Menu
 

Atbalsta ierosinājumu ierakstīt likumā, ka Rīga nodrošina vienlīdzīgus pakalpojumus visiem Latvijas iedzīvotājiem

  • Autors:  LETA
Foto - Saeimas administrācija Foto - Saeimas administrācija

Deputātu vairākums ceturtdien atbalstīja iereci noteikt likumā, ka Rīga nodrošina vienlīdzīgus pakalpojumus visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Iepriekš atbildīgajā komisijā šis ierosinājums tika noraidīts.

Pašlaik likumā ir norādīts, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, bet, ņemot vērā atbalstīto Jāņa Dombravas (VL-TB/LNNK) priekšlikumu, šī norma tiks papildināta ar teikumu par vienlīdzīgu pakalpojumu nodrošināšanu.

Dombrava atgādināja, ka savulaik, kad 1991.gadā bija jāveido barikādes, visi cilvēki, neatkarīgi dzīvesvietas reģiona, devās uz Rīgu kā Latvijas galvaspilsētu, lai to aizsargātu, cīnītos par brīvību un neatkarību.

Deputāta ieskatā "esošā Rīgas domes vadība ir izveidojusi diskriminējošu sistēmu attiecībā pret daudziem Latvijas pilsoņiem". Tas saskaņā ar Dombravas pausto nozīmē, ka, Latvijas pilsonim no citas pašvaldības atbraucot uz Rīgu un vēloties saņemt valsts sniegtos pakalpojumus vai arī apmeklēt kādu valsts kultūras iestādi, ir jārēķinās ar to, ka "iepretim Krievijas pilsonim vai citas valsts pilsonim, kas patstāvīgi dzīvo Rīgā", viņam būs jāmaksā vairāk par virkni pašvaldības sniegto pakalpojumu, neskatoties uz to, ka objektu uzturēšanā ar līdzfinansējumu piedalās arī valsts.

"Šie līdzekļi tiek piešķirti gan no Zilupes pašvaldības iedzīvotājiem, gan no Rēzeknes pašvaldības iedzīvotāju maciņiem, gan no Jelgavas iedzīvotāju maciņiem. Bet Rīga voluntāri rīkojas un nosaka dažādus izņēmumus un dažādas atlaides konkrētām kategorijām atkarībā no to dzīvesvietas," teica politiķis.

Viņš gan norādīja, ka pirms likuma trešā lasījuma būtu jārunā par to, kā nodrošināt šos vienlīdzīgos pakalpojumus iedzīvotājiem, vienlaikus pieļaujot iespēju ideju virzīt arī kāda cita likuma kontekstā.

"Tas ir politiski ļoti svarīgi, ka mēs šobrīd ieliekam kāju durvīs un pasakām, ka mēs vēlamies izbeigt šo diskriminējošo attieksmi pret Latvijas pilsoņiem, pret Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no to dzīvesvietas," uzsvēra Dombrava.

Rīgas vadībā esošo "Saskaņu" pārstāvošais Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs (S), atzīstot, ka šis ir diskusiju priekšmets, gan mudināja to neatbalstīt, tam minot vairākus iemeslus. Viņš skaidroja, ka viens no apsvērumiem ir finansējums, kas būtu nepieciešams, lai nodrošinātu minētā priekšlikuma īstenošanu.

Tam, ka priekšlikums nebūtu jāatbalsta, piekrita arī deputāts Ivars Zariņš (S), kurš atgādināja, ka Nacionālās apvienības pārziņā ilgus gadus bijusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas jau sen varēja izstrādāt šādu likumprojektu. Viņš pārmeta politiskajam spēkam neziņu par pašvaldību un valsts kompetenci.

"Jūs vienkārši nekompetenti mēģināt tagad, es atvainojos, izvarot to tiesisko regulējumu, kas ir attiecībā uz pašvaldībām un attiecībā uz valsti. Es nezinu, ar ko jūs tur nodarbojaties, varbūt tas ir speciāli, kā jūsu kārtējais Kremļa gājiens, kādā veidā jūs gribat atkal radīt spriedzi šeit, sabiedrībā, jo pēc būtības, ja jūs gribētu sakārtot šo lietu, tad jūs, lūdzu, veidojat šo likumu par galvaspilsētu, kur to visu var atrunāt. Pretējā gadījumā kādā sakarā pēkšņi vienai pašvaldībai būs jādara kaut kas cits, kas nav jādara citām pašvaldībām?" uzsvēra politiķis.

Atbildīgās komisijas deputāte Inga Golderba (S) atgādināja, ka komisijā ar piedāvājumu saistītie jautājumi ļoti rūpīgi izdiskutēti, komisijas locekļiem atzīstot, ka šis jautājums ir risināms un diskutējams, bet ne šajā konkrētajā likumprojektā, kas nosaka administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu struktūru Latvijā un nerunā par funkcijām.

Deputātiem šis likumprojekts vēl būs jāskata trešajā lasījumā.

Likumprojekts arī paredz mazciemu statusa noteikšanu. Kā aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā, lai varētu saglabāt vēsturisko ciemu nosaukumus un statusu, Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu plānots papildināt ar apdzīvotu vietu "mazciems".

Ar grozījumiem plānots noteikt, ka mazciems ir vēsturiski izveidota apdzīvota vieta ar dominējošu izklaidu vai dominējošu koncentrētu apbūvi, kurai novada teritorijas plānojumā nav noteiktas robežas un tās nosaukums ir iekļauts Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Vietvārdu datubāzē.

Paredzēts, ka tāpat kā ciemiem, arī mazciemiem nosaukumus piešķirs un tos pārdēvēs novada dome. Tāpat pašvaldība noteiks mazciemā ietilpstošās adreses, un Valsts zemes dienests tās reģistrēs Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā.

Deputātu atbalstītie priekšlikumi paredz, ka no 2020.gada 1.janvāra adrešu reģistrā reģistrētie ciemi, kuriem teritorijas plānojumā nav noteiktas ciema robežas, ir uzskatāmi par mazciemiem. Valsts zemes dienestam būs jāveic attiecīgas izmaiņas adrešu reģistrā.

Izmaiņas likumā rosinātas, jo patlaban no 6314 Valsts adrešu reģistrā reģistrētiem ciemiem 4677 ciemi neatbilst likuma prasībām par ciema statusu, un tie no reģistra būtu jāizslēdz. Šāda situācija grautu ierasto adresācijas kārtību, radītu papildu administratīvo slogu novadu pašvaldībām un adrešu reģistram, kā arī sagādātu neērtības vietējiem iedzīvotājiem, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumu autori norādījuši, ka neatbilstību likuma prasībām rada tas, ka lielākajai daļai ciemu nav koncentrētas apbūves un to robežas nav noteiktas pašvaldības teritorijas plānojumā. Ciemi Latvijā ir ļoti atšķirīgi gan pēc iedzīvotāju skaita, infrastruktūras objektu esamības, apbūves blīvuma, gan arī apdzīvotības rakstura, un iepriekš, nosakot ciema statusa regulējumu, netika ņemta vērā vēsturiski veidojusies ciemu faktiskā situācija.

Likuma grozījumi nepieciešami, jo vēsturiskie ciemi ir viena no novada kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas saglabājama nākamajām paaudzēm un arī kalpo par adrešu sistēmas elementu, kā arī tiek lietoti sociālajā vidē un ir kā identifikators, pēc kura orientējas novadā, ko izmanto palīdzības dienesti un iedzīvotāji ikdienas saziņā, pauž grozījumu autori.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.