Menu
 

Pašvaldības aicina iedzīvotājus deklarēties līdz gadu mijai Apriņķis.lv

  • Autors:  Imants Vīksne
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Tuvojoties gada nogalei, pašvaldības uzrunā savus iedzīvotājus, aicinot līdz 31. decembrim deklarēt attiecīgajā novadā vai pilsētā savu oficiālo dzīvesvietu. Tāpat kā nauda seko skolēnam, arī iedzīvotāju ienākumu nodoklis seko tā maksātājam. Un, jo vairāk iedzīvotāju deklarēti novadā, jo vairāk naudas ir novada pašvaldības budžetā, ko tā var tērēt iedzīvotāju labā. Atsevišķas pašvaldības apmaiņā pret deklarēšanos iedzīvotājiem piesola pat ļoti dāsnu labumu paketi – sākot no vietas bērnudārzā un beidzot ar atlaidēm slēpošanai.

Tas ir svarīgi arī administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, jo jaunizveidotajām pašvaldībām vajag vairāk naudas, lai trūcīgākus pagastus pavilktu uz augšu līdz vidējam līmeni, arī tāpēc, lai uzkrātu rezerves krīzes gadījumiem. Sadārdzinoties elektrībai, gāzei un turpmākajā ķēdes reakcijā – visai dzīvei, arvien plašākam iedzīvotāju lokam būs nepieciešama palīdzība. Arī tāpēc deklarēšanās savā novadā ir pašu iedzīvotāju interesēs.

Kā sadala samaksāto nodokli

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir atkarīga no ienākumu apjoma un ienākumu veida, bet visbiežāk tie ir 20 līdz 23 procenti. Piemēram, par algotā darbā uz papīra saņemtiem 1000 eiro nodoklī jāsamaksā 200 eiro. Un tālāk šie divi simti tiek sadalīti starp valsti un pašvaldību. 20 procenti nonāk valsts budžetā, 74 procenti tiek iemaksāti pašvaldības budžetā, bet atlikušie 6 procenti tiek ieskaitīti pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā un attiecīgi no turīgākas pašvaldības aizceļo pie trūcīgākas. Šobrīd no Pierīgas pašvaldībām izlīdzināšanas fonda donori ir Ādaži, Ķekava, Mārupe, Ropaži un Saulkrasti, savukārt saņēmēji – Olaine, Salaspils un Sigulda.

Ieinteresēti audzēt darbspējīgu un turīgu iedzīvotāju slāni ir visi. Jo vairāk jaunu ģimeņu un turīgu pensionāru, kas mūk no lielpilsētas kņadas uz rimtu un ērtu dzīvi Pierīgā, jo labāk. Tas, cik prasmīgi un centīgi pašvaldības uzrunā  iedzīvotājus, jau ir cits jautājums. Vienas kampaņo un taisa pastāvīgo iedzīvotāju identifikācijas kartes ar pievilcīgām atlaidēm dažādiem pakalpojumiem, piedāvā papildu atlaides nekustamajam īpašumam, bet citas vēl nespēj atmosties pēc vecajiem treknajiem pirmsreformas laikiem.

Strādā Rīgā, dzīvo Pierīgā

Ādažu novads apkopojis finansiālos ieguvumus deklarētajiem iedzīvotājiem uzskatāmā infografikā, salīdzinot ģimenes ietaupījumu gada griezumā. Ja visa ģimene – divi pieaugušie un trīs bērni – ir deklarējusies novadā, kopējais ietaupījums ar Ādažu novada privilēģiju programmu ir 2701 eiro. Šajā summā ietilpst bērna piedzimšanas pabalsts, līdzfinansējums bērnudārzam, bezmaksas sabiedriskais transports skolēnam, mācību maksa mākslas un mūzikas skolā, papildu atlaide nekustamā īpašuma nodoklim. Ja novadā ir deklarējies tikai viens no vecākiem, privilēģiju programmas ietaupījums ir par 134 eiro mazāks. Savukārt, ja ģimene dzīvo Ādažos, bet neviens novadā nav deklarēts, visi šie labumi aiziet gar degunu. Ģimenes ietaupījums ir nulle.

