Mazie veikali arī izkropļotas konkurences apstākļos cīnās par izdzīvošanu ^{Apriņķis.lv}

Ropažu veikals "Cukurs" domā trīs gājienus uz priekšu

Ropažos darbojas salīdzinoši jauns veikals ar intriģējošu nosaukumu – "Cukurs". Tas atvērts 2019. gada nogalē un sākotnēji piederēja Ropažu Uzņēmēju biedrībai. Tā kā biedrības mērķis nav veikala vadīšana, tā esot piedāvājusi Terēzai Luksai-Sigatei ņemt veikalu savā paspārnē. Un tā kopš pagājušā gada augusta "Cukuram" ir jauna saimniece, bet uzņēmuma nosaukums – "TL Candles". Lai arī uzņēmēja veikalu "Cukurs" ieguva pandēmijas laikā, pagājušajā vasarā vēl neesot licies, kas viss izvērtīsies tik traki, kā ir šobrīd. Terēza Luksa-Sigate gan uzreiz sevi palabo, bilstot, ka tik traki jau nemaz nav. "Mēs šajā laikā esam gājuši cauri visdažādākajām Ministru kabineta noteikumu izmaiņām, sākot ar to preču klāstu, ko drīkst un ko nedrīkst tirgot. Decembra sākumā, kad valdība nāca klajā ar paziņojumu, ka tiks ierobežots tirgošanai atļauto preču sortiments, mums savā ziņā paveicās ar to, ka jau bijām izveidojuši internetveikalu. Līdz ar to mēs drīkstējām visas preces tirgot attālināti, bet mūsu veikaliņš varēja būt kā pirkumu izsniegšanas punkts. Uz vietas mums bija atļauts pārdot tikai pārtikas un higiēnas preces. Tagad nesen atkal mainījās tie noteikumi, saskaņā ar kuriem mēs atkal drīkstam klātienē tirgot visas savas preces, ja 70 procenti mūsu piedāvājuma ir pārtikas un higiēnas preces," stāsta Terēza Luksa-Sigate.

Veikala "Cukurs" īpašniece sarunā atklāj, ka viņa ļoti seko līdzi tam, kas saistībā ar Covid-19 un ar to saistītajiem ierobežojumiem notiek Latvijā. Principā jau pagājušā gada novembrī esot bijis skaidrs, ka pie mums viss norisināsies pēc tā paša scenārija, kā tas notiek Vācijā. "Līdz ar to mēs jau bijām gatavi tam, ka būs tie ierobežojumi, ka veikalus, iespējams, slēgs. Tieši tāpēc mēs ļoti ātri taisījām savu mājaslapu," atklāj T. Luksa-Sigate. Veikala "Cukurs" telpas tiešām ir ļoti nelielas, tikai 15 kvadrātmetru. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem, tagad tajās var atrasties ne vairāk par vienu pircēju. Veikala īpašniece pat esot interesējusies Ekonomikas ministrijā, kas atbildējusi, ka gadījumā, ja tirdzniecības vietas telpa ir mazāka par noteiktajiem 25 kvadrātmetriem, tad noapaļošana notiekot uz augšu. Tiesa, ja veikala platība būtu 49 kvadrātmetri, noapaļots tiktu uz leju, un arī tādā situācijā veikalā nedrīkstētu uzturēties vairāk par vienu pircēju.

"Kā mums iet šajā laikā? Protams, ka grūti. To cilvēku ir tik, cik viņu ir, bet jāatzīst, ka ļoti mainījušies klientu iepirkšanās paradumi. Ja agrāk cilvēki bija pieraduši braukt iepirkties uz lielveikaliem, tagad vietējie biežāk izvēlas apmeklēt mūsu veikaliņu. Mūsu piedāvājumā ir pārtika, mēs ļoti daudz sadarbojamies ar bioloģiskajām saimniecībām, ar mazajiem ražotājiem, tā dēvētajiem mājražotājiem. Mēs piedāvājam ļoti daudz preču no bioloģiski tīrās produkcijas klāsta, kā arī daudz tādu produktu, kurus nevar atrast parastajos veikalos. Tieši ar to mēs mēģinām atšķirties no citām tirgotavām un būt konkurētspējīgi," atklāj Ropažu veikaliņa saimniece.

