Menu
 

Satversmes tiesa sāk vērtēt pašvaldību reformu. Pirmajā lietā – Ikšķiles un Limbažu novads Apriņķis.lv

  • Autors:  Imants Vīksne
Foto: ikstile.lv Foto: ikstile.lv

Saistībā ar Administratīvi teritoriālo reformu Satversmes tiesa ierosinājusi 19 lietu, un kā pirmo sākts izskatīt apvienotu lietu, kurā pret jauno pašvaldību karti iestājas Ikšķiles un Limbažu novadi. Abi saistīti arī Rīgas reģionu. Ikšķili Saeima nolēmusi pievienot Ogres novadam, savukārt Limbažiem atņemt Skulti ar tās lielo bagātību – ostu, pievienojot Saulkrastu novadam.

Pašvaldību reformas gaitā daudzas pašvaldības pauda neapmierinātību ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tapušo karti. Par maz konsultāciju, par maz pamatojuma, un tad uznāca kovids, pilnvērtīgas politiskas diskusijas aizstājot ar formāliem attālinātiem balsojumiem digitālajā vidē. Lielākā daļa ir samierinājusies ar to, ka valdošā koalīcija norullējusi tām pāri kā ar ceļarulli, un gatavojas likvidācijai, pievienošanai un atvienošanai, kas nu kuru sagaida. Taču 21 pašvaldība nolēmusi iet līdz galam, vēršoties Satversmes tiesā.

Ja kādā no lietām tiesa lems par labu iesniedzējam, politiski par šo kļūdu atbildīgie tālu nebūs jāmeklē. Pēc tam, kad tika pieķerts savtīgā melošanā, lai tiktu pie speciālas atļaujas mašīnas novietošanai jebkurā Rīgas autostāvvietā, Juris Pūce tika izmests no pašvaldību lietu ministra amata. Taču, lai koalīcija neizjuktu, viņš iesēdināts citā visnotaļ siltā vietiņā – Saeimā. Turklāt ar krietnām piemaksām Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētāja amatā. Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" izdomāja viltīgu rokādi. Līdzšinējais komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs iecelts par ministru, bet apkaunotais eksministrs atgriezies Saeimā un dabūjis Pleša komisiju. Visi laimīgi, izņemot opozīciju.

Pūces apsvērumi

14. janvāra Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā bija iekļauts likumprojekts «Par speciālās Administratīvi teritoriālās reformas komisijas darbības izbeigšanu». Tā rosinātājs Viktors Valainis debatēs atzina, ka šādas komisijas izveide jau sākotnēji bija kļūda, jo koalīcija tajā liedza dalību pie frakcijām nepiederošiem deputātiem. Komisijas mērķis jau sākotnēji bijis "ar triecienspēku, bez paplašinātām debatēm izdzīt cauri vienu vai otru lēmuma projektu". Pašlaik tas lielākoties ir izdarīts, un šai komisijai salīdzinājumā ar citām tikpat kā nav darba. Nav ko darīt. Tikai divi likumprojekti, no kuriem viens jau ir ceļā uz trešo lasījumu. Taču komisijas pastāvēšanai ir cits būtisks iemesls, ko publiskoja deputāte Jūlija Stepaņenko: "Mēs redzam, ka šī komisija faktiski šobrīd ir ļoti nepieciešama vienam politiskam spēkam, lai nodrošinātu parašutu caurkritušajam ministram, kurš samelojās, būdams ministrs, un tagad mēģina Saeimas deputāta amatā kaut kādā veidā sagrābt sev iespējamās piemaksas, lai varētu pārdzīvot šo zaudējumu. Tas absolūti nav pieņemams, tam nav nekāda sakara ar Saeimas darbu, tam nav nekāda sakara ar likumdošanas nepieciešamībām."

