Kas turpmāk kops piekrasti? ^{Apriņķis.lv}

DAP vēlas turpināt sadarbību ar pašvaldībām

Latvijas Pašvaldību savienībā notikušajā Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības valdes sēdē tika pieņemts lēmums, ka no nākamā gada Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība vairs nekops piekrastes joslu, kas atrodas Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārvaldības teritorijās un ir valsts īpašums. Izskatot jautājumu par jūras piekrastes joslas apsaimniekošanu 2019. gada vasaras sezonā, Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības valde nolēma, ka, izrādot pretimnākšanu Dabas aizsardzības pārvaldei un ņemot vērā tai pieejamos pamatbudžeta finanšu līdzekļus, pašvaldības vēl vienu gadu gādās par atkritumu vākšanu DAP turējumā esošajās jūras piekrastes joslas teritorijās, tomēr turpmāk par īpašumu apsaimniekošanu būs jārūpējas DAP.

"Līdz pat 2015. gadam pludmales Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē bija valsts pārziņā, konkrēti nenodalot, tieši kura institūcija ir atbildīga par to apsaimniekošanu. Taču, stājoties spēkā Zemes pārvaldības likumam, rūpes par pludmaļu tīrību un kārtību tika uzticētas pašvaldībām, bet pludmales īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas tālāk tās nodeva Dabas aizsardzības pārvaldei," lēmumu pārtraukt pludmaļu apsaimniekošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās skaidro DAP sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.

DAP pārstāve informē, ka pludmaļu apsaimniekošana dabas liegumos, nacionālajos parkos un dabas parkos pašvaldībām uzticēta pēc viņu pašu iniciatīvas, un šim mērķim pašvaldībām pagājušajā gadā vien bija piešķirti apmēram 199 tūkstoši eiro no Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem. Pārvalde pilotprojektu veidā slēdza līgumus ar atsevišķām pašvaldībām piekrastes zonu apsaimniekošanai, tajā skaitā arī pārvaldes pārraudzībā esošajos īpašumos īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

"Lielāko daļu piekrastes zonu, tāpat kā pārējās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas iekšzemē, apsaimnieko un kārtību tajās uztur pati Dabas aizsardzības pārvalde, gan savācot atpūtnieku atstātos atkritumus, gan veidojot un uzturot infrastruktūru – takas, laipas, kāpnes un pieejas apskates objektiem," teic M. Rēna

Kopumā Dabas aizsardzības pārvaldes pārziņā nodotas 23 atsevišķas pludmales zonas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās 98 kilometru kopgarumā. Līdzšinējo sadarbību ar pašvaldībām Dabas aizsardzības pārvalde vērtē kā veiksmīgu un vēlētos turpināt. "Taču, ja pašvaldības lems citādi, pludmales zonu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās apsaimniekosim pašu spēkiem, ieguldot līdzekļus no pārvaldes pamatbudžeta," saka M. Rēna.

DAP uzsver, ka tiešās ieguvējas gan no pludmaļu, gan arī citu dabas objektu apmeklējuma ir tieši pašvaldības, jo tūristi šajās teritorijās nakšņo, iepērkas un citā veidā dod pienesumu teritoriju ekonomiskajai attīstībai.

Pašvaldība ir spiesta uzņemties atbildību

"Ir pareizi, ka īpašniekam jārūpējas par savu īpašumu," saka Saulkrastu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Grasmane, "tomēr sabiedrībai – vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem – nav zināms šāds teritorijas sadalījums, un, ja ir kādas problēmas ar kārtību un tīrību pludmales, piekrastes zonā, pašvaldība ir spiesta uzņemties atbildību un risināt jautājumus gan par saziņu, gan par problēmu risināšanu. Visdrīzāk, arī turpmāk pašvaldība būs spiesta savu iespēju robežās turpināt šo teritoriju uzturēšanu."

"Rīgas Apriņķa Avīze" painteresējās, cik daudz finanšu un citu resursu prasa šis darbs, taču M. Grasmane nevarēja pateikt izmaksu apmērus un darbinieku skaitu, jo līgums ar uzņēmumu noslēgts par visas pašvaldības teritorijas uzkopšanas un uzturēšanas darbiem un to apmaksā Saulkrastu novada dome. "Pašvaldība savu iespēju robežās turpinās teritorijas uzturēšanu, ja tas būs nepieciešams," rezumē Saulkrastu novada domes pārstāve.

