Kod, kurā pirkstā gribi... ^{Apriņķis.lv}

Viena lieta, par ko vienmēr bijušas nopietnas diskusijas, ir izmaiņas administratīvajā aparātā. Vienkāršā valodā – ja agrāk divos novados bija divi izpilddirektori, tagad vienā novadā viens; trijos bija pat trīs… un tā, pa visām amata vietām cauri ejot. Līdz ar ko varētu domāt, ka iespējama krietna štatu vietu optimizācija, ekonomētos līdzekļus virzot citos sektoros. Taču situācija nav tik vienkārša.

Apklaušinājām, kā veicies ar administratīvā aparāta regulēšanu vairākos jaunajos novados

Saulkrastos slavē Sēju, ar mazināšanu piesardzīgi


Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis ir uzmanīgs, iespējamu štatu samazināšanu apspriežot.

Saulkrastu novada domes vadītājs Normunds Līcis (Latvijas Reģionu apvienība) vērtē, ka teritorijas ziņā nelielais Saulkrastu novads nu apvienojies ar platībā daudzkārt lielāko, bet iedzīvotāju skaitā trīskārt mazāko Sējas novadu, kas ir pietiekami specifiska situācija. Izmantojot gadījumu, Līcis uzteic nu jau bijušā Sējas novada vadītāju Gunti Liepiņu – kaimiņi saimniekojuši taupīgi, naudu nav diži tērējuši, ieguldījuši infrastruktūrā, centušies izvairīties no pašvaldībai sāpīgām tiesvedībām, apkures lietas organizējuši labi. Savukārt nav tērēts, piemēram, policijai. Salīdzinot ar Saulkrastiem, maz arī kultūrai. Rezumējot: pievienotie kaimiņi esot saimniekojuši citādāk. Ne labāk, ne sliktāk, bet citādāk. Saulkrasti varbūt pat pārāk čakli skrējuši līdzi dažādām prasībām, izmaiņām, novitātēm, Sējā rīkojušies lēnāk un apdomīgāk, vērtē Līcis. Nu novadi apvienoti, un izrādās, ka viens par otru zina maz. Daudz kas jāatklāj no jauna, teic Saulkrastu novada domes vadītājs. Tas aizņem laiku, un nevar steigties ar solījumiem adminitrācijas štatu jautājumos. Ja nu kaut kur varētu atrast rezerves, iespējams, apvienotajā grāmatvedībā, uzmanīgi vērtē Līcis. Tajā pašā laikā skaidrs, ka papildus nepieciešami cilvēki jau apvienotajā būvvaldē vai novada attīstības speciālisti. Iespējams, ka nelielas darbinieku pārgrupēšanas notiks, taču par štatu mazināšanu apvienotajā administrācijā pagaidām runāt nevar, sarunu noslēdz Saulkrastu novada domes vadītājs Normunds Līcis.

Ķekavā nemazina, klāt arī neņem

Ja uzstādījums ir resursu ekonomija, tad administratīvā aparāta štati varētu būt viens no vērtējamiem subjektiem, pauž Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko. Pašlaik viņa uzstādījums – nevienu klāt neņemt. Ja darba attiecības beidzas kādam ar terminētu līgumu vai cilvēks aiziet citu iemeslu dēļ – arī tad nevienu klāt neņemt. Šis uzstādījums ne vienmēr tiekot izpildīts, pret ko priekšsēdētājs esot "ļoti kritisks". Savukārt, ja runā par nepietiekamiem cilvēku resursiem, Žilko nevilcinoties nosauc pašvaldības Telpiskās plānošanas daļu un Būvvaldi. Līdzīgi kā Saulkrastos. Rindā uz izskatīšanu jeb izskatīšanas procesā esot aptuveni 250–300 lietu, kas ir ļoti daudz


Ķekavas novada pašvaldības vadītājs Juris Žilko ir ļoti kritisks pret administrācijas štatu palielināšanu.

Ropažu novadā aicina vēl klāt

Kā zināms, Ropažu novadā nu apvienoti kādreizējais Garkalnes novads, Stopiņu novads un Vangažu pilsēta. Vietvaras sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Skrastiņa stāsta, ka šobrīd jaunās pašvaldības administratīvajā sastāvā nav plānots štatu samazinājums. Pēc struktūras izveides pabeigšanas ir plānots amatu funkciju izvērtējums katram darbiniekam, pēc tā arī tikšot vērtēts, vai nepieciešams pārskatīt amata vietas.

