Menu
 

Jauns Tallinas šosejas posms varētu tapt starp Vangažiem un Skulti

  • Autors:  Apriņķis.lv
Attēls - VSIA "Latvijas Valsts ceļi" Attēls - VSIA "Latvijas Valsts ceļi"

Pēc VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) pasūtījuma AS “Ceļuprojekts” uzsākusi iespējamās būvniecības izpēti un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) izstrādi perspektīvajam jaunajam Tallinas šosejas (A1) posmam no Vangažiem līdz Skultei. Uzņēmums tiesības veikt šos darbus ieguvis atklātā konkursa rezultātā, to izmaksas ir 110 594 eiro (ar PVN).

Kāpēc vajadzīgs jauns ceļš?

Jauns šosejas posms nepieciešams, lai tranzīta satiksmei nebūtu jābrauc cauri Baltezeram un Ādažiem, kur ir ne tikai vēsturiskā dzīvojamā apbūve, bet arī pēdējos 10-20 gados attīstītie ciemati, kā arī ražotnes, informē LVC pārstāvji.

Esošajā Tallinas šosejas sākumposmā, no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem, pēdējo 10 gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% – no vidēji 12 400 automašīnām diennaktī līdz 18 400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju. Vienlaicīgi pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu, un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā – Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība –  posmā ir seši tā saucamie “melnie punkti”. Pēdējo trīs gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši seši cilvēki.

Šo faktoru kopums norāda uz to, ka ir nepieciešams palielināt šosejas caurlaides kapacitāti, nodrošinot raitu un drošu satiksmi, īpaši tranzīta transportam. Tas nav iespējams bez esošā ceļa kardinālas pārbūves vai jauna šosejas posma izbūves, atzīmē LVC pārstāvji.

Kāpēc nevar pārbūvēt esošo posmu Baltezerā un Ādažos?

Pārbūvēt divu joslu Tallinas šosejas posmu, kas iet cauri Baltezeram un Ādažiem, par četru joslu ātrgaitas ceļu tehniski ir ļoti sarežģīti. Piemēram, tādā gadījumā nāktos atpirkt un nojaukt daļu no Baltezerā esošajām dzīvojamajām mājām, jo citādi nav iespējams paplašināt ceļu un izbūvēt drošu infrastruktūru. Tāpēc tiek pētīta alternatīva trase, plānojot jauno šosejas posmu izvietot kopīgā koridorā ar “Rail Baltica” dzelzceļu, lietderīgi izmantojot zemes īpašumus, skaidro LVC.

Kas tiks pētīts?

Izpētes projekta mērķis ir noskaidrot potenciālo jaunā šosejas posma trases, mezglu un paralēlo autoceļu vietējai satiksmei novietojumu. Izpētes ietvaros tiks izstrādāti vismaz divi alternatīvi autoceļa risinājumi, kuriem tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Izpēte ļaus izprast, vai šī autoceļa posma būvniecība ir ekonomiski pamatojama un iespējama kā alternatīva satiksmei caur Ādažiem un Baltezeru, nodrošinot Eiropas nozīmes maršruta E67 atbilstību tranzītsatiksmes pamattīkla prasībām, norāda uzņēmumā.

Kad varētu notikt jaunā posma būvniecība?

Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana orientējoši varētu notikt jau šī gada decembrī, tad iedzīvotāji tiks iepazīstināti ar izstrādātajām autoceļa sākotnējām alternatīvām, varēs izteikt arī savus priekšlikumus, kurus iespēju robežās ievērtēs tālākā projektēšanā, stāsta LVC pārstāvji. Izpētes projekta un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes laiks ir 2021.–2023.gads. Ja tiks konstatēts, ka šis ir piemērots risinājums, tad  posma būvniecība tiek plānota pēc 2030.gada. Būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes kopējās izmaksas tiek lēstas 1,65 milj. eiro apmērā, savukārt būvdarbu izmaksas – 156 milj. eiro apmērā ar iespēju būvdarbus veikt divās kārtās.  

Kā organizēs drošāku satiksmi līdz 2030.gadam?

