Salaspils mērs kāpj uz vecā "grābekļa" ^{Apriņķis.lv}

2017. gada 16. jūnijā ar Salaspils novada domes lēmumu "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu" šajā Pierīgas pašvaldībā tika izveidotas piecas novada pastāvīgās komitejas. Lai arī komiteju bija pietiekami daudz un dažs deputāts tika ievēlēts pat trijās no tām, bija arī tādi, kuri iekļuva tikai vienā. Viens no viņiem bija opozīcijas deputāts – Jānis Nebars (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"), kuru toreiz iekļāva tikai Dzīvokļu saimniecības komitejā.

Deputāts Nebars par savām tiesībām cīnījies četrus gadus

Uzskatīdams, ka Salaspils novada domes lēmums par komiteju izveidošanu neatbilst likuma «Par pašvaldībām» 54. panta pirmajai daļai, J. Nebars vērsās pie toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda, lūdzot izvērtēt tā atbilstību minētajai tiesību normai. Ar ministra 2017. gada 1. augusta rīkojumu "Par Salaspils novada domes 2017. gada 16. jūnija lēmuma "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu" 1., 3., 4. un 5. punkta darbības apturēšanu" tika apturēta lēmuma par komiteju izveidošanu 1., 3., 4. un 5. punkta darbība, jo secināts, ka, izveidojot pastāvīgās komitejas, pārkāpts likums "Par pašvaldībām". Salaspils novada pašvaldības dome, kuras priekšsēdētājs arī iepriekšējā sasaukumā bija Raimonds Čudars (toreiz pārstāvēja partiju "Vienotība", tagad – "Jaunā Vienotība"), iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā, kas ar 2018. gada 29. jūnija spriedumu ministra rīkojumu atzina par neatbilstošu likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmās daļas pirmajam teikumam un spēkā neesošu no rīkojuma izdošanas brīža. Satversmes tiesa secināja, ka lēmums par komiteju izveidošanu rada katram tajā minētajam deputātam noteiktas subjektīvās tiesības piedalīties konkrētu domes komiteju darbā: piedalīties komiteju sēdēs, runāt tajās, iesniegt iesniegumus un iniciatīvas, komiteju sēdēs balsot, uzdot jautājumus. Tātad lēmums par komiteju izveidošanu ir individuāls tiesību akts. Līdz ar to strīds par pašvaldības deputāta subjektīvo publisko tiesību izmantošanu vai to satura un apjoma noskaidrošanu ir pakļauts Administratīvās tiesas kontrolei.

Jānis Nebars

Deputāts Jānis Nebars, ņemot vērā šo ieteikumu, nekavējās ar prasības pieteikuma iesniegšanu Administratīvajā rajona tiesā, taču pirmajā instancē viņš piedzīvoja zaudējumu. Administratīvā rajona tiesa ar 2019. gada 17. jūlija spriedumu Nebara pieteikumu noraidīja, jo uzskatīja, ka attiecībā uz pieteicēju nav pārkāpta likuma "Par pašvaldībām" 55. panta pirmā daļa, kas paredz deputāta subjektīvās publiskās tiesības būt par vismaz vienas domes komitejas locekli. Proporcionalitātes principa ievērošanu Administratīvā rajona tiesa nebija vērtējusi. Tā kā šo lēmumu apelācijas kārtībā varēja pārsūdzēt nākamajā instancē – Administratīvajā apgabaltiesā, deputāts izmantoja šo iespēju. Otrās instances tiesa viņa pieteikumu vērtēja citādi, īpaši analizējot tieši proporcionalitātes principu.

Tiesa atzina, ka pilnīgi vienādas visu deputātu tiesības līdzdarboties domes komiteju darbā nodrošināt nebija iespējams, jo visi domē ievēlētie deputāti nevar strādāt vienās un tajās pašās komitejās. Jāņem vērā, ka komiteju skaits (toreiz Salaspils novada pašvaldībā bija piecas komitejas) un tajās iekļaujamo deputātu skaits (katrā septiņi deputāti) jau matemātiski liedza nodrošināt katra domē ievēlētā deputāta (kopā 17 deputātu) dalību vienādā skaitā komiteju. Tādēļ domei no Satversmes 101. panta otrās daļas izrietēja pienākums komiteju sastāvu noteikt nevis tā, lai nodrošinātu visiem deputātiem pilnīgi vienādas iespējas līdzdarboties domes komiteju darbā, bet tā, lai tās būtu vienlīdzīgas pēc iespējas lielākā mērā.

Administratīvā apgabaltiesa nosprieda apmierināt Jāņa Nebara pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Salaspils novada domei izdot lēmumu par domes komiteju sastāva noteikšanu, ar kuru tiktu nodrošinātas deputātu vienlīdzīgas tiesības līdzdarboties Salaspils novada domes pastāvīgo komiteju darbā. Saskaņā ar šo spriedumu Salaspils novada domei viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas bija jāizdod lēmums par domes komiteju sastāva noteikšanu, ievērojot deputātu vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu.

