Menu
 

ATD turpinās optimizēt sabiedriskā transporta tīklu un pārņems autoostu reģistrāciju

ATD turpinās optimizēt sabiedriskā transporta tīklu un pārņems autoostu reģistrāciju Foto - arhīvs

Autotransporta direkcija (ATD) turpinās reģionālā sabiedriskā transporta tīkla optimizēšanu, veiks sabiedriskā transporta iepirkumu 2021.-2030.gadam un pārņems autoostu reģistrāciju, stāstīja direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

"ATD regulāri pārskata un pilnveido sabiedriskā transporta reģionālo maršrutu tīklu. Ņemot vērā pasažieru pieprasījumu, autobusu reisi tiek gan atklāti, gan slēgti, tomēr kopējais maršrutu tīkla apjoms pēdējo piecu gadu laikā praktiski nav mainījies. Tajā pašā laikā autobusos pārvadāto pasažieru skaits ik gadu samazinās par aptuveni 5%. 2018.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pasažieru skaits pirmo reizi ir palicis nemainīgs un otrā gada pusē pat nedaudz palielinājās," skaidroja Godiņš.

Kopumā 2018.gada 11 mēnešos vērojams pārvadāto pasažieru skaita pieaugums par 2%, attiecīgi vilcienu pārvadājumos pieaugums ir 4,7%, bet autobusu pārvadājumos - 0,8%.

"Tomēr pasažieru skaita dinamika ilgtermiņā rāda, ka tas ir pastāvīgi samazinājies, kā rezultātā krītas arī ieņēmumi, bet nepieciešamo dotāciju apjoms sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai turpina pieaugt. Turklāt izdevumi palielinās katru gadu, jo regulāri aug degvielas cenas, transportlīdzekļu apdrošināšanas maksa, atalgojums un citas izdevumu pozīcijas. Piešķirtais finansējums pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nav pietiekams, un pieprasījums pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem vairs nav tāds, kāds tas bija pirms dažiem gadiem, tāpēc ir jāveic virkne pasākumu, lai samazinātu izmaksas, un viens no šādiem pasākumiem ir maršrutu tīkla pārskatīšana," skaidroja Godiņš.

Viņš pauda, ka ATD 2018.gada sākumā sagatavoja priekšlikumus par maršrutiem, kuros varētu samazināt reisu skaitu, un tie tika iesniegti plānošanas reģioniem izvērtēšanai. Gatavojot priekšlikumus, vispirms tika vērtēta iespēja samazināt autobusu reisu skaitu tajos maršrutos, kas ved paralēli vilcienam. Uzmanība tika pievērsta arī tiem maršrutiem, kuros reisu skaits ir liels, bet praktiski neviens no tiem nav pilnībā piepildīts. Tāpat tika ņemti vērā vairāki būtiski faktori - pārvietošanās alternatīvas, kādas iedzīvotājiem pastāvēs, ja tiktu veiktas izmaiņas kādā konkrētā reisā; vai maršruts ir pielāgots skolēnu vajadzībām; pārvadāto pasažieru skaits katrā reisā; valsts budžeta īpatsvars reisa uzturēšanai un tamlīdzīgi.

Līdz šim ATD veikusi izmaiņas 104 reģionālajos maršrutos, un kopumā veiktie grozījumi samazinājuši nobraukumu par gandrīz 1,4 miljoniem kilometru gadā. "Ierosinājumi, ko līdz šim esam saņēmuši no plānošanas reģioniem, aptver aptuveni vienu ceturto daļu no tā apjoma, kas reģioniem tika iesniegti, tādēļ arī 2019.gadā maršrutu tīkla optimizēšana saglabājas par vienu no lielākajiem izaicinājumiem," skaidroja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka arī Sabiedriskā transporta padome piekrīt, ka reģionālais maršrutu tīkls ir jāpārskata un ka turpmāk uzturēt to esošajā apjomā piešķirto finanšu resursu ietvaros nav iespējams. Viņš arī norādīja, ka 2018.gadā tika panākta vienošanās, ka plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām iesniegs savus priekšlikumus attiecībā uz maršrutu tīkla izmaiņām, un visi grozījumi, kas maršrutos ir un varētu tikt veikti, notiks pakāpeniski.

"Sabiedriskajam transportam ir būtiska nozīme ikvienas sabiedrības ikdienas aktivitātēs un tautsaimniecībā kopumā. Pieejami un kvalitatīvi sabiedriskā transporta pakalpojumi spēj uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vairot ekonomiskos, sociālos un vides ieguvumus. Tādēļ ir būtiski nodrošināt vienlīdz augsta līmeņa sabiedriskā transporta pakalpojumus visā Latvijā, kā arī noteikt vienotus reģionālā sabiedriskā transporta organizēšanas pamatprincipus, kvalitātes un drošības prasības, kas būtu saistošas visiem pārvadātājiem," pauda Godiņš.

