Sīpolciemā bez transporta. Atbildam lasītājam Apriņķis.lv
- Autors: Una Griškeviča
Foto - Autotransporta direkcija
Izrādās, pat tad, ja dzīvo nepilnu divsimt metru attālumā no Rīgas–Ventspils šosejas, tas nenozīmē, ka būs iespēja ar sabiedrisko transportu laikā nokļūt, piemēram, pie ģimenes ārsta novada centrā vai pēc darba atgriezties mājās. Šādā situācijā nonākuši Sīpolciema iedzīvotāji.
“Ko mums darīt?”
Ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” sazinājās mūsu lasītājs Jānis Celms, kurš raksta: “Vienīgais sabiedriskais transports, kas iegriežas Sīpolciemā, kur dzīvojam ar sievu, ir “Liepājas autobusu parkam” piederošais mikroautobuss “Bulduri–Spuņciems–Sloka–Kalniņi”, kas kursē trīs reizes dienā (un arī tikai darbdienās). Tas faktiski nozīmē to, ka mēs netiekam ne uz Rīgu, līdz kurai ir vien piecpadsmit kilometru, ne uz tikpat attālo Jūrmalu, ne pie ģimenes ārsta Piņķos, kas ir Babītes novada centrs, jo uz turieni vispār no Sīpolciema nav nekāda sabiedriskā transporta.”
Viņš atzīst, ka situāciju ar transportu diemžēl neuzlabo arī netālu esošā lielā šoseja, jo tur kursē tikai starppilsētu autobusi, kas ne vienmēr apstājas Spuņciema pieturā. “Esam novērojuši, ka bieži tas atkarīgs no autobusa šofera garastāvokļa. Turklāt dažkārt šoferīši saka, ka tādās mazajās pieturās kā “Spuņciems” vai “Krievi” viņiem nemaz neesot jāapstājas.
Kā lai mēs tiekam uz darbu vai pie ģimenes ārsta? Ir iespēja braukt deviņos no rīta, bet atpakaļ “mikriņš” nāk tikai ap pulksten trijiem pēcpusdienā, un tas nozīmē, ka piecas stundas ir jānīkst, to gaidot. Ja tiekam lielajā autobusā, kas nāk no Rīgas, nemaz nezinām, vai šoferītis mūs izlaidīs vajadzīgajā pieturā,” lasītājs stāsta savu sāpi.
Pasažieriem apspriežoties, pat esot radusies doma vākt parakstus, lai kaut kas tiktu darīts viņu labā, taču šī ideja acīmredzot izčākstējusi. “Zinu, ka cilvēki rakstīja vēstules Autotransporta direkcijai, arī “mikriņu” šoferi teica, lai vācam parakstus. Bet nekas jau no tā nemainījās,” rezumē “Rīgas Apriņķa Avīzes” lasītājs un piebilst: “Labi, ka mums vismaz pagaidām ir sava mašīna, tad varam aizbraukt, kur vajag. Taču, kad mašīna bija salūzusi un manai kundzei bija jātiek pie ģimenes ārsta Piņķos, jautājām novada domei, vai ir pieejams kāds sociālais transports. Toreiz mums pateica, ka tāda neesot.”
Celma kungs vēl piemin, ka pirms vairākiem gadiem esot bijusi doma Lielupei pāri celt tiltu, tādējādi savienojot Spuņciemu ar Jūrmalu, taču beidzamajos gados par šādu ideju nekas neesot dzirdams, tādēļ tagad arī Jūrmala esot teju nesasniedzama.
Pasažieru skaits ir nepietiekams
Lūgts skaidrot situāciju, Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence stāsta, ka pašvaldības amatpersonas ir darījušas visu iespējamo, lai risinātu šo problēmu, bet sabiedriskais transports neietilpst pašvaldības funkcijās.
“Par šiem jautājumiem atbild Autotransporta direkcija, taču pašvaldības viedoklis nav īsti saistošs problēmas risināšanai. Risinājumu pašvaldība ir meklējusi ar Rīgas plānošanas reģiona speciālistu palīdzību, bet nav izdevies. Viens no argumentiem – pēc izdrukāto biļešu skaita tika secināts, ka pasažieru ir nepietiekami, līdz ar to pārvadātājiem zaudējumi jākompensē no valsts budžeta,” A. Ences teikto papildina Babītes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Aizsila.
Redakcijas piebilde: Pagaidām izskatās, ka risinājuma nav. Taču “Rīgas Apriņķa Avīze” negribētu samierināties. Aicinām arī lasītājus izteikt savu viedokli, tajā skaitā – iespējamu pozitīvu pieredzi. Tā vai citādi – tematu turpināsim!