Ropažu bāriņtiesā dubultojies nepilngadīgu patvēruma meklētāju skaits ^{Apriņķis.lv}

Pilnīgi jauns izaicinājums bāriņtiesai bija darbs ar Ukrainas bērniem un civiliedzīvotājiem, kas tika vērtēti un iecelti par ārkārtas aizbildņiem. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, Ropažu novada bāriņtiesa saskaras ar jauniem izaicinājumiem darbā ar nepilngadīgajiem patvēruma meklētajiem, kuru skaits šobrīd katru mēnesi pieaug. Pērn Ropažu novada bāriņtiesa strādāja ar 17 jauniešiem, kas prasīja patvērumu, bet šogad ir jau 32 jaunieši bez pieaugušo pavadības.

Pārsvarā jaunieši ir vecumā no 15 līdz 17 gadiem un no dažādām Āfrikas valstīm: Sīrijas Arābu Republikas (septiņi nepilngadīgie bēgļi un patvēruma meklētāji 2023. gadā), Ēģiptes Arābu Republikas (viens), Bangladešas Tautas Republikas (viens), Komoru Savienības (viens), Kongo Demokrātiskās Republikas (seši), Kamerūnas (divi), Irānas Islāma Republikas (trīs), Afganistānas Islāma Republikas (divi), Burgundijas Republikas (divi), Mali Republikas (divi), Etiopijas Federatīvās Demokrātiskās Republikas (viens), Gvinejas Republikas (trīs), Somālijas Republikas (viens).

Lai arī jaunieši ierodas Latvijā bez nekā, pat bez piemērota apģērba, tomēr liekākais izaicinājums ir saziņa ar viņiem. Jaunieši labākajā gadījumā mazliet runā angļu, bet pārsvarā franču valodā vai kādā no semītu valodas atvasinājumiem, piemēram, amharu, svahili u.tml. Darbs ar šiem jauniešiem nozīmē būt klāt visos procesos, kas saistīti ar patvēruma izskatīšanas procedūru, kā arī nodrošināt viņu primārās vajadzības (apģērbs, veselība, ēdiens, izglītība). Lai arī normatīvie akti to nenosaka, bet tieši bāriņtiesas darbinieki ir tie, kas uztur nemitīgu kontaktu ar šiem jauniešiem, ir kā “mamma”, kas seko līdzi un palīdz risināt arī pavisam ikdienišķus jautājumus. Latvija līdz šim ir bijusi kā tranzītvalsts, un lielākā daļa dodas tālāk uz Vāciju un Franciju labākas dzīves meklējumos, tomēr pēdējā laikā novērojama tendence, ka jaunieši paliek Latvijā.

Bāriņtiesas darbinieki šajā laikā aktīvi strādā ar desmit jauniešiem. Astoņi jaunieši uzturas patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki”, vienam ir izdevies atrast audžuģimeni, bet divi jaunieši uzturas Aizturēto ārzemnieku centrā, jo tiek skaidrota viņu identitāte. Arī šādos gadījumos bāriņtiesas darbinieki ir klātesoši un dodas uz centru, savu iespēju robežās seko līdzi procesiem. Kā piemēru var minēt jauniešu reliģiskās vajadzības, jo ir nācies doties uz mošeju (kopienu), lai sagādātu Korānu un dotu iespēju jauniešiem lūgties ramadāna laikā. Diviem jauniešiem ar aktīvu bāriņtiesas līdzdalību šajā gadā izdevās apvienoties ar ģimeni – brāli, kurš dzīvo Vācijā, – un tieši bāriņtiesas darbinieks bija tas, kurš, kā to nosaka likums, devās uz Vāciju, lai nodotu bērnus radiniekam.

Šajā gadā ir nācies saskarties arī ar cilvēktridziniecības upuriem – meitenes, kas uzturējušās Baltkrievijā, dzīvojušas slēgtās teritorijās kopā ar citām līdzīgām meitenēm un, kad kļuvušas grūtas, izstumtas uz Latvijas un Baltkrievijas robežu. Ir būts klāt, kad meitene no Kongo ar savu jaundzimušo zīdaini iepazīstina savu mammu. Nepilngadīgā jauniete lūdza bāriņtiesu būt klāt, jo baidījās par mammas reakciju. (Šis stāsts bija ar laimīgām beigām.) Stāstu ir daudz, katrs no tiem ir citādāks un dažkārt sirdi plosošs. Lai arī jaunieši dodas tālāk un bieži mānās par saviem īstajiem nodomiem, mēs priecājamies, kad saņemam ziņu: “Hello, mam, I’ll already left, I follow my friends.” Arī tas ir apliecinājums, ka darbs nav veikts veltīgi un jaunietis ir novērtējis bāriņtiesas iesaisti un rūpes, nevis vienkārši aizbēdzis, bet izjutis atbildību un vēlmi to pateikt.

Latvijā tikai dažas pašvaldības saskaras ar jautājumiem, kas saistīti ar patvēruma meklētājiem, un viena no tām ir Ropažu novada pašvaldība, jo bāriņtiesas darbības teritorijā atrodas patvēruma meklētāju un aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs “Mucenieki”. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem darbs ar nepilngadīgajiem bez pieaugušo pavadības piekrīt Ropažu novada bāriņtiesai.