Tātad deklarēšanās nav tikai formalitāte – tā būtiski ietekmē ģimenes budžetu. Labums gan pašvaldībai, gan tās iedzīvotājiem. Protams, ja cilvēkam ir alternatīvas – piemēram, iespēja deklarēties pilsētas dzīvoklī vai savā lauku īpašumā –, ir jāsalīdzina, kas izdevīgāk. Un kuras pašvaldības piedāvātās atlaides ļauj ietaupīt vairāk, piemēram, uz nekustamā īpašuma nodokļa rēķina. Savukārt, ja ģimenē aug bērni, tad svarīgāk par nodokli ir pašvaldības nodrošinātie labumi izglītības jomā.

Tā ir stabila pēdējo gadu tendence, ka cilvēki no Rīgas pārvācas uz Pierīgu. Kamēr novados jau gadiem ilgi tiek strādāts pie infrastruktūras uzlabošanas – bruģētas ietves, taisīti veloceļi, stādīti koki un dzīve kopumā kļūst arvien patīkamāka –, galvaspilsētā notiek pretēji procesi. Kosmiski nodokļi, brūkoši tilti, sastrēgumi un pavirša saimniekošana, ko stabiņu simti nespēj piesegt. Tāpēc daudzi ekonomiski aktīvi cilvēki dod priekšroku modelim – strādāt pilsētā, dzīvot ārpusē.

Siguldas piemērs

Ļoti aktīvi savus novadniekus uzrunā Sigulda, un pēdējos gados iedzīvotāju skaits tur ir pieaudzis par trim simtiem. Bet, protams, lielāks lēciens noticis pēc šī gada administratīvi teritoriālās reformas. 2019. gada sākumā Siguldas novadā bija 18 823deklarēto iedzīvotāju. 2020. gada beigās – jau 19 142. Savukārt pēc apvienošanās ar Inčukalna, Krimuldas un Mālpils novadu prognozētais iedzīvotāju skaits jaunajā Siguldas novadā bija 35 873. Pēc vēlēšanām oficiāli deklarēto iedzīvotāju skaits gan bija mazāks – 1. augustā Siguldas novadā bija deklarēti 32 293 iedzīvotāji.

“Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Siguldas novada pašvaldību, lai uzzinātu, cik būtiski atšķiras deklarēto iedzīvotāju skaits no reālā. Šādus aprēķinus un uzskaiti pašvaldībai veikt esot sarežģīti: “Visprecīzāk, iespējams, var liecināt nekustamo īpašumu apjoms, kuri īpašumi ir vai nav apdzīvoti. Pēc pēdējiem datiem, kurus analizējusi pašvaldība, aptuveni 2200 īpašumos nav deklarēts neviens iedzīvotājs, bet īpašumu īres un tirgus aktivitāte nekādā veidā neliecina, ka šie īpašumi stāvētu tukši. Visticamāk, tajos dzīvo nedeklarēti iedzīvotāji. Līdzīgi var pētīt arī skolas, kur redzams, cik daudz skolēnu iebrauc no apkārtējiem novadiem. Tomēr šie dati nav pārbaudāmi, jo šie bērni un viņu vecāki patiešām var arī dzīvot citā pašvaldībā, bet izvēlēties kvalitatīvāku izglītību un plašāku interešu vai profesionālās izglītības piedāvājumu Siguldas novadā.”

Tas būtu jau pieminētais modelis, ka cilvēki strādā Rīgā, bet dzīvo patīkamākā un draudzīgākā vietā. Cik no tiem, kas no jauna deklarējas, ir jau esošie iedzīvotāji, cik novada jaunienācēju – tādu datu pašvaldībai nav, taču skaidrs, ka tie, kas iegādājas vai īrē šeit īpašumu, balso ar savu naudu par Siguldu, un te būtiska loma ir pašvaldības attieksmei pret saviem iedzīvotājiem. No Rīgas cilvēki aiziet uz Pierīgu, un speciālās lojalitātes programmas deklarētajiem iedzīvotājiem kalpo gan kā burkāns pievilināšanai, gan pateicība par klātbūtni un samaksātajiem nodokļiem.

Jāpagūst līdz 31. decembra pusnaktij!

Siguldas novadā deklarētajiem iedzīvotājiem tiek piešķirta siguldieša karte ar uzrakstu “Es esmu siguldietis”. Un skaidrojums, kādēļ deklarēties un kļūt par siguldieti, ir šāds: “Katra iedzīvotāja samaksātie nodokļi ir nozīmīgs ieguldījums visa novada attīstībā, tādēļ jau vairākus gadus pašvaldība aicina iedzīvotājus sakārtot savu deklarēšanās statusu un saņemt papildu priekšrocības un atlaides vēl izdevīgākai un labākai dzīvei Siguldas novadā. Iedzīvotājus, kuri vēl nav deklarējušies novadā, tostarp Krimuldas, Lēdurgas, Inčukalna un Mālpils pagastā, aicinām to izdarīt līdz 2021. gada 31. decembrim.”

