Menu
 

VARAM: Reformas rezultātā uzlabojusies un pieaugusi pašvaldību finansiālā un administratīvā kapacitāte

  • Autors:  Apriņķis.lv
Artūrs Toms Plešs. Foto - Saeimas administrācija Artūrs Toms Plešs. Foto - Saeimas administrācija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!) Ministru kabineta sēdē iepazīstina ar informatīvo ziņojumu par izmaiņām pašvaldību sociālekonomiskajā situācijā un administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātiem. Ziņojuma mērķis ir informēt par pašvaldību reformas sākotnējiem rezultātiem un novērtēt tās īstermiņa ietekmi, informē ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Miks Strazdiņš.

"Kopš pagājušā gada 1.jūlija Latvijā iepriekšējo 119 pašvaldību vietā ir 43 pašvaldības - 36 novadu pašvaldības un septiņas valstspilsētu pašvaldības. Ir paveikts milzu darbs līdzsvarotākas reģionālās attīstībās vārdā, un, ņemot vērā, ka ir pagājis vien nepilns gads, kopš reforma stājās spēkā, ilgtermiņa ieguvumus varēsim novērtēt tikai pēc pāris gadiem. Tiesa, izvērtējot sākotnējos rezultātus, jau varam redzēt virkni ieguvumu pašvaldību darbā. Piemēram, atšķirība starp novadu lielākajiem un mazākajiem kopējiem budžeta ieņēmumiem samazinājusies gandrīz sešas reizes, turklāt lielāks budžets ļaus piesaistīt lielākas investīcijas iedzīvotājiem un pašvaldības attīstībai būtisku projektu īstenošanai. Ministrijas ieskatā, pirmreizējie secinājumi kopumā apliecina, ka reforma ir liels solis uz priekšu mūsdienīgas un uz izaugsmi vērstas reģionālās attīstības virzienā," stāsta Plešs.

Ziņojumā apskatīta ATR ietekme tādos jautājumos kā vispārējais pašvaldību iedalījums Latvijā, pašvaldību budžeta un investīciju spēja, pašvaldību administratīvā kapacitāte, pašvaldību pakalpojumi un atbalsts iedzīvotājiem, deputātu skaits. Tāpat izvērtēts attīstības centru tīkls un atbilstoši Saeimas uzdevumam izvērtēts Saulkrastu novada potenciāls un potenciāli attīstības centri Ventspils, Rēzeknes, Augšdaugavas, Saulkrastu, Varakļānu, Dienvidkurzemes un Jelgavas novadā.

Samazinājies deputātu skaits, un pieaugusi konkurence uz deputātu vietām, piemēram, apzināts, ka kopējais deputātu skaits pašvaldībās samazinājies par 53% jeb no 1614 uz 758. Konkurence uz vienu pašvaldības domes deputāta vietu 2021.gada vēlēšanās pieauga no 5,38 līdz 8,14 pretendentiem, salīdzinot ar 2017.gada pašvaldību vēlēšanām. Turklāt, pēc VARAM aplēsēm, deputātu atlīdzībai nepieciešamie līdzekļi no 2021.gada jūlija līdz 2022.gada jūlijam samazinājušies par aptuveni 10 milj. eiro. Tāpat uzlabojusies pašvaldību finansiālā kapacitāte: pēc budžeta ieņēmumiem atšķirība starp novadu lielākajiem un mazākajiem kopējiem budžeta ieņēmumiem samazinājusies no 34 reizēm līdz sešām reizēm pēc ATR, vēsta M.Strazdiņš.

Iedzīvotājiem saglabāti līdzšinējie pakalpojumi, un darbu turpina apvienoto novadu pakalpojumu sniegšanas vietas (pilsētu un pagastu pārvaldes, pakalpojumu centri), atsevišķos gadījumos apvienojot blakusesošu pagastu un pilsētu pārvaldes vai pakalpojumu sniegšanu pārņemot citai pārvaldei. Darbu turpina visi līdzšinējie valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri (VPVKAC), un no 2022.gada atvērti astoņi jauni VPVKAC. Kopumā pašlaik darbojas 131 VPVKAC, un plānots paplašināt teritoriālo VPVKAC pieejamību līdz katram pagastam un pilsētai.

Būtiski, ka pēc novadu apvienošanas vismaz viena vidusskola ir visās 43 pašvaldībās, turklāt skolēnu skaits, par kuriem jāveic savstarpējie norēķini, sarucis par 36%. Savukārt izmaksas par savstarpējiem norēķiniem - par 44% jeb par 8,1 milj. eiro. Mazāks savstarpējo norēķinu apjoms nozīmē samazinātu administratīvo slogu un ļauj šos līdzekļus apvienotajām pašvaldībām plānot izglītības pakalpojumu attīstīšanai savas pašvaldības teritorijā.

Tāpat atsevišķās kategorijās izvērtējot pieejamo atbalstu pirms un pēc pašvaldību apvienošanās, secināms, ka ar pozitīvu tendenci ir pašvaldību noteiktie pabalsti par bērnu piedzimšanu, pabalsts krīzes situācijās; lielākajā daļā gadījumu noteikts arī augstāks maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, atzīmē ministra padomnieks.

Ziņojuma izstrādes laikā bija iespējams novērtēt tikai pašvaldību plānotos resursus funkciju un pakalpojumu nodrošināšanai, tāpēc sniegts provizorisks vērtējums par pašvaldību plānoto kapacitāti. Vairumā gadījumu pašvaldību plānotie resursi administratīvo funkciju izpildei atbilst aplēsēm par nepieciešamo slodžu apjomu. Jāatzīmē, ka pašvaldībās turpinās jauno novada darbības modeļu ieviešana, ko vairums plāno noslēgt 2022.gada laikā. Vismaz puse no jaunizveidotajām pašvaldībām uzsākušas darba efektivizēšanu, centralizējot administratīvos procesus ar IT sistēmu ieviešanu, norāda M.Strazdiņš.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.