Menu
 

Desmit Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām tiks izstrādāti ilgtspējas enerģētikas un klimata plāni nākamajiem 10 gadiem Apriņķis.lv

  • Autors:  Apriņķis.lv
  • Komentāri
Desmit Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām tiks izstrādāti ilgtspējas enerģētikas un klimata plāni nākamajiem 10 gadiem Rīgas plānošanas reģions

Ar Rīgas plānošanas reģiona (RPR) atbalstu desmit reģiona pašvaldībām tiks izstrādāti ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plāni 2030. gadam ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu un klimata pārmaiņās. Šī būs daļa no 115 plāniem, ko finanšu instrumenta "Apvārsnis 2020" projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” ("C -TRACK-50") ietvaros izstrādās 11 valstīs.

Par to rīkotajā pirmajā apaļā galda diskusijā "Daudzlīmeņu sadarbība enerģētikas un klimata politikas plānu izstrādē" informēja Rīgas plānošanas reģiona un "C-TRACK-50" projekta vadītāja Aija Zučika. Diskusija tika veltīta sadarbības iespēju veicināšanai, nacionālā un reģionālā līmenī izstrādājot politikas plānošanas dokumentus, vēsta Rīgas plānošanas reģiona komunikācijas speciāliste Inese Ozoliņa.

Rīgas plānošanas reģiona eksperte Marika Rošā: "Vairākas pašvaldības savulaik parakstījušas pilsētu mēru paktu, tādējādi izvirzot mērķi par vismaz 40% samazināt CO2 un arī citu siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2020. gadam. Pašvaldības jau šobrīd aktīvi darbojas, lai atbalstītu savā teritorijā atbildīgas un ilgtspējīgas enerģētikas politikas veidošanu. Šī plāna izstrāde būs vēl viens solis, lai kopīgiem spēkiem saprastu rīcības, kas sniegtu atbalstu ambiciozo mērķu sasniegšanā."

Raimonds Kašs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata finanšu un tehnoloģiju nodaļas vadītājs, diskusijā informēja, ka klimats un enerģētika ir svarīgs aspekts nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta kontekstā: "Nākotnē tikai pieaugs vides un klimata loma Eiropas Savienības finansētos projektos. Jau šobrīd izskan, ka atbalsta programmās līdz 25% no izdevumiem īstenotajiem projektiem būs jābūt saistītiem ar klimatu – tas nenozīmē, ka tikai tiešā veidā, bet arī pastarpināti klimata komponente būs jāņem vērā atbalsta pasākumos dažādās jomās, piemēram, lauksaimniecībai, rūpniecībai, pārtikas audzēšanai, transportam u.tml. Mēs jau šobrīd valstī virzāmies uz to, lai jaunu publisku ēku būvniecībā un atjaunošanā energoefektivitātes rādītājiem būtu jāatbilst "gandrīz nulles enerģijas" patēriņa prasībām."

VARAM pārstāvis arī norādīja, ka Latvijai pamazām izdodas pakāpeniski virzīties uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, kas nozīmē, ka vienlaikus ar ekonomikas attīstību samazinās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas: "Uz kopējā Eiropas Savienības valstu fona Latvija izskatās labi – Latvijai kopš 1990. gada ir izdevies samazināt SEG emisijas par vairāk nekā 57%. Tomēr nākotnē svarīgi ir kāpināt īstenoto pasākumu un projektu kvalitāti un apjomus – piemēram, vērtējot no potenciālo interesentu aktivitātes aspekta Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai projektu īstenošanai klimata jomā, ir skaidri redzams, ka iespēju ir vairāk, nekā Latvijā tās izmantojam. Mums būtu jādomā gan par lielāku aktivitāti finansējuma saņemšanai projektu konkursos starptautiskā līmenī, gan arī par projektu iesniegumu kvalitātes uzlabošanu, tādējādi nodrošinot labākus projektu īstenošanas rezultātus."

Helēna Rimša, Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākā eksperte, norādīja, ka šobrīd notiek darbs pie Enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam izstrādes, kas tiek veidots, balstoties uz regulu par enerģētikas savienības pārvaldību. Šis plāns balstīsies uz piecām dimensijām – dekarbonizāciju, energoefektivitāti, enerģētisko drošību, iekšējās enerģijas tirgu un pētniecību un inovācijām. Pašvaldības lielākā vai mazākā mērā tiek skartas visās dimensijās. Piemēram, uz centralizēto siltumapgādi attiecas dekarbonizācijas un energoefektivitātes dimensijas, bet arī iekšējā enerģijas tirgus dimensija, kur tiek skatīti jautājumi par elektrības un gāzes tirgu un enerģētikas nabadzību un enerģijas pieejamību. Plāna mērķis ir veicināt Latvijas ekonomikas tālāko attīstību, tās konkurētspēju reģionā un pasaulē, kā arī sabiedrības labklājību, un līdz 2030. gadam nodrošinot Latvijas iekšzemes kopprodukta atsaisti no SEG emisiju apjoma.

Šī bija pirmā no trim apaļā galda diskusijām, kas tiek īstenotas "Apvārsnis 2020" programmas projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” ietvaros. Projekta mērķis ir mobilizēt un atbalstīt valsts pārvaldes iestādes, pārskatot un izstrādājot enerģētikas politikas prioritātes oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam, kā arī sekmēt starpnozaru sadarbību un iedrošināt pašvaldības rast finansējumu, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata plānus ar mērķi sasniegt neitrālas oglekļa emisijas līdz 2050. gadam. Projekta vadošais partneris ir Atēnu Nacionālā tehniskā universitāte, un projektā ir apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2021. gada 28. februārim, informē I. Ozoliņa.

Rīgas plānošanas reģions ir viens no valsts izveidotajiem plānošanas reģioniem, kas aptver galvaspilsētu Rīgu un republikas nozīmes pilsētu Jūrmalu, kā arī 28 novadus Latvijas centrālajā daļā, tostarp Tukuma, Ogres, Salacgrīvas, Limbažu, Siguldas novadu. To vada RPR Attīstības padomes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (Carnikavas novada domes priekšsēdētāja). Rīgas plānošanas reģionam, pateicoties tā atrašanās vietai, ir liela ietekme valsts ekonomikā, tūrismā, kultūrā un izglītībā. Kā valsts institūcija, kas pakļauta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Rīgas plānošanas reģiona kompetence ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, starptautisku projektu īstenošanu plānošanas reģionā, kā arī veikt sabiedriskā transporta maršrutu plānošanu. Vairāk par Rīgas plānošanas reģionu: www.rpr.gov.lv.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.