Menu
 

Pašvaldībās bažas par skolu palikšanu bez gāzes apkurei un apkures parādnieku skaita pieaugumu

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Pašvaldības un to siltumuzņēmums uztrauc risks atsevišķām pašvaldību skolām un bērnudārziem palikt bez apkurei nepieciešamās dabasgāzes, kā arī apkures parādnieku skaita sagaidāmais pieaugums, trešdien pašvaldību un to siltumuzņēmumu pārstāvji pauda Saeimas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē.

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) pārstāvis, "Jūrmalas siltums" valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš pauda, ka AS "Latvenergo" ir jāiesaista, lai palīdzētu ar dabasgāzi nodrošināt skolas un bērnudārzus. Vītoliņš skaidroja, ka citiem tirgotājiem nav interese piedalīties tik mazos iepirkumos, savukārt, pašvaldībām skolu un bērnudārzu direktori nav speciālisti dabasgāzes iepirkumos un daļa no šīm pašvaldību iestādēm ir palikuši bez apkures līgumiem.

Līdz ar to var gadīties, ka atsevišķas skolas un bērnu dārzi var palikt bez dabasgāzes, norādīja LSUA pārstāvis. Viņš arī kā negatīvu un paradoksālu situācija norādīja to, ka atšķirībā no "plīts gāzes" patērētājiem valsts atbalsta sistēmā kā mazaizsargāti lietotāji nav noteikti daudzstāvu mājas siltuma jeb centrālās apkures patērētāji.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Aino Salmiņš norādīja, ka ir nepieņemama situācija, ka valsts atbalsta mehānisms neattiecas uz tādu kritisko infrastruktūra kā skolas, bērnudārzi un slimnīcas. LPS pārstāvis piebilda, ka vismaz ūdensapgādes uzņēmumiem no valsts puses būtu jāsniedz nepieciešamais atbalsts.

Vītoliņš pieļāva, ka varētu pieaugt siltumuzņēmumu debetoru skaits. No LSUA pārstāvja teiktā secināms, ka runa ir par klientu pieaugumu, kuriem ar laiku nebūs iespējams samaksāt rēķinus. Tāpēc siltumapgādes uzņēmumi ar bažām gaida, ka debetoru pieauguma vilnis var sākt velties janvārī un februārī, kas būs viskritiskākie mēneši.

Šādā situācijā būtu jāpiesaista papildu līdzekļi, sacīja Vītoliņš, reizē norādot, ka nezina, vai Valsts kasē tiek kaut kas rezervēts šādai situācijai.

Deputāte Regīna Ločmele (S) norādīja, ka LPS būtu jāprasa nodokļu ienākumu pārdale par labu pašvaldībām, lai varētu nosegt energocenu pieaugumu. Salmiņš norādīja, ka vienā no kopīgajām sanāksmēm Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļāvis šādu iespēju. Tāpēc pašvaldības cerot, ka šāda ieņēmumu pārdale par labu pašvaldībām notiks, atzīmēja LPS pārstāvis.

Salmiņš uzskata, ka valsts līdz šim piešķirtā atbalsta intensitāte ir nepietiekama. Būtu jānodrošina atbalsta piešķiršana arī pašvaldību iestādēm, piemēram, pansionātiem un slimnīcām, tāpat kā to pašlaik nolemts piešķirt uzņēmumiem, atzīmēja LPS pārstāvis.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) rēķinot, cik liela būs energocenu pieauguma ietekme uz pašvaldību budžetiem. Taču pašlaik nav informācijas, cik tālu VARAM ticis ar šo aprēķinu veikšanu.

Reizē pēc pagaidu aprēķiniem pašvaldību iestāžu siltuma un elektrības izdevumu sadārdzinājums šajā sezonā varētu būt no 75 līdz 80 miljoniem eiro. Tās gan nav precīzas izmaksas, jo jaunie līgumi par siltuma nodrošināšanai kādai no pašvaldībām mainīsies septembrī, oktobrī vai decembrī, tāpat arī nevienai pašvaldībai nav līgums uz visu apkures sezonu, atzīmēja LPS pārstāvis.

Reģionu attīstības un centra apvienības pārstāvis Uldis Vītoliņš norādīja, ka elektrības cenu pieauguma dēļ paredzēts pašvaldību izdevumu pieaugums par 78 miljoniem eiro. Kopā ar siltuma izmaksām tas būs ļoti liels slogs uz pašvaldību budžetiem, atzīmēja Vītoliņš.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāve Aija Mazitāne pauda, ka organizācijas pārstāvji ir tikušies ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni (NA), Zemkopības ministrijas un VARAM pārstāvjiem, kuri apliecinājuši, ka dabasgāzes resursi pietikšot. Tomēr pašlaik ir valstspilsētas, kuras nespēj dabasgāzi saņemt pašvaldībai nepieciešamajā apjomā, atzīmēja Mazitāne.

Viņa skaidroja, ka tirgotāji prasa 100% priekšapmaksu, bet arī tas nedod garantiju, ka dabasgāze tiks saņemta, jo ir agrākā pieredze, ka arī šādu līgumu darbība tiek pārtraukta, tos līdz galam neizpildot. Tāpēc arī LLPA iesniegusi savus priekšlikumus, lai iesaistītu "Latvenergo" un AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) kurināmā cenu stabilizācijā.

Kā ziņots, valdībai ir jāuzdod "Latvenergo" un LVM veikt intervenci energoresursu tirgū, lai ar nepieciešamajiem resursiem par atbilstošāku samaksu nodrošinātu pašvaldību siltumapgādes uzņēmumus un darba devējus, šodien apakškomisijā pauda Salmiņš.

Nepieciešama "Latvenergo" intervence attiecībā uz dabasgāzi un tāpat attiecībā uz šķeldu Ministru kabinetam ir jādod uzdevums LVM, lai uzņēmums vismaz uz vienu līdz trīs mēnešiem par ekonomiski pamatotu cenu sagādātu šķeldu siltumapgādes uzņēmumiem, atzīmēja LPS pārstāvis.

Jau vēstīts, ka energocenu pieaugums radījis bažas par iespējām samaksāt par apkuri ziemā. Valsts piešķīrusi vairāk nekā 600 miljonu eiro atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem energocenu pieauguma daļējai kompensēšanai.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.