Menu
 

Administratīvi teritoriālā reforma un pašvaldību policijas Apriņķis.lv

  • Autors:  Imants Vīksne
Izpratne par to, kāda ir un būs šī policija, var atšķirties – vienā pašvaldībā tā ir liela iestāde ar daudziem darbiniekiem, kas savā kompetencē un spējās neatpaliek no Valsts policijas, bet citā visa policija ir vien pāris darbinieku, kas lipina cedeles zem apstāšanās aizlieguma zīmes novietotiem autiņiem. Foto - sigulda.lv un arhīvs Izpratne par to, kāda ir un būs šī policija, var atšķirties – vienā pašvaldībā tā ir liela iestāde ar daudziem darbiniekiem, kas savā kompetencē un spējās neatpaliek no Valsts policijas, bet citā visa policija ir vien pāris darbinieku, kas lipina cedeles zem apstāšanās aizlieguma zīmes novietotiem autiņiem. Foto - sigulda.lv un arhīvs

Likums “Par policiju” pašvaldībām atļauj izveidot savu pašvaldības policiju vai deleģēt sabiedriskās kārtības nodrošināšanu citai pašvaldībai, bet neuzliek to par pienākumu. Saistībā ar spēkā stājušos administratīvi teritoriālo reformu un mainītajām novadu robežām, pilsētām un novadiem tagad jāpārskata arī policijas darbība savā teritorijā. Svarīgākais, lai gaidāmā kārtības institūciju reformēšana nemazinātu iedzīvotāju drošību un labsajūtu.

Līdz šim pašvaldības attiecībā uz kārtības nodrošināšanu ir rīkojušās dažādi – Jūrmala ir uzbūvējusi teju veselu armiju, kas plašāku publicitāti izpelnās ar sistemātiskiem iekšējiem konfliktiem, Ikšķile līdz šim pirkusi policijas ārpakalpojumu, savukārt Ķekava pretendē uz pašvaldības policijas pakalpojumu sniegšanu visā Pierīgā. Līdzšinējā Babītes novadā savas pašvaldības policijas nav, taču saistošo noteikumu ievērošanu uzraudzījuši mistiski sabiedriskās kārtības sargi no iedzīvotāju vidus.

Valsts kontrole jau aizrādījusi

Sekmes sabiedriskās kārtības nodrošināšanā katrā pašvaldībā ir dažādas un grūti izmērāmas. Uz to pirms trim gadiem revīzijā “Kā pašvaldībās tiek nodrošināta sabiedriskā kārtība?” norādījusi arī Valsts kontrole: “Lai pašvaldības varētu mērķtiecīgi organizēt un vadīt izveidoto institūciju, tajā skaitā pašvaldības policijas darbību, tām būtu jāveic šādas galvenās darbības:

- regulāri jāveic esošās situācijas analīze un jāidentificē risināmās problēmas;
- pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos jānosaka par problēmu risināšanu atbildīgās institūcijas, kurām uzdevumu izpildes nodrošināšanai ir jānosaka sasniedzamie rezultatīvie rādītāji;
- par uzdevumu izpildi atbildīgajai institūcijai – pašvaldības policijai – jāizstrādā savs darba plāns, nosakot veicamās darbības un sasniedzamos rezultatīvos rādītājus uzdevumu izpildes nodrošināšanā.

Revīzijā secinām, ka pašvaldības lielākoties nav identificējušas sabiedriskās kārtības jomā risināmās problēmas un nevērtē sabiedriskās kārtības nodrošināšanai izveidoto institūciju darba rezultātus.”

Nekāda turpinājuma šai revīzijai nav bijis, līdz ar to nav iespējams konstatēt, kā pašvaldībām ir veicies sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Viss notiek tādā kā pašplūsmā. Tomēr ģenerālais secinājums paliek iepriekšējais: tur, kur pašvaldības policija nav izveidota, situācija sabiedriskās kārtības jomā ir sliktāka. Tāpēc šobrīd, Saeimā gatavojot jauno likumu “Par pašvaldībām”, tajā plānots ietvert normu, ka pašvaldības policijas veidošana būs nevis brīvprātīga, bet obligāta.

