Plūdu sekas Ādažos Apriņķis.lv
- Autors: Liene Ozola
Foto - adazi.lv
Šobrīd ir grūti pat aptvert tik plašu plūdu nodarīto postījumu apjomu Jēkabpilī, taču bez sekām nav palikuši arī plūdi Ādažu novadā janvāra sākuma. Saspringtajā gaisotnē, protams, vairāk tiek domāts par iedzīvotāju drošību, tomēr ir skaidrs, ka plūdu sekas applūdušo namu īpašnieki un iedzīvotāji izjutīs vēl ilgi.
Aizsargbūves – mazefektīvas
Pēc plūdiem gada sākumā Ādažos, Nūrnieku ielā, iedzīvotāji uzskata, ka pašvaldībai ir jāizbūvē dambis. Tāpat vietējie vaicā, vai un kādas funkcijas pilda pārbūvētais Gaujas–Baltezera kanāls, ko nesen atjaunoja par 3,37 miljoniem eiro, solot, ka tas “pasargās 290 hektārus plūdu riska teritorijas Ādažu novadā no applūšanas, kā arī samazināsies plūdu draudi aptuveni tūkstotim iedzīvotāju”, vēstīja raidījums “Bez Tabu”.
Šie solījumi gan esot tukša skaņa ādažniekiem, kuri dzīvo Nūrnieku ielā, kas atrodas aptuveni kilometra attālumā no tā. Pēc kanāla atjaunošanas Nūrnieku ielas iedzīvotāju īpašumi esot applūduši vairākkārt, tostarp šā gada janvārī.
Nodarīti zaudējumi
“Otro gadu pēc kārtas tas [solījums, – red.] nestrādā. Man šogad noslīka trīs mašīnas,” stāsta Nūrnieku ielas iedzīvotājs Nils.
“Mēs netiekam uz darbu. Braucu uz darbu, piebraucu pie ceļa gala, un viss, braucu atpakaļ. Zvanu uz darbu, ka netiekam. Labi, ka man ir tāds darbs, ka varu sarunāt un palikt mājās. Bet, ja cilvēks strādā par ārstu, ko tad?” jautā Ināra.
Savukārt VSIA “Meliorprojekts” pārstāvis Agris Teivens, kurš ir kanāla pārbūves projekta vadītājs, raidījumā “Bez Tabu” informēja, ka kanāls pilda savu funkciju. Tas esot kā notekgrāvis, kurā tiek novadīts ūdens no kanālam piegulošajām teritorijām, tajā skaitā teritorijas, kur ir jauna apbūve, un tam nav jāsavāc Gaujas ūdens, kad upē ūdenslīmenis ceļas. Tieši otrādi – Gaujā, ceļoties ūdenslīmenim, slūžas tiek aizvērtas, tādējādi novēršot kanālam piegulošo teritoriju applūšanu.
Lai pasargātu īpašumus Nūrnieku ielā no applūšanas, iedzīvotāji jau 2021. gadā pēc vienas no applūšanas reizēm pieprasīja pašvaldībai izbūvēt aizsargvalni. Vietvara uzbēra salīdzinoši nelielu uzbērumu, kas izrādījās neefektīvs risinājums, un šā gada sākumā no krastiem iznākušās Gaujas ūdens to iznīcināja – īpašumi applūda. Iedzīvotāji aizvien gaida, kad vietvara izbūvēs pamatīgu dambi.
Pašvaldībā sola izbūvēt aizsargdambi
“Rīgas Apriņka Avīze” vērsās pie Ādažu novada pašvaldības, lai noskaidrotu, kādi darbi tiek plānoti, lai mazinātu plūdu riskus, un saņēma atbildi, ka Ādažu novada attīstības programmā 2021.–2027. gadam ir iekļauti pasākumi, kas saistīti ar plūdu risku novēršanu, tostarp aizsargdambja izbūve no Kadagas tilta līdz Gaujas–Daugavas (Baltezera) kanālam:
“Projektu īstenošana ir atkarīga no pieejamā Eiropas līdzfinansējuma, pašvaldības budžeta līdzekļiem, kā arī iedzīvotāju atsaucības, saskaņojot aizsargdambja novietojumu. Aizsargdambja izbūve ir komplicēts darbību kopums, kas prasa vairāku procesu izpēti, saskaņošanu un realizāciju. Pirms būvprojekta izstrādes ir jāveic kopējā Gaujas upes pretplūdu novēršanas izpēte, kuras rezultātā tiek noteiktas darbības, un plānotie tehniskie risinājumi iedzīvotāju pasargāšanai no plūdu draudiem.”
Uz jautājumu, kāpēc esošais aizsargvalnis šajā situācijā izrādījās mazefektīvs, pašvaldības pārstāvji sniedza skaidrojumu, ka no grunts uzbērtais paaugstinājums nav uzskatāms par aizsargdambi un tika paredzēts kā īslaicīgs risinājums neliela ūdens līmeņa paaugstinājuma gadījumā bez ledus ietekmes.