Menu
 

Plešs: Teritoriālajā reformā nav iespējams ņemt vērā katras pašvaldības intereses, bet jādomā par visas valsts ilgtspējīgu attīstību

  • Autors:  LETA
Foto - VARAM Foto - VARAM

Veicot visaptverošu reformu, kas ietekmēs Latvijas tālāko attīstību un nākotni, nav iespējams nodrošināt, ka katras pašvaldības vēlmes un intereses tiks izpildītas, trešdien Satversmes tiesā (ST) sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), aizstāvot jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (ATR).

Par Skultes pagasta gaidāmo pievienošanu Saulkrastu novadam un Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam ierosinātajā lietā ST Plešs skaidroja, ka Ministru kabinets (MK) ATR reformas laikā ir vadījies pēc tā, kādā veidā sasniegt vislabāko rezultātu visiem Latvijas iedzīvotājiem, nodrošinot ilgtermiņa attīstību.

Ministrs norādīja, ka Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantā nav paredzēta konkrēta procedūras kārtība, kādā ir jāveic konsultācija ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem. "Daudz racionālāk ir veikt diskusijas par jau sagatavotu konkrētu ATR iedalījuma modeli, kāds tika piedāvāts 2019.gada 14.maijā," uzsvēra Plešs, papildinot, ka jaunās ATR izstrādes laikā notika 30 konsultācijas ar 114 pašvaldībām, kurās kopumā piedalījās 947 deputāti.

Viņš norādīja, ka jaunā ATR apspriešana tika iesākta vēl ilgi pirms 2019.gada, norādot uz vairākiem dokumentiem, tai starpā arī 2013.gada 26.martā MK izskatīto ziņojumu par 2009.gada ATR izvērtējumu. "Jau 2013.gadā tika skaidri norādīts, ka ir nepieciešams veidot lielākus novadus," sacīja ministrs.

Tāpat 2014.gada 30.decembrī MK tika apstiprināts Valsts pārvaldes politikas pamatnostādnes līdz 2020.gadam, kurās arī skaidri tika norādīts uz to, ka ir nepieciešams pilnveidot administratīvi teritoriālo iedalījumu un veicināt tā attīstību, bet 2017.gada 24.februārī tika publicēts Valsts kontroles ziņojums par pašvaldību pakalpojumu sniegšanu par samērīgām izmaksām.

Tā paša gada 3.maijā MK tika izskatīts informatīvais ziņojums, kurā tika analizēta administratīvi teritoriālā iedalījuma problemātika, un tika piedāvāts diskutēt par 29 sadarbību teritoriju modeli.

ST tiesnesis Gunārs Kusiņš norādīja, ka ST ir saņēmusi vairākas identiskas lietas, un jautāja, vai tas nenozīmē, ka reforma tika veikta nepienācīgi, proti, ka konsultācijas netika veiktas pietiekamā daudzumā.

Ministrs, atbildot uz jautājumu, apgalvoja, ka konsultācijas ir notikušas vairākos cēlienos un ir notikušas plašā mērogā.

Plešs norādīja, ka, lai pēc dažiem gadiem noteiktu to, vai reforma bijusi veiksmīga, būs jāpievērš uzmanībai vairākiem faktoriem. "Būs jāvērtē pakalpojumu izmaksas, jo jau pašlaik ir vērojams, ka pašvaldībām ar mazāku iedzīvotāju skaitu - pakalpojumu izmaksas palielinās," teica ministrs.

Tāpat būs jāvērtē ekonomiskās attīstības rādītāji, kā arī pašvaldību viedokļi. "Mums jau ir piemērs, kad 2013.gada izstrādātajā ziņojumā par iepriekš veikto teritoriālo reformu 2009.gadā, vairums pašvaldību norādīja, ka to apvienošana lielākās pašvaldībās ir stimulējusi uzņēmējdarbības attīstību un tām bija vieglāk piesaistīt investīcijas," uzsvēra Plešs.

Plešs norādīja, ka VARAM ieskatā jaunā ATR atbilst apstrīdētajām normām.

Jau vēstīts, ka 2020.gada 26.oktobrī ST lēma apvienot pirmo un otro ST ierosināto lietu par ATR, proti Limbažu domes pieteikumu par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam un Ikšķiles domes pieteikumu par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.