar citiem domes deputātiem un darbiniekiem? Vai viņiem nebija grūti pieņemt, ka viņu priekšnieks ir gados jaunāks cilvēks?

– Savā darbā visaugstāk vērtēju cieņu, sadarbību un profesionalitāti, malā noliekot partijas piederību un personīgās ambīcijas.

Pozitīvas emocijas rada paveiktie darbi, bet vēl lielāku prieku rada apkārtējo apmierinātība un prieks par paveikto.

Bieži no vadītāja gaida, lai viņš pasaka, ko un kā darīt. Iespējams, šī tradīcija nāk no padomju laika vai ir atkarīga no sabiedrības brieduma. Arī man darba jautājumos ir viedoklis un redzējums, tomēr tas ir komandas darbs. Ar prieku dzīvojam brīvā, demokrātiskā valstī, un, pildot priekšsēdētāja pienākumus, es cenšos būt kā moderators, kas piedalās diskusijā un rosina izteikt idejas. Bez komandas nekur un nekā, komandas godaprātam un kvalitātei ir izšķiroša nozīme.

– Kādā intervijā neilgi pēc stāšanās amatā pieminējāt, ka jūs vēlētos panākt, lai domes pieņemtie lēmumi ir skaidri un saprotami pēc būtības. Vai ir izdevies to panākt?

– Darbs pie atklātības un skaidrības attīstības ir nebeidzams. Priecājos, ka mēs kā pilsoniska sabiedrība, valsts attīstāmies. Viens no priekšnoteikumiem veiksmīgai deputātu sadarbībai ir informācijas pieejamība. 2013. gada nogalē, kad pirmo reizi kā deputāts piedalījos budžeta izskatīšanā, atceros, biju izbrīnīts, ka budžeta dokumentus saņēmu sēdes laikā un tūlīt par tiem bija jābalso. Tas nav kvalitatīvs un iesaistošs darbs. Redzējām, ka balsojumi bieži vien bija astoņi pret septiņi; pēdējos gados vienprātība ir lielāka, kas dod lielāku mandātu darbu un mērķu nospraušanai.

Domes darbā esam centušies, lai informācija būtu savlaicīgi pieejama, svarīgi ir paredzamas lietas plānot un darīt savlaicīgi – tas mazina stresu un neuzticību. Šajā jomā ir ieguldīts daudz darba, tomēr jāiet vēl uz priekšu, un gribētos, lai administratīvi teritoriālā reforma paver iespējas vēl modernākai, iekļaujošākai pārvaldei ar lielākām līdzdalības iespējām.

– Ko uzskatāt par būtiskāko panākumu, esot domes priekšsēdētāja amatā?

– Lai paskatītos kritiski uz paveikto, jāpaiet mazliet laikam pēc amata pienākumu pildīšanas beigām. Daudz laika gan runās, gan darbos esmu pavadījis, aicinot un mudinot uz sadarbību un kopīgu darbu veikšanu, piemēram, ik gadu septembrī organizējam svētkus par godu kādai sakārtotai, renovētai vietai: 2017. gadā – Krimuldas Tautas nama ēkas fasādes siltināšana, 2018. gadā – Lēdurgas dendroloģiskā parka paplašināšana, 2019. gadā – Kubeseles dabas un vēstures takas atklāšana, 2020. gadā – Lēdurgas vēstures takas atklāšana. Šajos pasākumos piedalās gan skolas, gan kultūras ļaudis, gan uzņēmēji. Sākam jau pierast pie sadarbības ārpus kolektīva, iestādes; lai cik paradoksāli izklausītos, sākumā bija arī asaras…

– Kāda šobrīd ir dzīve Krimuldas novadā? Kādu ietekmi uz dzīvi novadā ir radījis Covid-19?

– Krimuldas novads ir pievilcīgs ar savu dabu, ainavu, kultūrvēsturi un ļaudīm. Novads atrodas Pierīgā, tāpēc, domāju, esam uz attīstības viļņa. Pozitīvi vērtēju valdības darbu Covid-19 ierobežošanai. Mums ir jābūt atbildīgiem, jāmaina ikdienas paradumi un jāiet cauri šai pandēmijai. Citas iespējas nav.

– Vai novadnieki turpina doties prom uz ārvalstīm darba meklējumos, vai arī tomēr ir tendence palikt Krimuldā – atrast darbu un pelnīt iztiku tepat Latvijā?

– Domāju, ka tendences Krimuldas novadā neatšķiras no tendencēm valstī. Svarīgi, lai cilvēki nedotos prom no savas dzimtās vietas un mīļajiem spiestā kārtā – iztikas nodrošināšanai. Te nu mums visiem ir arvien jāstrādā, nodrošinot savas valsts labklājību.

– Kuras ir uzņēmējdarbībai pievilcīgākās nozares, ar kurām cilvēki nodrošina darbu sev un citiem Krimuldas novadā?

