LPS mudina palielināt valsts iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā

Pēc Kaminska vārdiem, vispirms ir jābūt finansējumam, ko izlīdzināt, bet tikai ar kritēriju maiņu situācijas uzlabošanai nepietikšot.

Kaminskis piebilda, ka jaunajā Finanšu ministrijas piedāvājumā neesot runa par valsts budžeta dotācijas palielināšanu PFI. Tas nozīmējot tikai to, ka ar to pašu finansējumu būs jāspēj nodrošināt gan esošās gan klāt nākušās pašvaldību funkcijas.

Viņš norādīja, ka nedrīkst aizmirst arī to, ka Rīgai, kas ir galvenā maksātāja PFI fondā, arī ir nepieciešams finansējums, tāpat savas problēmas jārisina Pierīgā. Līdz ar to viņš neredzot iespēju, ka, nepalielinot valsts iemaksu daļu, situācija uzlabotos.

Kā iepriekš informēja Finanšu ministrija (FM), plānots, ka turpmāk vairs nebūs pašvaldības-maksātājas un pašvaldības-finansējuma saņēmējas no PFI fonda.

FM ir izstrādājusi un uz apspriešanu ar visiem iesaistītajiem un atbildīgajiem virza jaunu PFI modeļa projektu, piedāvājot mainīt finansējuma sadales nosacījumus un precizēt kritēriju vērtības, kas aprēķinātas, pamatojoties uz pašvaldību autonomo funkciju vidējām izmaksām.

PFI sistēmas galvenais uzdevums ir radīt pašvaldībām līdzvērtīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības.

Plānots, ka turpmāk vairs nebūs pašvaldības-maksātājas un pašvaldības-finansējuma saņēmējas no izlīdzināšanas fonda, bet finansējums tiks sadalīts, ņemot vērā PFI pamatfinansējuma grozu.

Ņemot vērā pakalpojumu izmaksu līmeni pašvaldībās, finansējums tiks sadalīts proporcionāli pašvaldību izlīdzināmām vienībām (demogrāfiskajiem kritērijiem un teritorijas lielumam), kā finansēšanas avotu izmantojot valsts budžeta vispārējos ieņēmumus, skaidro FM pārstāvji.

Sagatavotie priekšlikumi arī paredz, ka daļa no pašvaldībām piekrītošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pēc faktiskās izpildes koeficientiem tiek ieskaitīta pašvaldību budžetos (orientējoši 30%) un netiek pakļauta tālākai izlīdzināšanai.

Tiek piedāvāts no finanšu izlīdzināšanas izslēgt pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumus, tos pilnībā atstājot attiecīgās pašvaldības rīcībā. FM ieskatā tā tiks veicināta pašvaldību ieinteresētība savas NĪN politikas izstrādē, to sasaistot ar infrastruktūras attīstību un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu savā teritorijā.

FM uzskata, ka piedāvātais modelis būtiski mazinās administratīvo slogu, atsakoties no savstarpējiem norēķiniem par izglītības pakalpojumiem, kas ir svarīgi, ņemot vērā ieplānotos skolu tīkla optimizācijas pasākumus. Līdz ar to jaunajā piedāvājumā ierosināts PFI kritērijos izmantot skolēnu skaitu, kas mācās konkrētajā pašvaldībā un bērnu skaitu, kas apmeklē pašvaldību pirmsskolas iestādes, nevis uzskaitīt tos tikai pēc deklarētās dzīves vietas.

Vienlaikus FM vērš uzmanību, ka jaunais PFI modelis nodrošinātu sabalansētu finanšu resursu sadali starp pašvaldībām. Savukārt jautājums par papildu finansējuma piešķīrumu pašvaldībām risināms budžeta sagatavošanas procesā, nodrošinot sabalansētu finanšu resursu pieauguma tempu gan valsts, gan pašvaldību funkciju īstenošanai un izvērtējot makroekonomiskās attīstības tendences.

Pašvaldību attīstībai bez jaunā PFI modeļa ir nepieciešama arī inovatīva, pārdomāta reģionālā politika. Katra no šīm politikām risina atšķirīgus jautājumus, bet ir savstarpēji papildinoša pašvaldību ekonomiskajā attīstībā, pakalpojumu atšķirību mazināšanā un finanšu resursu pieejamības nodrošināšanā.

Lai, gatavojot 2025.gada budžetu, varētu veikt aprēķinus jau pēc jaunā PFI modeļa, ir strauji jāvirzās uz normatīvo aktu pieņemšanu gan valdībā, gan Saeimā, uzsver FM pārstāvji. Ļoti būtisks ir pašvaldību viedoklis, jo jaunais modelis vistiešākajā mērā skar to intereses. 

FM jau ir sākusi diskusijas ar Latvijas Pašvaldību savienību un konsultācijas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertiem par jauno PFI modeļa projektu. Ņemot vērā minēto, FM ir gatava turpmākai konstruktīvai sadarbībai un jautājuma tālākai virzībai saskaņā ar panākto vienošanos ar pašvaldībām.