Menu
 

Administratīvi teritoriālajai reformai – 100 dienu Apriņķis.lv

  • Autors:  Imants Vīksne
Šī ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kampaņas titulbilde. Simts dienas pēc vēlēšanām reformai nepieciešams emocionāls atbalsts. Jācer, ka līgavaiņi līgavu noķers un šogad slēgtās pašvaldību laulības būs sekmīgākas nekā 2009. gada reformā notikušās. Šī ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kampaņas titulbilde. Simts dienas pēc vēlēšanām reformai nepieciešams emocionāls atbalsts. Jācer, ka līgavaiņi līgavu noķers un šogad slēgtās pašvaldību laulības būs sekmīgākas nekā 2009. gada reformā notikušās.

Kopš vēlēšanām un administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā apritējušas simts dienas, kas tradicionāli ir pirmais atskaites termiņš politiķu veikuma izvērtēšanai. Taču attiecībā uz pārzīmēto karti kaut ko secināt varēs labākajā gadījumā pēc gada. Pagaidām pašvaldības lēnā garā cenšas salāgot un izlīdzināt pakalpojumu, nodokļu un pabalstu izmaksu savās jaunajās teritorijās, bet par ministrijas apsolīto attīstības sprādzienu runāt vēl pāragri.

Tā kā arī trīs mēnešus pēc piespiedu apvienošanas pašvaldību bažas un saskatītie riski saglabājas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atsākusi kampaņot. Līdzīgi kā pirms reformas tika stāstīts, cik viss būs labi, ja pašvaldības kļūs lielākas, tā tagad ministrijas ierēdņi brauc apkārt (precīzāk – pulcējas attālinātās sanāksmēs) un stāsta, cik viss jau ir labi. Kampaņas "Kopā mēs varam vairāk!" pirmā diskusija tematiski notika jaunajā Valmieras novadā. Un divas patiešām vērtīgas valmieriešu atziņas, ko var attiecināt uz visām Latvijas pašvaldībām, ir šādas: ja labi būs biznesam, naudas pietiks visam; otrā – pašvaldībām, lai tās būtu pašpietiekamas, vajag, kur iedzīvotājiem strādāt, mācīties, dzīvot un atpūsties. Tieši tik vienkārši un reizē sarežģīti.

Ministrijas pirmie secinājumi

No ministrijas puses pasākumā piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis, kuru var uzskatīt par šīs reformas galveno autoru, un valsts sekretāra vietniece Ilze Oša. Ierēdņi vēsta, ka vērojami jau pirmie piemēri, kad jaunās pašvaldības atvēl līdzekļus, lai realizētu dažādus infrastruktūras projektus ārpus attīstības centriem. Lielāki reformas augļi būšot vērojami pusgada, gada griezumā, taču mazi un taisnīgi ietaupījumi pašvaldībās vērojami jau tagad. Attiecībā uz sabiedrības līdzdalību Saeimā turpinās debates, kā efektīvāk iesaistīt iedzīvotājus pašvaldības ikdienas darbā, – tās būs iedzīvotāju padomes, līdzdalības budžets, kolektīvo iesniegumu iespējas. Ilze Oša akcentē, ka daudzi riski, kas tika minēti reformas tapšanas gaitā, nav piepildījušies. Piemēram, pastāvēja bažas, ka visiem iedzīvotājiem vairs nebūs pieejami apsaimniekošanas un komunālie pakalpojumi. Taču pilnīgi visas pašvaldības visus obligāti sniedzamos pakalpojumus ir spējušas saglabāt. Bija raizes arī par citam novadam pievienojamo novadu iedzīvotāju iespējām ietekmēt politisko procesu. Taču realitātē daudzviet vairāk deputātu ir ievēlēti tieši no pievienojamajiem novadiem. Ar atsevišķiem izņēmumiem administratīvās izmaksas lielākajā daļā pašvaldību esot sarukušas, un tagad šo naudu var tērēt skolotāju, sociālo darbinieku algošanai, pabalstu izlīdzināšanai.

