Vides aizsardzības klubs turpina tiesāties ar Jūrmalas domi ^{Apriņķis.lv}

Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme atzīst, ka arī Rīgas apgabaltiesā kluba izredzes nav spīdošas, apelācijas sūdzība iesniegta galvenokārt tāpēc, ka muzeja izveidotājiem vienkārši nav vietas, uz kurieni pārvietot zaļās kustības vēstures liecību krājumus.

Jūrmalas pašvaldība izmanto Saeimas mērķdotāciju un lauž līgumu

Zaļās atmodas muzejs ēkā, kas iepriekš tika dēvēta par pasaku namu “Undīne”, atrodas samērā nesen, tika pāris gadu. Interesanti, ka tas tur tika ierīkots tieši pēc Jūrmalas domes iniciatīvas. Pirms četriem gadiem Jūrmalas pilsētas pašvaldība uzrunāja Vides aizsardzības kluba prezidentu Arvīdu Ulmi, piedāvājot klubam apsaimniekot tai piederošo ēku Dubultos, Pils ielā 1. Piedāvājums sakrita ar kluba biedru sen lolotu ieceri par sava muzeja izveidi, jo vides aktīvistiem gadu laikā bija sakrājies daudz mūsu valsts kultūrvēsturei nozīmīgu materiālu. Kluba vadība sagatavoja pašvaldībai adresētu pieteikumu, piedāvājot šajā ēkā iekārtot muzeju un vides izglītības centru.

Līgums starp Jūrmalas pilsētas pašvaldību un Vides aizsardzības klubu tika noslēgts uz pieciem gadiem. Kā tagad atzīst Arvīds Ulme, viņu jau līguma slēgšanas laikā uztraucis noteikums, ka ārkārtējas situācijas gadījumā pašvaldība līgumu var lauzt, pieprasot, lai nomnieks atstāj ēku. Pašvaldība strikti uzstājusi, ka šim punktam līgumā jābūt.

Kad līgums bija noslēgts, radās iespēja tobrīd pamatīgi nolaisto ēku renovēt, jo ar tā dēvēto Saeimas deputātu mērķdotāciju šim mērķim tika piešķirta iespaidīga naudas summa – teju miljons eiro. Mājas renovācijas darbus organizēja Jūrmalas pilsētas pašvaldība, tajos piedaloties arī ar nelielu līdzfinansējumu. Arī laikā, kad muzejam domātā ēka tika atjaunota, A. Ulmi uztraucis tas, ka visi darbi veikti, ievērojot tikai pašvaldības vēlmes. Kā spilgtu piemēru viņš min to, ka tieši pēc pašvaldības speciālistu vēlmes tikusi ierīkota gāzes apkure, lai gan viņš labprātāk būtu izvēlējies, piemēram, šķeldas apkures katlu, kas ekspluatācijā izmaksātu lētāk.

Tagad Ulme saprotot, kādēļ tā noticis, jo samērā drīz pēc renovācijas darbu pabeigšanas un muzeja ekspozīcijas izveidošanas (precīzāk – pagājušā gada vasarā) Jūrmalas pilsētas dome lēma, ka nams Pils ielā 1 tai ir vajadzīgs, lai tur izvietotu Dzimtsarakstu nodaļu, tādēļ nomniekiem tika pieprasīts telpas atbrīvot. Arvīds Ulme gan uzskata, ka tas ir tikai izdomāts aizbildinājums, jo, viņaprāt, ēka, kurā šobrīd atrodas Dzimtsarakstu nodaļa, ir ļoti labā stāvoklī, turklāt tā būvēta tieši šādam nolūkam, kamēr bijušais “Undīnes” nams civilstāvokļa reģistrācijas funkcijām pat varētu būt pārāk mazs.

Arvīds Ulme vēl cer un gatavs celt barikādes

Kā telefonsarunā ar Vides aizsardzības kluba prezidentu Arvīdu Ulmi uzzināja “Rīgas Apriņķa Avīzi”, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Antra Zute pilnībā apmierinājusi Jūrmalas pilsētas pašvaldības prasību, lemjot, ka Vides aizsardzības klubam ar visu savu Zaļās atmodas muzeju un vides izglītības centru pēc desmit darba dienām jāpamet ne tik sen apdzīvotās telpas Dubultos. Ņemot vērā to, ka tas bijis tikai pirmās instances spriedums, atbildētājam ir iespēja to pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, kas likumā paredzētajā termiņā jau ticis izdarīts.