Domājot par iedzīvotāju mobilitātes iespējām, vienlīdz svarīgi ir arī nodrošināt sabiedriskā transporta savstarpēju savienojamību, maršrutu un reisu izpildes laiku saskaņotību. Tiecoties izveidot Latvijas situācijai un apstākļiem optimālu reģionālo sabiedriskā transporta sistēmu, direkcija ir izstrādājusi Sabiedriskā transporta attīstības koncepcijas 2021.-2030.gadam projektu, kurā ir definēti sabiedriskā transporta sistēmas nākamajiem desmit gadiem izveides pamatprincipi, pakalpojumu kvalitātes prasības un citi jautājumi.

"Janvārī minēto koncepciju ir plānots izskatīt Sabiedriskā transporta padomes sēdē, savukārt martā paredzēta sanāksme, kurā būs iespēja piedalīties potenciālajiem pretendentiem, lai pārrunātu sabiedriskā transporta iepirkuma vērtēšanas kritērijus. Maijā plānots izsludināt sabiedriskā transporta iepirkumu, bet līgumu slēgšana iecerēta gada nogalē, lai iepirkuma uzvarētājiem līdz 2021.gadam būtu laiks sagatavoties pilnvērtīgai darba uzsākšanai," stāstīja Godiņš.

Iepriekš Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika atbalstīts ATD priekšlikums sadalīt visu reģionālo autobusu maršrutu tīklu 17 daļās jeb lotēs. Padome lēma, ka nobīde var būt divu maršrutu tīkla daļu ietvaros, un tas nozīmē, ka maksimālais to skaits var sasniegt 19.

Godiņš pastāstīja, ka pašreiz būtiska ir arī autoostu reģistrācija un darbības uzraudzība valstī. Latvijā darbojas 35 autoostas, un to sniegto pakalpojumu kvalitāte ir ļoti atšķirīga. Autoostu būvju un teritoriju apmēri pārsvarā ir izveidojušies vēsturiski, kā arī šobrīd to tehniskais stāvoklis ir ļoti dažāds.

"Tā rezultātā ir situācijas, kad mazs reisu un pasažieru skaits tiek apkalpots nevajadzīgi lielā būvē vai teritorijā, tādējādi tiek radītas lielas izmaksas. Lai būtu nodrošināti vienlīdz augsta līmeņa kvalitātes pakalpojumi autoostās, tiktu ņemta vērā to noslodze un apkalpoto reisu skaits, kā arī tiktu definēti autoostu pakalpojumu maksas noteikšanas principi, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi Autoostu noteikumu projektu. Šis projekts paredz, ka ATD nākamajā gadā pārņems autoostu reģistrācijas funkciju un veiks to darbības uzraudzību," stāstīja Godiņš.

Noteikumu projekts paredz, ka autoostu reģistrē un tās reģistrāciju aptur vai anulē Autotransporta direkcija. Brīdī, kad noteikumi stāsies spēkā, autoostas īpašniekam vai valdītājam trīs mēnešu laikā būs jāveic autoostas pārreģistrēšana. ATD autoostai piešķirs nosaukumu, reģistrācijas numuru, kā arī kategoriju atbilstoši autoostas reģionālajam izvietojumam, plānotajam apkalpoto reisu skaitam gadā un vidēji mēnesī apkalpoto pasažieru skaitam.

"Papildus tam var minēt, ka jau šobrīd vairākās pieturvietās notiek lielāka pasažieru apmaiņa nekā dažās autoostās. Tāpēc, domājot par autoostu tīkla saglabāšanu, ir jāņem vērā objektīvi un racionāli argumenti to uzturēšanai. Būtiski ir nodrošināt to, ka valsts kompensē tās izmaksas, kas veidojas, lai izpildītu pasūtītāja jeb valsts dotos uzdevumus sabiedriskā transporta pārvadātājiem," skaidroja direkcijas valdes priekšsēdētājs.

Savukārt, lai padarītu sabiedriskā transporta pakalpojumus pievilcīgākus un pasažieriem ērtāk lietojamus, 2018.gadā tika sākts darbs pie vienota dizaina kustības sarakstu pieturvietu plākšņu projekta. Tā ietvaros trīs gadu laikā visā valstī pakāpeniski plānots uzstādīt 16 000 plāksnes. Šobrīd ir izstrādāti nepieciešamie grozījumi Ministra kabineta noteikumos, kā arī notiek darbs pie iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas. Šogad paredzēts uzstādīt jaunā dizaina kustības sarakstu plāksnes 1000 reģionālajās pieturvietās, pauda Godiņš.

ATD ir vienotas valsts politikas realizētāja pasažieru un kravu pārvadājumu jomā. Tās darbība galvenokārt saistīta ar sabiedriskā transporta - pasažieru pārvadājumu ar autobusu un vilcienu - plānošanu, licenču izsniegšanu kravu un pasažieru komercpārvadājumiem un atļauju izsniegšanu starptautisko pārvadājumu veikšanai.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.