Tomēr šai visādi saulainajā ainā arī ministrija saskata dažas problēmas. Obligātie pabalsti jaunajās administratīvajās teritorijās tiek izlīdzināti, tos paaugstinot, taču sarežģītāk ir ar pašvaldību brīvprātīgajiem tēriņiem iedzīvotāju labā. Ja mazāks un/vai turīgāks novads tiek pievienots lielākam un/vai nabadzīgākam, situācija, visticamāk, pasliktināsies. Piemaksas skolotājiem saruks, brīvpusdienas vidusskolēniem nebūs, un tādā garā. Kā skaidro ministrijas ierēdņi, brīvprātīgas iniciatīvas ne valsts, ne arī jaunās pašvaldības nav apņēmušās pildīt, un visam naudas nepietiek.

Īpaši asi šī situācija izpaužas Pierīgā, jo pašvaldības arī jaunajā kartējumā ir salīdzinoši nelielas, turpretim iedzīvotāju daudz, līdzšinējais ienākumu līmenis atšķirīgs.

Daži skaitļi par Pierīgu

Rīgas metropole, neapšaubāmi, ir visbagātākā. Te dzīvo 52 procenti Latvijas iedzīvotāju, un šajā teritorijā tiek saražots 71 procents Latvijas iekšzemes kopprodukta. Attiecīgi arī pašvaldību nodokļu ieņēmumi ir augstākie valstī. Tā liecina Valsts kases un Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2020. gadā nodokļu ieņēmumi Pierīgas pašvaldību budžetos uz vienu iedzīvotāju bija šādi:

  • no 1500 līdz 2000 eiro – Garkalnes un Mārupes novadā;
  • no 1250 līdz 1500 – Babītē, Ķekavā, Carnikavā, Jūrmalā;
  • no 1000 līdz 1250 – Stopiņos, Ādažos, Rīgā;
  • no 800 līdz 1000 eiro – Saulkrastos, Sējā, Ropažos, Salaspilī, Olainē, Baldonē, Ozolniekos.

Tikmēr vidējais rādītājs Latvijā ir 885 eiro, bet Latgalē šis nodokļu ienākumu līmenis ir par kārtu un vēl zemāks – no 350 līdz 500 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Šādi aprēķini tika prezentēti ministrijas organizētajā reformas reklāmas diskusijā. Tomēr arī bagātajā Pierīgā atšķirīgas turības un lieluma novadu apvienošana nav vienkāršs process. Piemēram var izmantot jauno Ādažu novadu, kam pievienots Carnikavas novads. Carnikavā pašvaldības nodokļu ieņēmumi pērn uz vienu iedzīvotāju bija par 250 eiro lielāki. Carnikavas pagasta platība ir 80 kvadrātkilometri, Ādažiem – divreiz lielāka. Iedzīvotāju skaits Carnikavā – zem 10 tūkstošiem, Ādažos – virs 12 tūkstošiem. Notiekot izlīdzināšanai, Ādaži, protams, būs lielāki ieguvēji. Tā sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" prognozēja Ādažu novada pašvaldības deputāte un kādreizējā Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.


"Rīgas Apriņķa Avīze" jau reformas pirmsākumos rakstīja, ka novadu, šajā gadījumā Ādažu un Carnikavas, apvienošanā ir daudz neskaidrību. Reformas virzītāja, toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces atbildes bija neskaidras un vispārīgas, bet protestētājiem lipināja klāt "stagnāta" birku. Nu redzam, ka bažas bijušas pamatotas. (Karikatūras autors - Aigars Lapiņš.)

Carnikavas un Ādažu piemērs

Carnikavas skolā mācās 400 bērnu, un jau kopš 2008. gada visiem tiek piešķirtas brīvpusdienas. Ādažos mācās pusotrs tūkstotis, un tik lielam skaitam brīvpusdienas nodrošināt nebūs iespējams. Tas pats ir ar piemaksām skolotājiem. Carnikava pedagogiem pie algas piemaksājusi 120 eiro. Pēc apvienošanās skolotāju skaits ir ievērojami lielāks. Visticamāk, šādas piemaksas vairs nebūs vai vismaz ne šādā apmērā. Līdzīgi ir ar nekustamā īpašuma nodokli un tā atlaidēm. Abos novados nodokļa iekasēšana atšķīrusies, un tagad ir jāmeklē zelta vidusceļš.

Kas attiecas uz pašvaldības administratīvo struktūru apvienošanu, pirmie lēmumi jau ir pieņemti. Septembra sēdē nolemts apvienot abus sociālos dienestus un pašvaldības policijas. Un atkal jau – Carnikavas policijā atalgojums bija lielāks, un ir pilnīgi skaidrs, ka tik daudz naudas, lai visas izdevumu pozīcijas celtu uz augšu, jaunajam novadam nav. Kas attiecas uz ieguvumiem no vienas administrācijas divu vietā, pagaidām tādi neesot gaidāmi, jo nule prezentētajā jaunajā pašvaldības struktūras modelī iezīmētas četrpadsmit jaunas štata vietas. Tātad praksē būs samazinājies vienīgi deputātu skaits. Daigas Mieriņas ieskatā, Pierīgas pašvaldības tomēr apvienot nevajadzēja, tām bija dažādi attīstības virzieni, un tās bija pašpietiekamas: "Nekādas traģēdijas jau nebūs, bet, vai iedzīvotāji būs apmierināti, tas jau ir cits stāsts."

Klientu apkalpošanas centrs Carnikavā paliks. Savus iesniegumus būvvaldei vai sociālajam dienestam te varēs atstāt, bet principā valdošā nostāja esot tāda, ka visi pakalpojumi jākoncentrē centrā, kur ir vairāk cilvēku. Tātad Ādažos. Un tāpat notiks arī citās Pierīgas pašvaldībās, kur lielākai pašvaldībai pievienotā kļūst par nomali. Vēl viens no aspektiem šai stāstā ir identitātes un lokālās savdabības zaudēšana, un ar pagasta statusu un ģerboni vien to saglabāt neizdosies. Politiķiem ir jāspēj parūpēties par visu jauno novadu un tā vajadzībām – visā tā teritorijā.

Varbūt liels ir labāks

Pašvaldību ministra padomnieks Madars Lasmanis atzīst, ka darba sākums 43 novadu modelī valstī rit atšķirīgi. Ir pašvaldības, kurās apvienojušies asi konkurējuši politiskie spēki, un tur vienoties par jaunu kopīgu struktūru ir daudz grūtāk. Bet principā viss notiekot uz labu, uz labu vien. Tas arī atbilst reformas galvenajam pieņēmumam, ka, jo lielākas būs pašvaldības, jo labākas tās būs. Kā savā jaunajā reformas kampaņas lapā vēsta ministrija: "Reforma bija nepieciešama, lai novērstu pašvaldību sadrumstalotību un līdz ar to arī mazinātu resursu neracionālu izmantošanu. Lielākā pašvaldībā ir labākas iespējas koncentrēt finanšu līdzekļus, piesaistīt investīcijas, pieņemt darbā kvalificētus speciālistus un nodrošināt darbinieku specializāciju, kā arī plašāk izmantot uzņēmējdarbības veicināšanas līdzekļus."

Starp citu, nule Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsludinājusi investīciju projektu septīto kārtu, un Pierīgas novadiem tajā piešķirti divi aizdevumi – 205 tūkstoši eiro bērnudārza projekta izstrādei Ropažu novada Garkalnē un 858 tūkstoši eiro Ķiršu ielas pārbūves un Ziedu ielas seguma atjaunošanai Ādažu novada Ādažu ciemā. Nauda piešķirta no programmas Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršana. Visvairāk saņem Rīga. Jo ir vislielākā.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.