Koalīcija meklēs uzlabojumus pašvaldību izlīdzināšanas fonda darbībai

Valdības partiju politiķi atbildot uz jautājumu, vai tiks ņemts vērā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) aicinājums neuzlikt pašvaldībām papildu naudu prasošos pienākumus, kā arī uz jautājumu, kā kopā ar pašām vietvarām rast risinājumu finansiāli grūtākā situācijā esošajās pašvaldībās, sacīja ka pašvaldību izlīdzināšanas fonda darbībā nepieciešami uzlabojumu.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka jau 2024.gada valsts budžetā valdība piešķīra papildu līdzekļu 17 pašvaldībām, jo jau pērn bija redzams, ka attiecīgajām vietvarām būs grūti izveidot savus budžetus. Tāpat valsts piešķīra pašvaldībām līdzfinansējumu bērnu kopšanas atbalstam, norādīja Siliņa.

Pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas aicinājuma plānots īpašu uzmanību pievērst tam, kā nākotnē būtu jādarbojas pašvaldību izlīdzināšanas fondam, atzīmēja valdības vadītāja.

Šogad jāatrod risinājums nākotnei, kā turpmāk finansējam pašvaldības, piemēram, vai atcelt starpnorēķinus, tā vietā ieviešot citu sistēmu, norādīja premjerministre. Šajā kontekstā Siliņa uzsvēra, ka svarīgi, lai pašvaldības "neplēstos viena pret otru" jeb nebūtu negatīva veida konkurence attiecībā uz jaunu iedzīvotāju, skolnieku piesaisti.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka pašvaldībām jāizmanto iespēja lūgt Valsts kasei ļaut tuvākajā laikā atmaksāt nevis sākotnēji paredzēto lielāko, bet maksāt mazāku kredīta daļu, ko atmaksāt bija paredzēts kādus gadus vēlāk.

Šāda "samainīšanās" ar kredīta līguma gadu summām ļautu pašvaldībām pašlaik maksāt mazāku summu, reizē nākotnē palikušajai lielajai summai ar laiku vajadzētu samazināties procentu maksājumiem, skaidroja Valainis.

Plānots arī izvērtēt Eiropas Savienības līdzekļu izmantošanas iespējas.

ZZS politiķis un "Progresīvo" politiķe Antoņina Ņenaševa uzsvēra, ka ir jāpārskata, kā darbojas finanšu izlīdzināšana. Valainis uzsvēra, ka svarīgi izvairīties no tā, lai vienai pašvaldībai līdzekļu pieaugums no finanšu izlīdzināšanas fonda ir, piemēram, 2%, bet otrai 17%. Ņenaševa norādīja uz nepieciešamību nodrošināt resursu pieejamību pašvaldībām pēc iespējas vienlīdzīgāk.

Kā ziņots, pašvaldības no valdības un parlamenta cer sagaidīt, ka nākotnē netiks pieņemti lēmumi, kas atstās negatīvu fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, aģentūrai LETA atzina LPS vadītājs Gints Kaminskis pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Siliņu.

Kaminskis norādīja, ka pašlaik pašvaldībām ir nopietnas finansiālās problēmas. Vairākus gadus samazināti pašvaldību ieņēmumi - tajā skaitā samazināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa, dabas resursu un azartspēļu nodokļu daļa, ko saņem pašvaldības. Rezultātā pašvaldībām trūkst pašām savu ieņēmumu un tās ir spiestas palielināt saistības, aizņemoties līdzekļus investīcijām.