Carnikava turpinās rūpēties par pludmaļu tīrību

"Carnikavas novada pašvaldība šādu lēmumu neatbalsta, un pašvaldības aģentūra "Carnikavas Komunālserviss" turpinās kopt novada pludmali tāpat kā līdz šim," "Rīgas Apriņķa Avīzi" informēja Carnikavas novada pašvaldības pārstāve Ilze Cerbule.

Pašvaldības aģentūra veic lielu darbu, lai pludmales josla būtu sakopta, – izvieto atkritumu urnas visā pludmales posmā no Vecāķiem līdz Lilastei un tās regulāri iztukšo. "Sezonas laikā infrastruktūras labiekārtošanas darbos papildus tiek pieņemti strādnieki," stāsta I. Cerbule. "Pludmale ir sadalīta zonās, un tur tiek vākti arī atpūtnieku tīši vai netīši atstātie atkritumi." Pludmalē un pieejas vietās izvietots aptuveni 90 atkritumu urnu, kā arī pārģērbšanās kabīnes, pārvietojamās tualetes – septiņas pludmalē un papildus arī autostāvvietās. I. Cerbule uzsver, ka pludmales tiek apsekotas arī ārpus peldsezonas, tiek savākta no jūras izskalotā draza, beigtie roņi un tamlīdzīgi. "Carnikavas Komunālserviss" uztur, atjauno un veido jaunas koka takas pieejai uz jūru, attīra tās no smiltīm. Atpūtnieku vajadzībām tiek uzturētas četras autostāvvietas.

Jautāta par izmaksām, I. Cerbule zināja teikt, ka šo darbu izmaksas netiek atsevišķi izdalītas, bet, ja būtu, kam izrakstīt rēķinu par pludmales uzturēšanu, tas tiktu darīts. Pašvaldība vēl neesot runājusi ar DAP par šo jautājumu.

"Lai arī pagājušajā nedēļā tapa zināms, ka piejūras pašvaldības no nākamā gada vairs nekops valstij piekritīgās pludmales, Carnikavas novada pašvaldība ir rūpējusies un rūpēsies par novada 18 kilometrus garo pludmaļu tīrību," sarunas noslēgumā teic I. Cerbule.

Pašvaldība varētu būt ieguvēja

Jūrmalas pilsētas teritorijā pludmales zonā ietilpst dabas parks "Ragakāpa" un daļa no Ķemeru Nacionālā parka teritorijas Jaunķemeros. Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Elita Cepurīte "Rīgas Apriņķa Avīzei" darīja zināmu, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība nodrošina pludmales zonas uzkopšanu arī minētajās teritorijās Bulduros (Ragakāpa) un Jaunķemeros. "Vasarā pludmale tiek uzkopta un atkritumi tiek vākti katru dienu, bet ziemas sezonā – pēc vajadzības," skaidro domes pārstāve. "Vasaras sezonā pludmalē tiek izvietoti soliņi un atkritumu tvertnes." Precīzus aprēķinus, cik izmaksā šo divu teritoriju uzkopšana, dome neesot veikusi, jo pludmales uzturēšanas darbi tiek veikti visā tās garumā (24 kilometri).

Jautāta, kā pašvaldība vērtē lēmumu turpmāk piekrastes uzturēšanas darbu veikšanu nodot Dabas aizsardzības pārvaldes rokās, E. Cepurīte pauda domes viedokli: "Ja Dabas aizsardzības pārvaldei tiks piešķirts arī finansējums jauno pienākumu veikšanai, tad, iespējams, situācija pludmalē nepasliktināsies un pašvaldība varētu būt ieguvēja. Patlaban, kamēr nekādas izmaiņas nav veiktas, pašvaldība turpinās strādāt tāpat kā līdz šim."

Redakcijas piebilde. Interesanti, ka, no vienas puses, piekrastes pašvaldības vēlas, lai valsts sakopj tai piekrītošos īpašumus, un tas būtu loģiski, tomēr, kā saprotams no vietvaru pārstāvju teiktā, no otras puses, viņi paši labprāt turpinātu krasta sakopšanu. Te parādās divi riski. Vispirms – vai nepienāks brīdis, kad šos objektus nekops neviens? Otrkārt – vai Valsts kontroles ziņojumos nevar parādīties konstatējums, ka, lūk, pašvaldības, uzņemoties šādu brīvprātīgu rūpi, veic pienākumus, kas tām pēc likuma nav paredzēti, un tērē līdzekļus, ar kuriem varētu segt citas svarīgas izmaksas? Bez tam no teiktā var spriest, ka pašvaldības nemaz īsti nezina, cik līdzekļu tiek tērēts iepriekš aprakstīto valsts piekrastes īpašumu uzturēšanai pienācīgā kārtībā.