Taču koalīcijā par to ir vienošanās un pašvaldību reformētājam Pūcem pat nebija sēdē jātaisnojas kolēģiem. Likumprojekts par komisijas likvidāciju tika noraidīts: par tikai 15 balsu, pret – 54 balsis, viens deputāts atturējās, bet 25 nebalsoja. Pūcem ir darbs, piemaksas, un viņam arī uzticēts pārstāvēt atbildīgo komisiju Satversmes tiesas ierosinātajās lietās par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

Saeimas kopējā viedokļa pārstāvēšana pirmajā tiesas procesā uzticēta profesionālam juristam, zvērinātam advokātam Laurim Liepam. Savukārt pretējo – Limbažu novada domes – viedokli pārstāv zvērināts advokāts Artis Stucka. Ikšķiles novada pašvaldību – zvērināts advokāts Matīss Šķiņķis.

Pašvaldības tātad ir apstrīdējušas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma punktus, kuros noteikts, ka Ikšķiles pilsēta un Tīnūžu pagasts atrodas Ogres novadā. Un ka Skultes pagasts atrodas Saulkrastu novadā. Pašvaldību ieskatā tādējādi pārkāpts Satversmes 1. un 101. pants. Kā arī vairāki panti Eiropas Vietējo pašvaldību hartā. Lūk, kādi ir pieteikumu iesniedzēju apsvērumi Satversmes tiesas sagatavotajā informācijā par lietu Nr. 2020-37-0106.

Limbažu apsvērumi

"Limbažu novada dome norāda, ka atbilstoši sākotnējam Vides aizsardzības un  reģionālās attīstības ministrijas piedāvātajam administratīvā iedalījuma modelim Skultes pagasts, tāpat kā līdz šim, bijis iekļauts Limbažu novada sastāvā. Savukārt Administratīvo teritoriju likuma pieņemšanas laikā Saeima esot nolēmusi izveidot Saulkrastu novadu, kura sastāvā iekļāvusi arī Skultes pagastu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka šādam risinājumam nav pamatojuma un nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar Limbažu novada domi un Latvijas Pašvaldību savienību. Tas esot bijis Saeimas politisks lēmums, un ar to cita starpā esot pārkāpts pašvaldības princips. Skultes pagasta iekļaušana Saulkrastu novada administratīvajā teritorijā ierobežojot Limbažu novada pašvaldības spēju objektīvi piedalīties tai noteikto publisko lietu pārvaldīšanā. Proti, ar šādu lēmumu esot nepamatoti samazinātas Limbažu novada pašvaldības finanšu autonomijas tiesības, kas negatīvi ietekmēšot pašvaldības funkciju izpildes kvalitāti un iedzīvotāju labklājību. Administratīvi teritoriālās reformas procesā ar Pielikuma 35.4. apakšpunktu esot grozīta Limbažu novada administratīvās teritorijas robeža, tāpēc publiskajā apspriešanā bijis jānoskaidro Limbažu novada vietējās kopienas viedoklis. Tā kā tas nav izdarīts, esot noticis būtisks vietējās demokrātijas un likuma "Par pašvaldībām" pārkāpums."