Deklarētajiem iedzīvotājiem pieejamie labumi, kas piesaistīti siguldieša kartei, tiek novērtēti kā īpašs bonuss: “Siguldas novada iedzīvotāja ID karte ir iemīļota iedzīvotāju vidū, un tai tiek piesaistīts arvien lielāks pakalpojumu grozs un attīstīta sistēmas funkcionalitāte. Šobrīd ar Siguldas novada iedzīvotāja ID karti var braukt vietējā sabiedriskajā transportā, tā kalpo arī kā elektroniskais maciņš, ar kuru norēķināties par pusdienām skolās. ID karte sniedz atlaides vai priekšrocības aptuveni 40 pašvaldības piedāvātiem pakalpojumiem, kā arī vairāk nekā 200 piedāvājumu no aptuveni 170 vietējiem uzņēmējiem. Siguldas novada iedzīvotāja ID karti līdz 2021. gada novembrim saņēmuši vairāk nekā 17 450 iedzīvotāji.” Un, protams, ar vai bez kartes deklarētie iedzīvotāji saņem daudzveidīgu sociālo atbalstu, īpašu attieksmi pret ģimenēm ar bērniem un mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.

Nākamgad pašvaldības atbalstu un priekšrocības pilnā apmērā varēs saņemt tās personas un ģimenes, kas līdz 2021. gada 31. decembrim savu dzīvesvietu būs deklarējušas Siguldas novadā. Jārēķinās arī, ka datu saglabāšanai un iekļaušanai informācijas sistēmās nepieciešams laiks, tāpēc Siguldas novada pašvaldība aicina neatlikt deklarēšanos uz pēdējo mirkli.

Tās personas un ģimenes, kas atliks deklarēšanos uz nākamo gadu, varēs saņemt tikai daļu no pašvaldības piedāvātajām priekšrocībām. Priekšrocības varēs saņemt arī iedzīvotāji no jaunpievienotajām teritorijām, taču atsevišķiem atbalsta veidiem noteikts pārejas periods, jo turpinās saistošo noteikumu salāgošana un pārapstiprināšana.

Nodoklis pašvaldībai, kas to pelnījusi

Arī citos novados, piemēram, Saulkrastos, rūpes par iedzīvotājiem tiek saistītas ar deklarēšanos. Tas skaidrots saistošajos noteikumos: “Materiālā palīdzība tiek sniegta ar mērķi veicināt demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanos Saulkrastu novadā, veicināt personu motivāciju deklarēt savu dzīvesvietu Saulkrastu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā un šajos noteikumos paredzētajos gadījumos sniegt materiālo atbalstu neatkarīgi no personas materiālā stāvokļa.”

Līdzīga lojalitātes programma tiek īstenota arī Olainē. “Arvien vairāk mūsu novada iedzīvotāju ar prieku atzīst: es lepojos, ka piederu šai vietai, ka esmu olainietis. Bet ar lepnumu vien mēs novadam daudz nepalīdzam. Tātad – kāpēc ir tik svarīgi deklarēt dzīvesvietu savā novadā?”

Un atbilde ir šāda: “Jo vairāk iedzīvotāju ir deklarējuši dzīvesvietu pašvaldībā, jo lielākas iespējas pašvaldībai ir attīstīt savu infrastruktūru, labiekārtot vidi, nodrošināt vēl plašākas sociālā atbalsta iespējas, sabiedrisko kārtību, izmantot līdzekļus citām sabiedrībai nepieciešamām vajadzībām. Tāpēc būsim sava novada patrioti un atbalstīsim savu novadu, deklarējot šeit savu dzīvesvietu!”

Dzīvesvietas deklarēšana vienā vai otrā vietā ir abpusēji izdevīga lieta. Nodoklis no ienākumiem ikvienam ir jāmaksā šā kā tā. Un, ja pastāv iespēja izvēlēties, kur deklarēties, būtiski, lai nauda aiziet tai pašvaldībai, kas ar savu darbu un rūpēm to ir nopelnījusi.

#SIF_MAF2021

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.