Pērn Tallinas šosejas (A1) posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju (A2) līdz stāvlaukumam pie Pulksteņezera aiz Gaujas tilta (0,00.–13,85.km) uzsāktas satiksmes organizācijas izmaiņas, kuras tiks pabeigtas šovasar. Ņemot vērā to, ka šosejas posms ir zaudējis galvenā autoceļa funkciju, tas jāuztver kā iela apdzīvotā teritorijā. Satiksmes organizācijas izmaiņas akcentēs šo, kā arī liegs veikt bīstamus manevrus – apdzīšanu un kreisos pagriezienus. Baltezerā lielākajai daļai mājsaimniecību tiks saglabāta iespēja iebraukt un izbraukt no saviem īpašumiem visos virzienos, jo braukšanas ātrums ir 50 km/h un satiksmes plūsma uz katru īpašumu un no tiem nav liela. Savukārt ielu pieslēgumos šosejai jārēķinās ar to, ka tiks liegti kreisās nobraukšanas un uzbraukšanas manevri. Šāds risinājums padara drošu caurejošo plūsmu virzību un uzlabo kustības vienmērību, skaidro LVC pārstāvji.

Paredzētās satiksmes organizācijas izmaiņas:

  • satiksmes telpu pārkārtošana – sadalošās joslas un ribjoslas izveidošana uz esošā ceļa, nemainot brauktuves parametrus;
  • norobežojošo ceļa stabiņu izbūve brauktuves sadalošās joslas vidū, tai skaitā iepretim pieslēgumiem, apdzīšanas un kreisā uzbraukšanas manevru izslēgšanai;
  • kreiso uzbraukšanas manevru slēgšana no ielām un pieslēgumiem ārpus apdzīvotajām vietām;
  • drošības uzlabošana uz gājēju pārejām Baltezerā, izveidojot drošības saliņas;
  • kreisā uzbraukšanas manevra iekļaušanās joslas izveidošana Alderu ielas pieslēgumam Tallinas šosejai virzienā uz Rīgu; Baltezerā Baltezera ielas pieslēgumam virziena uz Ainažiem; Muižas ielas pieslēgumam virzienā uz Rīgu; autoceļa P1 pieslēgumam virzienā uz Ainažiem.

LVC pārstāvji atgādina, ka satiksmes organizācijas izmaiņas notiks līdz ar jaunā ceļa marķējuma ieklāšanu un aprīkojuma uzstādīšanu. Nepārbūvējot ceļu šādas izmaiņas ir labākais risinājums konfliktpunktu samazināšanai un satiksmes drošības uzlabošanai. Jāņem vērā, ka šīs izmaiņas nepalielinās autoceļa posma caurlaides spēju, vēsturiski ceļš bija un pēc projekta ieviešanas paliek kā divu joslu ceļš, pa vienai kustības joslai katrā virzienā. Projektā paredzētie pasākumi samazinās frontālu sadursmju iespējas, kā arī uzlabos gājēju drošību Baltezerā.

Statistika liecina, ka šajā Tallinas šosejas posmā ar katru gadu pieaug ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, un pērn tādu bija 34. Laikā no 2018. līdz 2020.gadam no septiņiem bojāgājušajiem pieci ir gājuši bojā frontālās sadursmēs. “Melno punktu” skaits šajā laikā ir dubultojies, un periodā no 2017. līdz 2019. gadam tur ir izveidojušies seši “melnie punkti”, vēsta LVC.

Kas notika ar kādreiz plānoto Baltezera apvedceļa projektu?

Baltezera apvedceļa plānošana pirms vairākiem gadiem tika veikta, balstoties uz Rīgas pašvaldības attīstības plāniem un paredzot pieslēgumu pie Rīgas Ziemeļu transporta koridora (RZTK) 1.posma (Brīvības ielas dublieris). RZTK ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekts, kas patlaban ir atlikts uz nenoteiktu laiku. Līdz tam Baltezera apvedceļa būvniecība nav iespējama un projekta tālāku virzību varēs veikt vien tad, kad būs skaidri Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta plāni par RZTK 1.posma būvniecību, norāda LVC pārstāvji.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.