Pašlaik ir pat otrādi. Apvienotajā Ropažu novadā darbiniekus meklē papildus. Izsludināta pieteikšanās, piemēram, izpilddirektora vietnieka amatam, tāpat darbā aicina sporta un kultūras speciālistus.

Inese Skrastiņa skaidro, ka izpilddirektora vietnieka vakance izsludināta saskaņā ar pašvaldības nolikumā noteikto amata vietu skaitu. Savukārt sporta un kultūras speciālisti vajadzīgi, lai izveidotu Izglītības, kultūras, sporta, jaunatnes lietu un veselības aprūpes departamentu, kas ir jauna struktūrvienība un tiek veidota, jo savu darbību izbeidz Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvalde, kura līdz šim veica funkcijas, kas turpmāk būs jaunā departamenta pārziņā. Nevienā no jaunā Ropažu novadā iekļautajām pašvaldībām šādas amata vietas līdz šim nav bijušas.

No Ādažiem aizvilina konkurenti

Ādažu novadā ir apvienoti divi pagasti – Ādažu un Carnikavas. Apvienotā novada vietvaras priekšsēdētāja vietniece Karīna Miķelsone skaidro, ka, jau izstrādājot administrācijas reorganizācijas modeli, konstatēts: pirms administratīvi teritoriālās reformas noslēguma pēdējā gada laikā abi pagasti ļoti piesardzīgi neuzsāka pretendentu atlases un nenokomplektēja jau kārtējās vakantās darbavietas, kas ir radījis būtisku darbinieku deficītu; nekonkurētspējīgs atalgojums periodiski retina kvalificētu un vērtīgu pašvaldības darbinieku rindas; tāpat Rīgas tuvums un privātā sektora algas rada būtisku spiedienu uz kvalificētiem pašvaldības darbiniekiem, ko pašvaldība periodiski zaudē.

Nevar nepieminēt arī to, ka valsts pārvaldes atalgojuma pārskatīšanas (paaugstināšanas) solījuma atlikšanas un mainīgā, nekonsekventā administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas procesa dēļ pašvaldība ir zaudējusi dažādu līmeņu speciālistus.

Pašvaldība ir izaicinājumu priekšā ar augstu būtisko funkciju darbinieku deficītu, un nedz pašvaldība, nedz reorganizācijas komisija neredz pamatu amatu un štata vietu samazināšanai, drīzāk otrādi.

Izvērtējot jauno administrācijas struktūru, šobrīd tiek ņemta vērā kvalitatīva, efektīva un ilgtspējīga jaunās administrācijas  darbība, kur liela nozīme ir funkcionālai esošās situācijas SVID analīzei, kas izgaismoja funkcijas un aktivitātes, kuras līdz šim objektīvu iemeslu dēļ netika abos pagastos vienlīdzīgā apjomā un kvalitātē pildītas, tāpēc ir jomas, kurās nepieciešams papildus stiprināt kapacitāti – piemēram, Ģeogrāfiskās informācijas sistēma un Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma, ko Valsts reģionālās attīstības aģentūra piestartēja, un tālāk, katrs savu ieskatu un iespēju vadīts, tās izmantoja; Izglītības nodaļas funkciju stiprināšana, kur, piemēram, Ādažu pagasts bija dalībnieks Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvaldē, kas tiek likvidēta, un tamlīdzīgi.

Būtiski ir vērst uzmanību uz to, ka valsts un atbildīgās institūcijas aizvien turpina savu funkciju pārdali un deleģēšanu pašvaldībām, kas savukārt rada papildu funkcijas un jaunas darbavietas. Piemēram, Ādažos tāds ir deinstitucionalizācijas projekts un sociālo pakalpojumu groza palielināšana.

Mārupē veido jaunas amata vietas

Mārupes novada pašvaldība ir izvērtējusi un izveidojusi jaunu pašvaldības Centrālās administrācijas struktūru, skaidro novada sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žunde. Izvērtējot darbu kapacitāti un pārskatot funkcijas, būtisks štata samazinājums nav plānots, drīzāk pretēji – ir izveidotas jaunas amata vietas, kur tiks meklēti speciālisti. Kā piemēru var minēt Sabiedrības iesaistes un mārketinga nodaļu, kur papildus izveidota mārketinga speciālista amata vieta.