Arī šo spriedumu vēl bija iespējams pārsūdzēt, bet nu jau kasācijas kārtībā – Latvijas Republikas Senātam jeb Augstākajai tiesai. Šoreiz pie pārsūdzēšanas ķērās R. Čudara vadītā Salaspils novada pašvaldība, kas mēneša laikā tiesā iesniedza paša domes priekšsēdētāja parakstītu sūdzību. Arī Senāts atzina, ka taisnība ir deputātam Jānim Nebaram, tādēļ Administratīvās apgabaltiesas spriedums ir atstāts negrozīts. Senāta spriedums vairs nav pārsūdzams, līdz ar to tas jau pasludināšanas dienā jeb 2021. gada 9. jūlijā stājās spēkā.

Ko un kā lēma Augstākās tiesas senatori

Kā savā spriedumā norādīja senatori Dace Mita, Andris Guļāns un Līvija Slica, proporcionalitātes princips ir vispārējs tiesību princips, kas tiesiskā valstī ir jāievēro proporcionālu vēlēšanu rezultātā ievēlētai pašvaldības domei, organizējot pašvaldības domes darbību. Atbilstoši minētajam principam domei darbs ir jāorganizē tā, lai ikvienam deputātam būtu nodrošināta pienācīga iespēja piedalīties domes darbā, proti, lai ikvienam deputātam būtu nodrošināta pienācīga iespēja īstenot brīvo pārstāvības mandātu. To, kā Salaspils novada pašvaldībā tika veidotas pastāvīgās komitejas, Augstākās tiesas tiesneši vērtējuši sekojoši: "Senāta vērtējumā apgabaltiesa ir detalizēti analizējusi izskatāmās lietas faktiskos apstākļus – deputātu kopējo skaitu, viņu piederību konkrētām politiskām organizācijām, komiteju skaitu, komitejās esošo deputātu skaitu un aktuālo sadalījumu. Ņemot vērā visus būtiskos apstākļus, apgabaltiesa secināja, ka komiteju sastāvu noteikšanā proporcionalitātes princips nav ievērots. Senāts pievienojas apgabaltiesas argumentiem un gala secinājumam."

Senāta spriedumā uzsvērts, ka gan Satversmes tiesa, gan Administratīvā apgabaltiesa šajā lietā devusi pietiekamas norādes par to, kādi apsvērumi pašvaldībai jāizdara, nosakot pastāvīgo komiteju sastāvu. Uz objektīviem kritērijiem balstītās iespēju robežas vislabāk ir zināmas pašai pašvaldībai, tostarp noskaidrojot arī ievēlēto domes locekļu viedokli. Tas, ka iestādei tālāku lietderības apstākļu veikšana var nešķist vienkārša, nav pamats atzīt tiesas rīcību par nepamatotu. Sprieduma motīvu daļā uzsvērts: "Šobrīd tiesas sprieduma rezolutīvā daļa vairs nav izpildāma, tā kā ir notikušas jaunas pašvaldību vēlēšanas. Aktuālās tiesību normas gan nav mainījušās, tāpēc, veidojot komiteju sastāvus, ir pamats tās piemērot tādā veidā, kā atzinusi Satversmes tiesa un šajā lietā Administratīvā tiesa."

Čudars un viņa kompānija "pūš vecajā stabulītē"

Senāts savu spriedumu paziņoja pagājušajā nedēļā. Trīs dienas pirms tam notika Salaspils novada pašvaldības domes ārkārtas sēde, kurā tika pieņemts lēmums par pastāvīgo komisiju izveidošanu. Salaspils novada domē tagad ir tikai 15 deputātu iepriekšējo 17 vietā. Arī pastāvīgo komiteju nu ir mazāk – tikai četras iepriekšējo piecu vietā. Tagad gan katrā no komitejām darbosies pa septiņiem deputātiem. Ja salīdzina ar iepriekšējo sasaukumu, nav mainījies tas, ka domē atkal ievēlēti gan Čudars, gan Nebars. Ņemot vērā, ka "Jaunajai Vienotībai" ir astoņi no piecpadsmit deputāta mandātiem, tad tieši šis politiskais spēks diktē "spēles noteikumus" Salaspils novadā. Iespējams, ka to atbalsta vienīgā no Sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" ievēlētā deputāte Ludmila Fedorkova – par to liecina gan viņas balsojumi, gan Čudara viņai laipni piešķirtais vienas komitejas priekšsēdētāja vietnieces amats. Trīs pārējo sarakstu pārstāvji spiesti samierināties ar opozīcijas lomu, tostarp arī Jānis Nebars, kurš kopā ar Ernestu Moiseju un Miku Balodi ievēlēti no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Politiskās partijas "Latvijas Reģionu Apvienība" un "Latvijas Zemnieku savienības".