Tiesa, izpratne par to, kāda ir un būs šī policija, var atšķirties – vienā pašvaldībā tā ir liela iestāde ar daudziem darbiniekiem, kas savā kompetencē un spējās neatpaliek no Valsts policijas, bet citā visa policija ir vien pāris darbinieku, kas lipina cedeles zem apstāšanās aizlieguma zīmes novietotiem autiņiem. Šobrīd diskusija par pašvaldību policiju nākotni tikai sākas.

Saulkrastu un Ogres piemērs

Vai ideālā policija būs viena iestāde veselam reģionam vai katrai pašvaldībai sava – tas ir atklāts jautājums. Nekādu kopīgu vadlīniju šobrīd nav, katra pašvaldība rīkojas pēc saviem ieskatiem. Lūk, piemēram, situācija Saulkrastos. Novada mērs Normunds Līcis stāsta, ka Saulkrastu novada pašvaldības policija ir apvienota ar pludmales glābšanas dienestu. Kopā astoņpadsmit cilvēku. Vasarās darba vairāk, ziemās mazāk, kā jau kūrortpilsētā. Galvenās funkcijas – sabiedriskās kārtības uzraudzīšana: suņi, dzērāji, smēķēšana, atkritumi, prev

ncija, glābšana uz ūdens. Protams, darbs diennakts režīmā izmaksā dārgi. Pēc administratīvi teritoriālās reformas Saulkrasti savā paspārnē paņēmuši Sēju, līdz pat Murjāņiem, kur pašvaldības policijas līdz šim nav bijis vispār. Tomēr darbs paceļams, un Saulkrasti iestājas par pašvaldības policijas funkciju paplašināšanu. Lai pašvaldība var ne tikai uzraudzīt savu saistošo noteikumu izpildi, bet arī vairāk iesaistīties satiksmes noteikumu ievērošanā. Ja pašvaldības policijai ir aprīkots operatīvais transports ar videokamerām, datoru un ātruma mērītājiem, ja tas nepārtraukti kursē pa novada teritoriju, nav nekāda racionāla iemesla neļaut pašvaldībai kontrolēt ātruma ierobežojumus. Vismaz uz vietējās nozīmes ceļiem un ielām.

Jau no nākamā gada pārmaiņas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā gaidāmas jaunajā Ogres novadā. Mērs Egils Helmanis stāsta, ka novada pašvaldības policija no nākamā gada būtiski paplašināsies, strādās cauru diennakti un katrā no sešpadsmit pagastiem būs nodrošināts savs cilvēks. Arī Ikšķilē. Zīmīgi, ka vēl šogad Ikšķile noslēdza līgumu ar Reģionālo pašvaldības policiju par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu ārpakalpojumā. Faktiski tā ir tā pati Ķekavas novada policija, bet tagad Ogre pati rūpēsies par kārtību visā tās teritorijā. Helmanis ir pret kopīgu policijas iestādes veidošanu ar citām pašvaldībām, jo tagad pēc reformas novads ir pietiekami liels.

Kas attiecas uz Ķekavas novada ambīcijām savus kārtības pakalpojumus sniegt citām pašvaldībām, tās acīmredzot līdz ar administratīvi teritoriālo reformu nāksies pārskatīt. Līdz šim Ķekavas novada izveidotā Reģionālā pašvaldības policija pakalpojumus sniegusi arī Baldones, Inčukalna un Ikšķiles novadam. Tagad Ikšķile aiziet pie Ogres, bet Inčukalns – pie Siguldas. Arī Siguldai ir sava pašvaldības policija. Administratīvi teritoriālā reforma zināmu jucekli ir izraisījusi attiecībā uz sabiedrisko kārtību, un pašvaldības mājaslapā Inčukalna iedzīvotāji tiek sūtīti vērsties pie Ropažu novada policijas, bet to, ka vecais novads tagad ietilpst Siguldas novadā, pat lāgā nevar atrast.

Viena liela vai daudzas mazas?

Mārupes ideja izveidot lielāku policijas iestādi vairāku pašvaldību apkalpošanai tomēr nav zemē metama, jo ļauj ietaupīt. To pēc līguma noslēgšanas ar Ikšķili skaidroja Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš: “Carnikavā vai Mārupē pašvaldības policijā strādā septiņpadsmit astoņpadsmit cilvēku, lielas ir izmaksas par atsevišķu dienesta transportu, datu bāzes izveidošanu un izmantošanu, speciālām telpām ieroču glabāšanai un aizturētajiem. Piemēram, Mārupē tie ir vairāk nekā trīssimt tūkstoši eiro. Tas modelis, ko piedāvājam mēs, funkcionāli ir tieši tāds pats, bet resursu centralizācijas dēļ izmaksas ir būtiski mazākas. Turklāt lielāka mēroga negadījumos vai publiskos pasākumos ir iespējams operatīvi papildus piesaistīt policijas darbiniekus no citiem novadiem.”