Paskaidrojot pieņemto lēmumu, līdz šim abām – gan Mārupes, gan Babītes novada –pašvaldībām ir bijusi atšķirīga pieeja pārvaldībā, un šobrīd ir nolemts par centralizētā atbalsta modeli. Piemēram, personāla lietu speciālisti apkalpos arī pakļautības iestādes, tādējādi atslogojot iestādes un pārskatot amata pienākumus lietvežiem pakļautības iestādēs.

Vienlaikus, izvērtējot pakļautības iestāžu kapacitāti Būvvaldē un Pašvaldības īpašumu pārvaldē, secināts, ka papildus ir nepieciešami jauni speciālisti. Šobrīd vakantas ir būvinspektora un ceļu būvinženiera amata vietas.

Siguldā administrāciju samazina


Visticamāk, jaunos pēcreformas darba modeļus Siguldas novadā analizēja jau iepriekšējā zelta rudenī.

Siguldas novadā nu ietilpst arī Mālpils, Krimuldas un Inčukalna novads. No četriem izveidot vienu, turklāt mēģināt to izdarīt bez lieliem satricinājumiem, ir pamatīgs izaicinājums.

Pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane stāsta, ka Siguldas pašvaldība, vēl gaidot administratīvi teritoriālo reformu, vienojās ar to pašvaldību, kurām pēc apvienošanās plāna bija jāiekļaujas Siguldas novadā, vadītājiem, ka jaunu, profesionālu un efektīvu struktūru kopīgi veidos līdz ar funkciju auditu. Iepirkuma procedūras rezultātā auditoru kompānija "Ernst&Young" pēc vairāk nekā pusgadu ilgas izpētes un darba prezentēja jauno darbības modeli.

Līdz 1. jūlijam Siguldas, Mālpils, Krimuldas un Inčukalna novada pašvaldībās kopumā darbojās 233 administrācijas darbinieki, savukārt reformas rezultātā no 1. oktobra apvienotajā Siguldas novadā darbu veiks 210 profesionāli darbinieki. Pašvaldību iestādēs darbinieku skaita izmaiņas nav notikušas, kopumā tās saglabājušās esošajā līmenī, proti, 205 darbinieki.

Nav vienkārši definēt, kādus amatus skar štatu samazināšana, jo nereti mainās to nosaukumi un pienākumi vai darbiniekam, kurš iepriekš strādāja uz pusslodzi, nāk klāt citi pienākumi. Tāpat tiek reorganizēta struktūra, tiek likvidētas konkrētas nodaļas un to vietā izveidotas citas, mērķtiecīgi sašaurinot atbildības jomas un paaugstinot darbinieku profesionālo pienesumu pašvaldības darbā. Likumā noteikts, ka darbavietu zaudē līdzšinējie izpilddirektori un izpilddirektoru vietnieki, kurus konkursā izvērtēja auditoru kompānija, jo atbilstoši likumam pašvaldībā var būt tikai viens izpilddirektors, kuru augusta domes sēdē apstiprināja Siguldas novada pašvaldības domes deputāti.

Ja runā par vietvaras sektoriem, kur saspringtā darba dēļ, iespējams, būtu vajadzīgi papildu cilvēku resursi, Sindija Brikmane nosauc Siguldas novada bāriņtiesas darbinieku komplektēšanu, jo Bāriņtiesu likumā iekļauta norma, kas paredz, ka bāriņtiesas darbinieki jānodarbina normālā darba laikā un tiem izvirzītas augstas izglītības prasības.

Rezumējot var secināt, ka pašvaldības atrodas ļoti dažādās pozīcijās un lielākajā daļā gadījumu administratīvā aparāta samazināšanu neplāno, drīzāk otrādi. Jāsecina, ka īpaši spiedīga situācija ar kvalificētiem speciālistiem izveidojusies vairāku novadu būvvaldēs, tāpat kadru deficītu jūt bāriņtiesās. Vēl viens loģisks secinājums – ieguvējas Pierīgā ir tās pašvaldības, kuras sadarbības modeļus sāka veidot, analizēt un pētīt jau pirms pašvaldību vēlēšanām. Iegūts laiks, un tas dažkārt ir pat svarīgāks nekā nauda.