Ķekavas novadā sakopta Bērzenes upe

"Šoreiz upes sakopšanas talka bija citāda, jo pievienojāmies dabas entuziastiem un sekojām viņu norādēm, kā uzlabot straujteci, ierīkot nārsta vietas un ielikt upē akmeni krāces veidošanai. Talka bija izzinoša, un izrādās, ka iztīrītai upei nav jābūt kā skrejceļam, bet tajā atstāj pa kādam kokam, lai veidotos gultnē bedrītes - zivju slēptuves, tāpat arī gar krastiem sakritušie koki un zari nav jāizvāc, jo tajos attīstās zivju barība. Vietējie Bērzenes upes uzraugi stāstīja, ka pat ļoti sausā vasarā tajā vienmēr ir ūdens, jo ietek vairāki avoti, kas uztur strauta forelēm tik ļoti vajadzīgo zemo temperatūru," vēsta "Latvenergo" pārstāvji.

Kādreiz Bērzene ietecēja Daugavā. Kopš Rīgas HES uzcelšanas Bērzene ieplūst Rīgas HES kreisā krasta drenāžas kanālā, kas ir savienots ar sauso Daugavu. Bērzenes gultne ir mākslīgi veidota vai būtiski pārveidota, ir piešķirts valsts nozīmes ūdensnotekas statuss, upe ir savienota ar Daugavu lejpus Rīgas HES un ir potenciāli piemērota un pieejama gan saldūdens zivju sugām - strauta forelei un strauta nēģim -, gan ceļotājzivīm - upes nēģim un taimiņam. Tādējādi AS "Latvenergo" ir svarīga šī mazā upīte kā Daugavas baseina pieteka, kuras "veselību" palīdz novērtēt zinātniskais institūts "Bior". Pētījumu mērķis ir apzināt iespējamos pasākumus, lai veicinātu ceļotājzivju migrāciju Bērzenes upē un uzlabotu aizsargājamo sugu dzīvotnes. Savukārt vietējo dabas entuziastu aktivitātes palīdz apzināt bioloģiskās dabas bagātības, kas atrodas Bērzenē, un informēt par to uzņēmuma darbiniekus, stāsta "Latvenergo".

Strauta foreles Latvijā nārsto oktobrī-novembrī, kad ūdens temperatūra pazeminās (2-8°C) 15-70 cm dziļumā, kāpuri izšķiļas pavasarī. Strauta forele tiek uzskatīta par taimiņa pasugu. Kā saldūdens zivs tā dzīvo straujās ūdenstecēs, kur skābekļa saturs ir augsts un barojas ar kukaiņiem, to kāpuriem un mazajiem vēžveidīgajiem.

Tā kā nārsta laiks tuvojās, AS "Latvenergo" Vides un darba aizsardzības funkcija sagatavoja visas nepieciešamās atļaujas. Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus, kur noteiktas vides aizsardzības prasības upes sakopšanai, un VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" tehniskos noteikumus, jo upe atrodas tās pārraudzībā. Darbus bija ieteicams veikt līdz 15.septembrim, lai gadījumā, kad upē darbu rezultātā rastos uzduļķojums, tas paspētu nosēsties, jo 1.oktobrī sākas lašveidīgo zivju nārsts, kad tās ķert ir aizliegts, skaidro  "Latvenergo" pārstāvji.

Bērzenē izveidoti ļoti labi nārsta posmi, kuros ir akmeņu veidotas krācītes, lai bagātinātu ūdeni ar skābekli, kas arī patīk strauta forelēm un taimiņiem. Bērzenē ir konstatētas arī citas Eiropas Savienības Biotopu direktīvas aizsargātas zivju sugas - platgalve, upes un/vai strauta nēģis. Jūlijā zinātniskā institūta "Bior" pētnieks Kaspars Abersons ar kolēģiem veica upes apsekošanu un mērījumus vairākos parauglaukumos, lai novērtētu Bērzenes ekoloģisko kvalitāti, secinot, ka vairākos posmos upē atrodamas lašveidīgajām zivīm piemērotas dzīvotnes un ir potenciāls turpmākajiem apsaimniekošanas pasākumiem. Rudenī no pētniekiem tiks saņemts plašāks secinājumu kopsavilkums, vēsta uzņēmumā.