Raimonds Čudars

Kamēr tiesa uzskata, ka, nosakot pastāvīgo komiteju sastāvu, būtu jānoskaidro arī ievēlēto domes locekļu viedokļi, Salaspilī viss notiek pa vecam. To, kurš deputāts un kurā vai kurās komitejās tiks ievēlēts, iespējams, vienpersonīgi nolēmis atkārtoti domes priekšsēdētāja amatu ieguvušais Raimonds Čudars. Iepriekšējā vakarā pirms ārkārtas sēdes viņa sagatavotais lēmumprojekts kļuva pieejams visiem deputātiem. Domes sēdes sākumā opozīcija izteica savu viedokli un dažus priekšlikumus. Viens no viņiem bija pat tāds, ka vajadzētu tikai samainīt vietām Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" deputātus Jāni Nebaru un Ernestu Moiseju, lai Nebars varētu strādāt Finanšu komitejā, bet Moisejs – Sociālās aizsardzības, veselības aprūpes un dzīvokļu saimniecības komitejā. "Jaunā Vienotība" un "Saskaņa" balsojuma laikā draudzīgi atturējās, tāpēc šis priekšlikums neguva balsu vairākumu.

Tieši tāpat bija ar deputāta J. Nebara priekšlikumu veikt grozījumu Salaspils novada pašvaldības nolikumā, palielinot vietu skaitu komitejās no 28 uz 32. Tādā gadījumā katrs deputāts droši tiktu ievēlēts divās komitejās, bet domes priekšsēdētājs un viens no viņa vietniekiem pat trijās. Pats galvenais – būtu ievērots tiesas piesauktais proporcionalitātes princips. Arī šo iniciatīvu "Jaunās Vienotības" un "Saskaņas" koalīcija nobloķēja…

Ja nebūs citas izejas, Nebars atkal vērsīsies tiesā

"Es atkal ar gandrīz 20% vēlētāju balsu un otro vietu Salaspils novadā esmu tikai vienā pastāvīgajā komitejā. Tāpat arī mans kolēģis Miks Balodis. Proporcionalitāte atkal nav ievērota. "Jaunajai Vienotībai", ja nemaldos, no 28 vietām komitejās ir 17, Latvijas Zaļajai partijai – piecas, manam sarakstam, kuram šajās vēlēšanās bija otrais labākais rezultāts, – četras, bet "Saskaņai" – divas. Uzskatu, ka mūsu sarakstam jau atkal divas vietas ir "nozagtas". Uzskatu, ka šādā veidā mūsu domē jau kārtējo reizi notiek varas uzurpācija," situāciju Salaspils novada pašvaldības pastāvīgajās komitejās komentēja deputāts Nebars. "Tiesas process turpinājās četrus gadus, līdz mēs nonācām pie acīm redzama rezultāta, kas faktiski jau četrus mēnešus pēc iepriekšējām vēlēšanām bija skaidrs tā laika ministram Gerhardam. Gerhards toreiz par to norādīja vairākām pašvaldībām, gandrīz visas veica grozījumus un situāciju izlaboja. Čudars bija vienīgais, kurš nepakļāvās acīm redzamajai patiesībai. Faktiski ir tā, ka Salaspils novada pašvaldības domē tiek pārkāpti jebkādi demokrātijas principi."

Jautāts, vai vērsīsies tiesā arī par to, ka atkal ticis ievēlēts tikai vienā komitejā, Nebars teica: "Šobrīd Augstākās tiesas spriedums diezgan skaidri norāda, ka iepriekšējā sasaukuma komitejās mani ielikt vairs nav iespējams, bet Satversmes tiesas spriedums un Senāta lēmums pēc būtības ir judikatūra, kas parāda, kā jārīkojas pareizi, lai šādas situācijas vairs nepieļautu. Turpmāk uz šī sprieduma pamata jebkādiem šāda rakstura strīdiem tiesās jātiek izskatītiem daudz ātrāk. Ja Salaspils novada dome šo spriedumu neievēros, man nav īsti cita risinājuma…" Kā atklāja Jānis Nebars, šoreiz opozīcija savu mērķi pilnvērtīgi strādāt domē mēģinās sasniegt, jau uz nākamo sēdi iesniedzot lēmumprojektu par lēmuma par deputātu ievēlēšanu komitejās atcelšanu, pamatojot to ar Senāta spriedumu. Informācija par šo spriedumu, kam jābūt saistošam visām Latvijas pašvaldībām, tiks nosūtīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas arī varētu iesaistīties, lai panāktu taisnīgu noregulējumu. Ja nu arī tas nelīdzēs, deputātam atliks tikai vēršanās tiesā.

Salaspils novada domes vadība izvairās no atbildēšanas

Par Senāta spriedumu jau informēta arī Salaspils novada pašvaldības vadība. Kad domes priekšsēdētājam Raimondam Čudaram un Sabiedrisko attiecību daļas vadītājai Lolitai Balcerbulei tika aizsūtīts ļoti konkrēts jautājums: "Vai Salaspils novada pašvaldības dome plāno kaut ko darīt, lai, ņemot vērā Senāta spriedumu, labotu šo situāciju? Ja jā, tad kas tiks darīts?", atbildē tika saņemts jau pieminētais Senāta spriedums, deputātam Nebaram labvēlīgais Administratīvās apgabaltiesas spriedums, kā arī Salaspils novada domes kasācijas sūdzība. Klāt pierakstīts: "Informācijai un darbam pievienoti tiesas dokumenti." Lai arī L. Balcerbulei atkārtoti tika lūgts sniegt arī atbildi, tā nesekoja…