– Krimuldas novadā jau sen ir attīstītas lauksaimniecības tradīcijas – novadā ir vieni no Latvijā lielākajiem graudu audzētājiem un piena lopkopjiem. Globalizācija nosaka, ka uzņēmumiem jābūt pēc iespējas lielākiem un intensīvākiem, un tas rada nepieciešamību vietējiem uzņēmējiem būt sociāli atbildīgiem un sadarboties ar vietējo kopienu dzīves vides uzlabošanā.

Daudz darbavietu nodrošina pārtikas preču ražotāji, kuru ražotie produkti pieejami veikalos arī ārpus Latvijas. 

Priecē, ka pēdējos gados turpina attīstīties tirdzniecības un pakalpojumu centrs Raganā pie A3 autoceļa – darbu sākuši vairāki mazumtirdzniecības veikali, degvielas uzpildes stacija, ēdināšanas uzņēmumi, tikko atklāta būvniecības preču veikala jaunceltne. Ar lepnumu varu teikt, ka vairāki no tiem ir vietējie novada uzņēmēji. Viena sakārtota vieta, jauns objekts paver iespējas attīstīties nākamajam, tādējādi nodrošinot vietējiem iedzīvotājiem un viesiem iespēju iepirkties un saņemt pakalpojumus tepat uz vietas.

Arī tūrismam ir būtiska nozīme, un gan uzņēmēji, gan pašvaldība strādā pie tā attīstības – trīs gadus piedalāmies izstādē “Balttour”, turpinām attīstīt Lēdurgas dendroparku, Kubeseles dabas un vēstures taku, 2021. gada pavasarī durvis vērs rakstniekam Anšlavam Eglītim veltīta ekspozīcija Inciemā. Piedalāmies arī starptautiskos projektos.

Turpina attīstīties arī individuālā darba veicēji un mazie uzņēmēji. Šogad pirmo reizi sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību organizējām konkursu “Māmiņa. Krimuldiete. Uzņēmēja”.

– Pierīgas novados viena no aktuālākajām problēmām ir pietiekams skolēnu skaits vidusskolas klasēs. Kāda ir situācija Krimuldas vidusskolā? Vai kaut kas mainīsies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā?

– Krimuldas vidusskolā visus gadus ir izdevies nodrošināt pietiekamu skolēnu skaitu vidusskolas klašu atvēršanai. Iekļaujoties Siguldas novadā, redzam, ka Siguldas pilsētas skolās skolēnu skaits ir pietiekams, un ir tendence, ka visus pat nevarēs uzņemt lielā klašu piepildījuma dēļ. To nosaka gan urbanizācijas tendences, gan izglītības iestāžu piedāvājuma kvalitāte. Priecē Krimuldas vidusskolas piedāvājums skolēniem, tāpat ir jāturpina strādāt pie piedāvājuma dažādošanas un kvalitātes sekmēšanas.

– Cik būtiski Krimuldas novada budžetu ietekmēs nākamgad paredzētā proporcijas maiņa iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē starp valsti un pašvaldībām?

– Līdzekļu samazinājums, protams, nerada prieku, tomēr tāda ir realitāte.

– Pašvaldību vēlēšanas vairs nav aiz kalniem. Vai ir jau jūtama gatavošanās tām? Kādas tās prognozējat?

– Novadiem kļūstot lielākiem, pārkārtojoties ir iespēja darbu jaunajā novadā vēl vairāk modernizēt. Domāju, ka apvienotajos novados jaunajam priekšsēdētājam svarīga ir pieredze – kā sabalansēt un apvienot dažādās vietas un tradīcijas un rosināt uz sadarbību attīstīt jauno teritoriju.  Vairākas politiskās partijas dažādo attīstības piedāvājumu un rosina diskusiju kultūru. Aicinu uz sadarbību un pozitīvā vairošanu!

– Šobrīd reizēm rodas sajūta, ka pašvaldības un to vadītāji netiek daudz uzklausīti valdībā. Vai pēc reformas pašvaldību loma pieaugs?

– Ikvienas iestādes loma ir būtiska attīstības veicināšanai. Valsts un pašvaldību iestādēm ir jāsadarbojas, un, pašvaldībām kļūstot lielākām, arī to lomai būtu jāpieaug. Lūkosim. Svarīgi, lai valsts un pašvaldības iestādes darbotos vienotā ritmā.

– Novembris ir mūsu valsts dibināšanas mēnesis, tāpēc nobeigumā vēlos pajautāt – kā savās ikdienas gaitās izjūtat piederību Latvijai?

– Ikdienā patiesi cenšos atcerēties un novērtēt, ka dzīvojam brīvā un demokrātiskā valstī. Domu un rīcības brīvība ir kā gaiss, bez kura cilvēka, arī mans, prāts un griba aizietu postā. Brīvība ir arī atbildība, tā nav visatļautība.

Eiropa, Latvija un novads ir mana vieta, valoda, cilvēki, daba, darbs – citas vietas man nav, kur būt. Svarīgi, lai viss būtu balansā, arī latvietība un globalizācija. Esot ārpus Latvijas, sastopot citas kultūras, ir jauki tās iepazīt, novērtēt un salīdzināt ar savējo.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.