Plāno paplašināt plānošanas reģionu funkcijas
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - Rīgas plānošanas reģions
Jau drīzumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno izstrādāt priekšlikumus plānošanas reģionu funkciju paplašināšanai un uzsākt diskusiju valdības un partneru līmenī par plānošanas reģionu stiprināšanu – tikšanās laikā ar Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomi un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks.
Tikšanās reizē piedalījās Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību vadītāji, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Kā dažas no galvenajām reģiona funkcijām, kas būtu nākotnē jāstiprina, ministrs Māris Sprindžuks norādīja sabiedrisko transportu, ceļu tīklu un mobilitāti, sociālo pakalpojumu vienoto tīklu un pieejamību, izglītību, īpaši akcentējot profesionālo izglītību, reģionālās attīstības atbalsta politikas īstenošanu, vienlaicīgi atzīstot, ka tiks uzsāktas diskusijas arī par atbilstošu finansējuma pārdalīšanu.
Ministrs informēja, ka par plānošanas reģionu kapacitātes stiprināšanu priekšlikumi atbilstošajos likumos (Teritorijas attīstības plānošanas likums, Reģionālās attīstības likums) tiks jau drīzumā izstrādāti un pēc tam tiks uzsāktas diskusijas ar partneriem valdībā un pašvaldībām, kā arī citām iesaistītajām pusēm.
“Administratīvi teritoriālā reforma ir īstenota. Tagad jānoslēdz darbs pie nākamā posma – jāizvēlas otrā līmeņa pārvaldības modelis, par ko gaidāmas būtiskas diskusijas gan valdībā, gan Saeimā. Man ir gandarījums, ka jaunais VARAM ministrs nāk ar redzējumu un apņemšanos stiprināt plānošanas reģionus, sakārtojot tik būtisku jautājumu par to funkciju deleģējumu un finansējumu to īstenošanai. Turklāt ministra redzējums ir balstīts uz funkciju sasaisti ar reģionālās kapacitātes un politikas veidošanas stiprināšanu. Tas ir ļoti svarīgi, lai plānošanas reģionus nepārvērš par to funkciju īstenošanu, ko nevēlas īstenot ministrijas un to pārvaldībā esošās iestādes,” Rīgas plānošanas reģions citē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāju Daigu Mieriņu.
“Atzinīgi vērtēju iniciatīvu stiprināt plānošanas reģionu kapacitāti un veidot tās kā efektīvas lēmumu pieņemšanas platformas starp nozaru ministrijām un katra reģiona pašvaldībām, atbilstoši paplašinot funkciju tvērumu. Turklāt atbalstu redzējumu, ka plānošanas reģionu funkcijas var atšķirties, atbilstoši reģiona specifikai un vajadzībām,” teica Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko.
“Rīgas plānošanas reģions sociālekonomiski ir spēcīgākais reģions ar no citiem reģioniem atšķirīgām sociālām un ekonomiskajām problēmām, piemēram, saistībā ar izglītības iestāžu kapacitāti uzņemt jaunus bērnus, mobilitātes izaicinājumiem un ceļu noslodzi, starptautiskas nozīmes tranzīta punktiem. Tāpēc pieeja būt elastīgiem funkciju veidošanā ir labākais iespējamais modelis, kā veidot spēcīgus un uz valsts attīstību un uz reģiona iedzīvotāju vajadzībām vērstus plānošanas reģionus.”
Rīgas plānošanas reģionu veido Rīga un Jūrmala , kā arī septiņi novadi – Ādaži, Mārupe, Ķekava, Olaine, Ropaži, Salaspils un Sigulda.