Ikšķiles apsvērumi

"Ikšķiles novada dome apstrīd to, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā līdzšinējais Ikšķiles novads tiek apvienots ar Ķeguma, Lielvārdes un Ogres novadiem, tiem izveidojot jauno Ogres novadu. Reformas nepieciešamība un piedāvātais administratīvā iedalījuma modelis neesot pietiekami pamatots. Saeima arī neesot nodefinējusi reformas mērķus un kritērijus, pēc kuriem veidojami novadi. Reformas ietvaros neesot vērtēti alternatīvi risinājumi, piemēram, priekšlikums pievienot Ikšķiles novadu Salaspils novadam. Turklāt pirms administratīvā iedalījuma izstrādes un arī Administratīvo teritoriju likuma pieņemšanas laikā neesot notikušas atbilstošas konsultācijas ar pašvaldību. Ikšķiles novada dome norāda arī uz vairākiem labas likumdošanas principa pārkāpumiem Administratīvo teritoriju likuma pieņemšanas procesā un uzskata, ka pārkāpts arī Satversmes 15. pants, kurš paredz: "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā." Attālināto Saeimas sēžu digitālo platformu "e-Saeima" nevarot uzskatīt par "citu vietu" Satversmes 15. panta izpratnē. Turklāt šādās sēdēs nedrīkstot izskatīt tādus likumprojektus un jautājumus, kuru izskatīšana nav objektīvi steidzama. Tāpat Ikšķiles novada dome norāda uz subsidiaritātes principa pārkāpumu. Neesot konstatēts, ka Ikšķiles novada pašvaldība nespēj pildīt savas funkcijas. Turklāt tā esot viena no nedaudzajām pašvaldībām, kura ik gadu veic iemaksas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā."

Vai pretošanās veltīga

Saeima attiecīgi pauž viedokli, ka apstrīdētās normas atbilst kā Satversmei, tā arī pašvaldību hartai. Īsumā: Harta neparedzot pašvaldībai tiesības uz administratīvās teritorijas nemainību vai tiesības pieprasīt konkrētu administratīvo teritoriju. Informācija par administratīvi teritoriālo reformu, tās mērķi un pamatojums esot detalizēti atspoguļots dažādos dokumentos un pētījumos. Apstrīdētās normas esot pieņemtas, ievērojot labas likumdošanas principu. Pandēmijas apstākļos prezidijs esot bijis tiesīgs sasaukt Saeimas sēdes attālināti. Subsidiaritātes princips ar apstrīdētajām normām netiekot skarts. Un visbeidzot – ar pašvaldībām konsultācijas esot notikušas un vērtējamas visa reformas procesa garumā. Tieši par šo pēdējo jautājumu jau pirmajā tiesas sēdē starp juristiem izvērtās plašāka domu apmaiņa.

Ikšķiles pārstāvis tiesā Matīss Šķiņķis skaidroja, ka konsultācijas par tādām varētu saukt, ja ministrija izskaidrotu, kāpēc Ikšķilei jāsadarbojas ar Ogri. Un tad Ikšķile savukārt skaidrotu, ka jau pašlaik vairāk sadarbojas ar Rīgai tuvākām pašvaldībām un ka ministrija savos aprēķinos kļūdās. Un tad ministrija mainītu savu lēmumu. Piemēram. Taču pašvaldības funkcijas netika analizētas, apvienošanas mērķi nav skaidri un jēga no konsultēšanās bijusi minimāla. Saeimas aizstāvis Lauris Liepa uz to ar retorisku jautājumu aizrādīja, ka prasība uzklausīt nenozīmē obligāti paklausīt.

Un, ja šādam viedoklim piekritīs arī Satversmes tiesa, pašvaldību izredzes iztiesāt sev izmaiņas jaunajā kartē ir niecīgas. Pērnā gada nogalē sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" tobrīd vēl tikai ministra amata kandidāts Artūrs Toms Plešs minēja, ka viņam šaubas ir tikai par vienu pašvaldību – Varakļāniem. Un tāpat uzskatot arī Juris Pūce. Ministrijas piedāvājumā Varakļāni tika pievienoti Madonas novadam Vidzemē, bet Saeimā likumprojekta izskatīšanas finālā piekabināti Rēzeknei Latgalē. Iedzīvotāju vairākums ar to ir absolūtā nemierā. Šī tad arī ministrijas skatījumā varētu būt vienīgā pašvaldība 21 pašvaldības skaitā, kurai izdosies grozīt reformas karti jau pēc likuma pieņemšanas Saeimā. Bet pārējām pašvaldībām nāksies vien samierināties. Pretošanās progresam – veltīga. Protams, šobrīd tas ir tikai minējums, jo lēmumi ir un paliek Satversmes tiesas ziņā.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.