Ikšķiles mēra vietnieks aicina teritoriālajai reformai nepieiet statistiski

Viņš uzsvēra, ka līdz šim vairāki 13. Saeimā ievēlētie politiskie spēki ir publiski pauduši apņemšanos nākotnē veikt administratīvi teritoriālo reformu, taču neviens no tiem nav izskaidrojis pašu galveno, proti, pēc kādiem principiem šī reforma būtu veicama. "Vai tā būs teritoriālā reforma? Vai tā būs sadarbības teritoriju veidošana? Vai tā būs pašvaldību reforma?" iespējamos variantus uzskaitīja domes amatpersona.

Batņa skaidroja, ka pagaidām arī neviens nav definējis, vai un cik lielā mērā, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, būtu jāpanāk kāds ekonomiskais ieguvums pašvaldībām un valstij kopumā un vai ar reformu būtu jāuzlabo pārvaldības princips pašvaldībās un valsts iestādēs. "Tas, manuprāt, ir visbūtiskākais, lai iedzīvotājs, jūtot šo reformu, arī saprot, ka tā viņam ir devusi labāku komunikāciju, labāku sadarbību ar pašvaldību," akcentēja Batņa.

Viņš nenoliedza, ka reforma drīzāk ir vajadzīga, taču vienlaikus uzsvēra, ka pašreizējās pašvaldībās ir ļoti atšķirīgas problēmas un arī dažādi turīguma līmeņi. Piemēram, apvienojot desmit nabadzīgas pašvaldības, nevar iegūt vienu bagātu pašvaldību, uzsvēra Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks, norādot, ka līdz ar administratīvo teritoriju reformēšanu būtu jāpārskata arī principi, pēc kuriem darbojas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisms.

Batņa cita starpā arī atzīmēja, ka līdz pat šim brīdim no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas neesot saņemts iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums.