Rīgas metropoles pašvaldības 2024.gadā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā provizoriski iemaksās 174,7 miljonus eiro
- Autors: Apriņķis.lv
Ilustrācija - "Rīgas metropole"
Jaunākie Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka Rīgas metropoles pašvaldības 2024. gadā veiks iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanā 174,76 miljonu eiro apmērā, kas būtu par 20 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Divas trešdaļas no šīs summas būs jāveic Rīgai, novirzot šim mērķim 133,35 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija fondā veidos 35,9 miljonus eiro, vēsta pašvaldību apvienībā “Rīgas metropole”.
Ar nākamo gadu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksas veiks visas Rīgas metropoles pašvaldības, tostarp arī Salaspils un Sigulda, kuras iepriekš, atbilstoši kritērijiem, nebija maksātāju kategorijā. Bez deviņām Rīgas metropoles pašvaldībām iemaksas fondā veic vēl tikai Jūrmala (nākamgad 10,6 miljonu apmērā). Visas pārējās pašvaldības ir saņēmēju lokā.
No Rīgas metropoles lielākās iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā veic Rīga – 133,3 (šogad – 124,8) miljonus eiro. Tam seko Mārupes novads – 16,2 (šogad 12,3) miljonus eiro, Ropažu novads – 9,27 (šogad – 7,2) miljonus eiro, Ādažu novads – 6,4 (šogad – 4,39) miljonus eiro, Ķekavas novads – 6,2 (šogad – 4,8) miljonus eiro, Saulkrastu novads – 1,3 miljonus (šogad – 843,9 tūkstošus) eiro, Salaspils novads – 1,18 miljonus eiro un Olaines novads – 665,5 (šogad – 170) tūkstošus eiro, Siguldas novads – 120 tūkstošus eiro.
Fonda mērķis ir atbalstīt trūcīgākās pašvaldības, radot līdzvērtīgus priekšnosacījumus to funkciju īstenošanai un kvalitatīvu pamatpakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem. Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas metropole” šī gada jūnijā tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, lai uzsāktu sarunas par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda šī brīža modeļa ietekmi uz Rīgas un Pierīgas attīstību un funkciju izpildi.
Metropoles pašvaldības pašas saskaras ar būtisku izdevumu pieaugumu
“Ar katru gadu valsts pārliktās saistības uz pašvaldību pleciem tikai palielinās, kā arī objektīvu iemeslu dēļ pieaug pašvaldību pamatbudžetu izdevumi, ko rada vispārīgais izmaksu kāpums. Tāpēc visas pašvaldības valstī ir neapskaužamā situācijā, lai īstenotu tām noteiktās funkcijas un vēl domātu par infrastruktūras un jaunu projektu attīstību, ko no tām sagaida iedzīvotāji un uzņēmēji,” norādījis Rīgas vicemērs un Rīgas un pašvaldību apvienības “Rīgas metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks.
“Mums ir grūti paskaidrot iedzīvotājiem, ka mums trūkst līdzekļu elementārām vajadzībām, jo desmitā daļa tiek atdota finanšu izlīdzināšanā citām pašvaldībām. Vienlaikus iedzīvotāji kā veiksmīgus attīstības piemērus ar sakārtotiem iekšpagalmiem un ceļiem, jaunām ēkām un atbalstu uzņēmējiem min pašvaldības, kas saņem dotāciju no mums. Mēs nerunājām par pašvaldībām, kurām šī finanšu piešprice patiešām ir izdzīvošanas jautājums, bet būtu svarīgs visaptverošs izvērtējums un taisnīgāka pārdale.”
“Rīgas metropoles” ieskatā būtu svarīgi izvērtēt pašvaldību, kas saņem līdzekļus, pašpietiekamību – cik lielā mērā šie līdzekļi konkrētajai pašvaldībai ir vajadzīgi pamatvajadzību nodrošināšanai un cik tie tiek novirzīti kā papildu finansējums dzīves kvalitātes uzlabošanai, ko bieži vien tik lielos apjomos nemaz nevar atļauties maksātāju pašvaldības. Jau iepriekš apvienība aicināja izveidot stingrāku valsts puses uzraudzību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda iemaksu izlietošanai, minot Rēzeknes pašvaldību kā piemēru līdzekļu izlietošanai neatbilstoši fonda izveides mērķim.
Apzinoties ar kādiem izmaksu kāpuma izaicinājumiem šobrīd sakaras visas pašvaldības Latvijā, iespējams, viens no risinājumiem varētu būt no valsts puses proporcionāli palielināt iemaksu apjomu pašvaldību finanšu izlīdzināšanā – šobrīd tas veido aptuveni piektdaļu no visa finansējuma, norāda pašvaldību apvienībā.