Jautāta, kā ir ar apgrozījumu, Terēza Luksa-Sigate teic, ka pilns gads vēl nav nostrādāts: "Mēs ejam cauri visiem tiem cikliem – pirmais mēnesis, otrais, protams, Ziemassvētki. Februāris bija tāds salīdzinoši klusāks – principā visklusākais no ziemas mēnešiem." Veikala apgrozījumu pozitīvi esot ietekmējis laiks, kad Ropažu baznīcā pirms Ziemassvētkiem bija izveidots gaismas dārzs, kuru apskatīt brauca cilvēki no visas Latvijas. "Tad mēs vakaros nevarējām veikalu aizslēgt ciet. Ja gribējām četros vai piecos braukt mājās, tas nebija iespējams, jo visu laiku nāca pircēji. Tas bija tāds ļoti interesants laiks, kad arī baznīcas dēļ mums bija vairāk klientu. Arī televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" pie mums paviesojās, lai izveidotu sižetu par tirdzniecības ierobežojumiem. Tas ietekmēja to, ka cilvēki kaut kā vairāk brauca pie mums iepirkties un reizē atbalstīt. Bija pat tādi, kas teica, ka speciāli atbraukuši pie mums iepirkties, jo šiem Ziemassvētkiem dāvanas gribot iegādāties tikai pie vietējiem ražotājiem. Īstenībā, ja tā ļoti par to piedomā, var secināt, ka mūsu cilvēki tagad ir kļuvuši labāki, vairāk rūpējas par citiem. Jāatzīst, ka man tas savā ziņā bija negaidīti, ka latvieši spēj būt arī tik jauki," stāsta Terēza Luksa-Sigate.

Jautāta par to, vai viņas uzņēmums šajos krīzes apstākļos ir saņēmis kādu atbalstu no valsts, Ropažu veikaliņa īpašniece atklāj, ka viņas uzņēmumam ir vēl arī otra nozare – sveču ražošana. Diemžēl tajos mēnešos, kad uzņēmēji varēja pieteikties valsts atbalstam, ja viņu uzņēmumā bija vismaz 20 procentu apgrozījuma kritums, "TL Candles" tam neatbilda, jo, tā kā interese par svecēm lielākoties ir sezonāla, uzņēmumam no septembra līdz decembrim bijis pat noieta pieaugums. To nespēja ietekmēt pat it kā absurdais ierobežojums, ka sveces drīkstēja tirgot tika darbdienās… Uzņēmēja stāsta: "Tad viņi šo ierobežojumu atkal mainīja, jo saprata, ka paši tā kā iebraukuši auzās ar to. Tas tomēr bija Adventa laiks, bet cilvēks nevarēja nopirkt sveces. Mainīja, tāpēc šobrīd tirgošanai atļauto preču sarakstā ir sveces un sveču produkti." Ropažniece gan arī uzsver, ka viņas uzņēmums ievērojamu daļu savas produkcijas eksportē, kā arī samērā bieži sadarbojas ar korporatīvajiem klientiem, tāpēc uz pabalstiem no valsts īsti nevar pretendēt.

Lai arī Ropažu veikaliņš "Cukurs" ir starp tām tirdzniecības vietām, kas jau šobrīd var darboties ne tikai attālināti, bet arī klātienē, arī Terēza Luksa-Sigate ļoti gaida valdības lēmumu, kas atļautu strādāt visiem veikaliem: "Mēs gaidām, kad paši varēsim aiziet uz veikalu un saviem bērniem vismaz normāli drēbes nopirkt. Protams, es uzskatu, ka būtu jāļauj mazajiem veikaliem strādāt. Laukos, kā mēs zinām, pārsvarā ir tikai mazie veikaliņi, turklāt ne tikai pārtikas, bet arī apģērba un citu rūpniecības preču. Īstenībā tas ir diezgan briesmīgi un savā ziņā netaisnīgi, ka tie tagad nedrīkst tirgoties. Man liekas, ka tas ir tāds kā lielo tirdzniecības ķēžu uzņēmumu lobijs. Kāpēc vieni veikali drīkst tirgoties, bet citi nedrīkst? Man tas nav saprotams. Savā ziņā tā ir konkurences graušana, ja mēs tā skatāmies. Kā tika teikts raidījumā "Aizliegtais paņēmiens", lielie uzņēmumi izdzīvos. Tie nekur nepazudīs, lielie tirgotāji šeit būs, viņiem viss ir kārtībā. Ja mēs skatāmies uz mazajiem uzņēmumiem, tad mājražotāju un amatnieku veikaliņiem šobrīd ir ļoti grūti. Man pašai ir vairāki draugi, kuriem ir tādi veikali, tie tagad ir slēgti. Visi gaida valdības lēmumu, lai varētu atsākt strādāt.

Es neteiktu, ka mums viss ir labi, bet nedrīkst jau nokārt degunu. Tas neko nedos, ja mēs čīkstēsim, ka viss ir slikti, vienkārši ir jādomā trīs soļus uz priekšu. Mūs savā ziņā izglāba tas, ka laikus uztaisījām savu internetveikalu. Es joprojām vēroju, kas notiek Vācijā. Tur šobrīd jau ir atvērti skaistumkopšanas saloni – līdzīgi kā pie mums. Principā Latvijas un Vācijas notikumu scenāriji atbilst viens pret vienu, tikai pie mums viss notiek kādas divas trīs nedēļas vēlāk," sarunas noslēgumā teic Terēza Luksa-Sigate.

Saulkrastu "Bembi" ierobežojumu laikā attīsta savu internetveikalu

Saulkrastos jau vairāk nekā desmit gadus darbojas veikals "Bembi", kas piedāvā iegādāties apģērbu, apavus, rotaļlietas un visu citu, kas nepieciešams bērniem no mazuļa vecuma un līdz pat pusaudža gadiem. Jautāta, kā uzņēmumam klājas krīzes laikā, veikala vadītāja Jūlija Kaplāne pastāsta, ka jau gadus divus veikalam bijusi lapa internetā, bet reāli internetveikals darbojies pēdējo pusgadu. "Atvērt internetveikalu nav nemaz tik vienkārši, jo ir jāievada visa pārdošanā esošā prece. Jābūt pietiekami lielai datu bāzei, lai būtu ko piedāvāt cilvēkiem. Būtībā mēs to pabeidzām veidot tikai pagājušajā vasarā. Mūsu veikals "Bembi" visu laiku darbojās klātienē, bet tagad mēs tādā veidā drīkstam tirgot tikai zeķes un zeķbikses, būtībā tas ir arī viss… Tagad mēs lielākoties darbojamies kā preču izsniegšanas punkts – ja cilvēks savu pirkumu noformē internetā, viņš var atnākt pie mums un izņemt nopirkto preci."

Veikala vadītāja neslēpj, ka pandēmijas laiks un ar to saistītā krīze ir ietekmējusi uzņēmuma apgrozījumu. Tas saistīts ar to, ka cilvēkiem ir liegta iespēja veikalā iegādāties to, ko viņi gadu gadiem pieraduši tur pirkt. Veikala apgrozījums krities ļoti ievērojami, savukārt interneta veikals darbojas arvien labāk. Varbūt pat kopējā bilance varētu izlīdzināties. Lielākā problēma esot tā, ka ir grūti nopirkt apģērbu, bet jo īpaši apavus, bez uzlaikošanas. Interneta veikalā tas diemžēl nav iespējams. "Cilvēks izlasa apavu aprakstu, izmēra kājas pēdu un izdara pasūtījumu: būs – būs, nebūs – nebūs. Ja pasūtītie apavi tomēr neder, sūta atpakaļ, un peļņa no tā ir tikai preču piegādes uzņēmumiem," pauž J. Laplāne. "Mēs ļoti cerējām, ka valdība jau šonedēļ atļaus atvērt visus veikalus, bet diemžēl nekā… Atliek cerēt, ka līdz vasarai tas viss tomēr beigsies. Cilvēku plūsma Saulkrastos vasarā nav salīdzināma ar to, kāda tā ir ziemā. Kā jau kūrortpilsētā, tieši vasarā, kad visi brauc atpūsties uz vasarnīcām, mums ir lielākais apgrozījums. Jācer, ka tad šie ierobežojumi vairs nebūs tik stingri…" cer saulkrastniece.

Zeķes un zeķbikses veikalā "Bembi" arī šobrīd varot iegādāties klātienē. Tirdzniecības telpa neesot no tām mazākajām, un arī pie pašreiz spēkā esošajiem nosacījumiem tajā vienlaikus var atrasties četri pircēji. Veikala vadītāja ir pārliecināta, ka gadījumā, ja tiktu atļauts tirgot visas preces, uzņēmums bez problēmām nodrošinātu visas epidemioloģiskās drošības prasības. "Viss jau ir pareizi. Nav jādrūzmējas, tas nav forši. Mums veikalā pieejams noteikts skaits groziņu, un pircēji paši, ienākot veikalā, redz, vai viņi drīkst sākt iepirkšanos vai tomēr jāpagaida ārā. Patiesībā mums šobrīd nemaz nav tik daudz to cilvēku, lai veidotos rinda," sarunas laikā atklāj Kaplāne.

Veikala "Bembi" vadītāja piekrīt, ka nav iespējams saskatīt loģiku ierobežojumā, kas nosaka, ka bērnam zeķes klātienē drīkst nopirkt, bet, piemēram, bikses vai zābakus ne. Ja vajadzētu, veikals bez problēmām varētu nodrošināt kaut vai to, ka pircēji tiek ielaisti un apkalpoti pa vienam. Tā būtu labāk gan tirgotājiem, gan pircējiem. Ja tikai tas būtu atļauts… Bet pagaidām – nekā.