A.Ulme neslēpj, ka arī apelācijas instancē viņa vadītajai organizācijai cerību uz labvēlīgāku tiesas lēmumu ir maz, un šoreiz tas tiekot darīts, lai iegūtu laiku, kurā muzejam vajadzīgo telpu problēmai tiktu rasts pieņemams risinājums. Kā atzīst Vides aizsardzības kluba prezidents, muzeja krājumi tagad jau ir tik lieli, ka salikt tos kādā dzīvoklī ir neiespējami, turklāt tie ir tik interesanti, ka noteikti pelnījuši atrasties ekspozīcijā, nevis krāt putekļus kādā pažobelē.

“Cerības mums ir tikai uz Jūrmalas domes godaprātu, jo nedrīkst taču muzeju izlikt uz ielas, neierādot citas telpas, it kā mēs būtu atnākuši nezin no kurienes,” sarunā pauda A. Ulme. “Šausmīgi skumji, ka ir tāda attieksme… Mēs mēģinām tikt uz sarunām ar domes vadību, bet tā īsti tas mums neizdodas,” sūrojas Vides aizsardzības kluba prezidents.

Kā pēdējo pretošanās akciju Ulme min sabiedrības iesaistīšanu un “barikāžu” celšanu, tomēr viņš cer, ka tik tālu neaizies. Līdz šim klubs centies strīdu risināt mierīgā ceļā, lai gan varējis uz tiesas sēdi aicināt savus aktīvistus un atbalstītājus ar karogiem un bungām. Līdz šim Vides aizsardzības kluba biedri esot ticējuši, ka tiesas spriedums būs viņiem labvēlīgs.

Analizējot pirmās instances lēmumu, Arvīds Ulme piemin līgumu, kuru Jūrmalas pilsētas pašvaldība bija noslēgusi ar Vides aizsardzības klubu, sakot, ka tas bijis ar tādiem klubam nelabvēlīgiem nosacījumiem, ka tiesai grūti lemt par labu atbildētājam. Vienīgā cerība bijusi, ka tiesa ņems vērā to, ka Saeimas deputātu iespaidīgā mērķdotācija tika piešķirta tikai tādēļ, lai ēkā Dubultos tiktu izveidots Zaļās atmodas muzejs un vides izglītības centrs, nevis izvietota Dzimtsarakstu nodaļa. Tagad sanākot tāda kā krāpšanās ar nodokļu maksātāju naudu. No savas puses Vides aizsardzības klubs kā nekustamā īpašuma nomnieks visus pienākumus pildījis ļoti apzinīgi, tostarp savas ļoti ierobežotās rocības apstākļos pat ēkas renovācijas laikā maksājis gan nodokli, gan par darbos izmantoto elektroenerģiju.

Kā pauda Vides aizsardzības kluba prezidents, šobrīd turpinās darbs, lai Zaļās atmodas muzejs tiktu akreditēts. Šos pienākumus veic muzeja direktore Lelde Stumbre. Ja izdosies iegūt akreditēta muzeja statusu, šo Vides aizsardzības kluba lolojumu bez citu telpu ierādīšanas izlikt vairs nebūtu iespējams – tas būs valsts aizsardzībā. Cerības, bet jau mazākas, Arvīds Ulme saista arī ar 2021. gada 5. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām. To rezultātā varētu nomainīties Jūrmalas pilsētas domes sastāvs un pašvaldības vadība un līdz ar to arī attieksme pret Vides aizsardzības klubu un tā izveidoto muzeju. Jāatzīst gan, ka šis cerību stariņš ir visblāvākais no visiem, jo pašreizējās domes deputāti esot vienbalsīgi lēmuši par to, ka jālauž līgums ar Vides aizsardzības klubu. Kāpēc tā? Tā varētu būt atsevišķa pētījuma vērta tēma…