Te gan jāatgādina Valsts kontroles pārmetums, ka pašvaldības faktiski nav sekojušas nopirktā pakalpojuma lietderībai un tēriņu pamatotībai. Kas notiks tālāk ar ideju par apvienoto pašvaldības policiju, Māris Bomiņš nezina teikt. To lems politiķi, bet pagaidām sarunās konkrēts risinājums nav izkristalizējies. Tas, ka perspektīvā katrai pašvaldībai būs jānodrošina pašvaldības policijas pakalpojumi iedzīvotājiem, tas gan ir puslīdz skaidrs. Visticamāk, no 2025. gada. Bet jautājums paliek par formu – viena liela vai daudzas mazas iestādes. Pierīgā pašvaldības teritoriāli ir mazākas, bet, no otras puses, iedzīvotāju un tātad arī darba vairāk. Turklāt katrā pašvaldībā ir atšķirīgi saistošie noteikumi.

Municipālā policija jāstiprina

Spriešanā par kārtības uzturēšanu un pašvaldību policiju nākotni ir iesaistīta arī Latvijas Pašvaldību savienība. “Rīgas Apriņķa Avīze” aprunājās ar tās padomniekiem Māri Pūķi un Aino Salmiņu.

Vēsturiski jau kopš deviņdesmito gadu sākuma pastāvējis uzskats, ka valstī ir nepieciešama tikai viena – Valsts policijas pakļautībā esoša Kārtības policija. Taču praksē Valsts policijai vienmēr pietrūcis jaudas kārtības problēmu risināšanai. Viens iecirkņa policists vienkārši fiziski nespēj tikt galā ar visiem dzērājiem, skandalētājiem, saistošo noteikumu neievērotājiem, zagļiem, slepkavām. Visa kā par daudz vienam cilvēkam, un, ja darbu dara prioritāšu secībā, tad sabiedriskajai kārtībai vienkārši neatliek laika. Papildus arī lielo policiju allaž mocījušas naudas problēmas. Godmaņa laikos pat tika ieviesta tāda kārtība, ka pašvaldības lēja benzīnu Valsts policijas mašīnu bākās, bet tad atkal Valsts kontrole bārās par šādām šķērssubsīdijām.

Šobrīd Valsts policijai ar tukšu degvielas kanniņu apkārt nav jāstaigā, taču vietās, kur pašvaldības policijas nav, no Valsts policijas puses entuziasms šī roba aizpildīšanā arī nav vērojams. Aino Salmiņš salīdzina Valsts policiju ar tādu kā vecāko brāli. Jaunākais – pašvaldības policija – primāri kontrolē saistošo noteikumu izpildi, visādas administratīvas nebūšanas, bet vecākais iesaistās, kad runa jau ir par kaut ko kriminālu. Lai gan funkcijas ar Kārtības policiju arvien vairāk pārklājas, līdz šim abas struktūras ir spējušas sekmīgi sadarboties un nekādu skandālu nav bijis. No iedzīvotājiem saņemtā informācija tiek sašķirota un nodota, kam vajadzīgs. Drīzāk problēma tā, ka pašvaldību mājaslapas pašlaik ir tik pārbāztas ar informāciju, ka palīdzības telefonu numuri nav atrodami vai arī to ir pārlieku daudz.

Šobrīd jau ir skaidrs, ka pašvaldības policija kā institūcija ir jāstiprina un tās funkcijas ir paplašināmas. Risināma problēma ir datu savietojamība, lai municipāļi var piekļūt Valsts policijas datu bāzēm un otrādi. Lai iedzīvotāju iesniegumi tiek operatīvi pārsūtīti pēc piekritības. Vai valstī ir nepieciešams tikpat daudz pašvaldības policijas iestāžu, cik pašvaldību, tātad četrdesmit trīs kopā ar Varakļāniem, tas savukārt ir vietējiem politiķiem izlemjams jautājums.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.