Laivošanas pakalpojumu sniedzēji saredz atjaunotā Gaujas-Baltezera kanāla potenciālu

Atjaunotais 3142 metrus garais kanāls, pa kuru laivošana pēdējās desmitgadēs bija ļoti apgrūtināta vai nebija iespējama, ir Gaujas-Daugavas ūdensceļa sākumposms, pa kuru no Gaujas var nokļūt Daugavā, bet tālāk pa Buļļupi iespējams aizpeldēt līdz Lielupei. Tagad pa iekšējiem ūdensceļiem iespējams nokļūt, piemēram, no Valmieras līdz Jelgavai.

Gaujas-Daugavas ūdensceļa kopējais garums ir 22,3 kilometri (km), un tas ietver atjaunoto kanālu no Gaujas līdz Mazajam Baltezeram 3,1 km garumā, Mazā Baltezera posmu 1,8 km garumā, kanālu starp Mazo un Lielo Baltezeru 300 metru garumā, Lielā Baltezera posmu 3,5 km garumā, kanālu no Lielā Baltezera līdz Juglas upei 3 km garumā, Juglas upi 2 km garumā, Ķīšezera posmu 6,6 km garumā un Mīlgrāvi 2 km garumā.

Ozolnieku airēšanas kluba "Ozolaivas.lv" laivu braucienu plānotājs un organizētājs Atis Luguzs aģentūrai LETA atzina, ka par šī ūdensceļa iekļaušanu "Ozolaivas.lv" maršrutos domāts jau iepriekš, tomēr kanāla sliktā stāvokļa dēļ ideja netika realizēta.

Tomēr tagad, kad kanāls ir atjaunots, tas varētu tikt iekļauts kādā no "Ozolaivas.lv" maršrutiem. Nekas konkrēts padomā biedrībai gan vēl neesot. "Es tur saredzu attīstības potenciālu. Kanāls ir interesants tieši no tā viedokļa, ka no Daugavas var iekļūt Gaujā," sacīja Luguzs.

Arī piedzīvojumu organizācijas "Lūzumpunkts" vadītājs Māris Lazdiņš aģentūrai LETA atzina, ka doma par kanāla izmantošanu laivošanai apsvērta jau iepriekš. Viņš izteica minējumu, ka "Lūzumpunkts" kanālu savos maršrutos iekļaus, visticamāk, piedāvājot ekspedīciju braucienus gan ar laivām, gan jūras kajakiem, gan arī SUP dēļiem.

"Cilvēkiem būtu interesanti, jo viņiem neliekas, ka tās ūdenstilpnes ir saistītas un no Daugavas var nokļūt Ķīšezerā, var nokļūt Baltezerā, Gaujā un tad jūrā. Tas ir tāds jaunatklāšanas izpētes moments," sacīja Lazdiņš.

Tas, cik daudz šādus ekspedīciju braucienus "Lūzumpunkts" varētu piedāvāt, būšot atkarīgs no ūdens līmeņa atjaunotajā kanālā. Tomēr viņš prognozēja, ka vasaras laikā tie varētu būt divi līdz trīs braucieni. '

Viņš arī atzīmēja, ka "Lūzumpunkts" arī iepriekš organizējis braucienus līdzīgos maršrutos, piemēram, no Andrejsalas pa Ķīšezeru līdz Baltezeram, tomēr līdz Gaujai nekad nebija tikts.

Tikmēr Siguldā esošā pakalpojumu sniedzēja "Laivuire.lv" pārstāvis Aigars Cibuļskis aģentūrai LETA uzsvēra, ka pirms piedāvāt šī kanāla iekļaušanu kādā no maršrutiem, būtu jāpārliecinās par ūdens līmeni tajā. 

"Sākumā man pašam būtu interesanti izbraukt un apskatīties, kā šis kanāls izskatās un cik tas ir izbraucams pie dažādiem ūdens līmeņiem. Tie, kā zināms, ir stipri svārstīgi, un varbūt vasaras vidū tas kanāls nemaz nav īsti izbraucams" sacīja Cibuļskis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka tūristiem posms Murjāņi - Carnikava laivošanai esot maz pieprasīts, jo neesot interesants. "Šo kanālu varētu apvienot ar Murjāņu posmu un, iespējams, ieteikt cilvēkiem, kuri vēlas klusumu," teica Cibuļskis, atkārtoti uzsverot, ka pirms kaut ko ieteikt, viņš noteikti gribot pārliecināties, vai attiecīgais kanāls būs labi izbraucams.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" par 3,37 miljoniem eiro atjaunojusi Gaujas - Mazā Baltezera kanālu Ādažu novadā.

Gaujas-Daugavas ūdensceļš izbūvēts laikā no 1899. līdz 1903.gadam, lai nodrošinātu koku pludināšanu no kokmateriālu ieguves rajoniem Vidzemē pa Gauju, Gaujas-Baltezera kanālu, cauri ezeriem un Juglu uz Daugavu un tālāk uz Rīgas ostu. Ūdensceļa atjaunošana pēdējo reizi veikta 20.gadsimta 80.gados un 90.gadu sākumā.