Kurš maksā par atskurbtuvēm? ^{Apriņķis.lv}

Vislielākā summa tiks Rīgai – 90 770 eiro, vismazākā Ropažiem – 15 eiro. Vai pašvaldībām ir savas atskurbtuves, kādā veidā notiek cilvēku nogādāšana uz tām – par to “Rīgas Apriņķa Avīzes” korespondentes sagatavotajā materiālā.

Premjeram ir viedoklis

Iespējams, ka jautājuma savdabības un kutelīguma dēļ, taču žurnālisti plaši bija atreferējuši premjera Krišjāņa Kariņa (JV) izteikumus valdības sēdē, kur tika spriests par naudas pārskaitīšanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), lai tā savukārt norēķinātos ar pašvaldībām par atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanu.

“Nav pareizi, ka atskurbtuvju pakalpojumu izdevumi tiek segti no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”,” valdības sēdē uzsvēris Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Premjera ieskatā, gadījumos, kad valsts sniedz pakalpojumu, par to būtu jāmaksā tam, kurš šo pakalpojumu saņem.

Valdības sēdē diskusijā iesaistījies VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš, skaidrojot premjeram, ka paši dzērājiņi gan nebūšot spējīgi maksāt, jo, pēc pašvaldību sniegtās informācijas, parasti atskurbtuvēs nonākot trūcīgas vai mazturīgas personas, no kurām nevar piedzīt naudu par valsts sniegto pakalpojumu. Vienlaikus VARAM pārstāvis solījis, ka līdz šā gada aprīlim tiks meklēti risinājumi tam, kā turpmāk nodrošināt šo pakalpojumu.

Atskurbst sociālajā centrā “Gaiziņš”

Skaidrojot, kādā veidā Pierīgas pašvaldībās notiek apreibinošo vielu ietekmē esošo cilvēku nogādāšana drošībā, “Rīgas Apriņķa Avīze” uzzināja, ka lielākajā daļā pašvaldību nav savu atskurbtuvju, bet tiek izmantots biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” piedāvātais sociālais pakalpojums – naktspatversme sociālajā centrā “Gaiziņš”.

Kā atzīst, piemēram, Saulkrastu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Grasmane, “Gaiziņā” nonāk tikai tie, kuri paši vairs neko nevar pateikt: “Saulkrastos pašvaldības policija rīkojas tā: tos, kuri par daudz sareibuši, bet var pateikt, kā viņu sauc un kur viņš dzīvo (novada teritorijas robežās), policija nogādā dzīvesvietā. Savukārt tie, kuri ieņēmuši par daudz un nav runājami, tiek nogādāti uz Latvijas Sarkanā Krusta sociālo centru “Gaiziņš”. Pērn bijuši divi tādi gadījumi.”

Ja salīdzina ar citām Pierīgas pašvaldībām, kur atskurbtuvēs nogādāts daudz vairāk cilvēku, jāsecina, ka Saulkrastu iedzīvotāji laikam tik ļoti nesareibst. Jāpiebilst, ka Saulkrastu novads ir to vidū, kuri nav apgrūtinājuši valsts budžetu ar prasību segt dzērāju izmitināšanas izdevumus. Tos apmaksā no novada budžeta.

Šobrīd naudu no valsts nav lūgusi arī Ķekavas novada dome, taču šeit situāciju skaidro atšķirīgi, jo tehnisku iemeslu dēļ esot nokavēts dokumentu iesniegšanas termiņš un jautājums ar ministriju tiekot risināts. Pērn no Ķekavas uz “Gaiziņu” esot nogādātas 196 personas, un kopējās izmaksas par patversmes pakalpojuma izmantošanu ir 1960 eiro.

Līdzīgs skaits dzērāju nonākuši atskurbtuvē no Stopiņu novada. Stopiņu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Skrastiņa, lūgta izklāstīt kārtību, kādā notiek cilvēku nogādāšana atskurbtuvē, paskaidroja: “Izvērtējot statistiku par iepriekšējo gadu, atskurbināšanas pakalpojumus izmantojušo personu skaits ir 160, izmaksas – 1600 eiro. Stopiņu novada dome par saimnieciski atbilstošāko ir atzinusi ārpakalpojuma izmantošanu un noslēgusi līgumu ar biedrību “Latvijas Sarkanais Krusts”, tādēļ Stopiņu novada pašvaldības policija alkohola reibumā esošas personas nogādā Latvijas Sarkanā Krusta sociālajā centrā “Gaiziņš”, kurš atrodas Rīgā, Gaiziņa ielā 7.”

I.Skrastiņa atzīst, ka ārpakalpojums pilnībā nodrošina esošās problēmas risinājumu, diemžēl personu, kuras nākas nogādāt atskurbināšanas pakalpojuma saņemšanai, kļūstot nedaudz vairāk.

Ropažos mainīts pakalpojuma sniedzējs

Saulkrastos gada laikā atskurbtuvē nogādāti divi cilvēki, bet Ropažu novada pašvaldība valstij prasījusi atlīdzināt tikai par vienu veiktu pakalpojumu. Ropažos situāciju skaidro ar to, ka jauns pakalpojuma sniedzējs izvēlēts tikai pašās gada beigās, līdz ar to rēķins bijis pavisam neliels.

Ropažu novada pašvaldības policijas priekšnieks Diāns Veličko “Rīgas Apriņķa Avīzei” skaidroja: “Jūs statistiku redzat variantam, kuru sākām izmantot pēc būtības 2018. gada pašās beigās. Tas ir jauns līgums ar atskurbtuvi “Medvaravīksne” Ogrē. 2018. gada pašās beigās tur tika nogādātas vēl divas personas, bet akti un apmaksas tika veiktas jau 2019. gadā, kas neparādījās statistikā. Jāsaka, ka jau 2019. gada janvārī uz šo atskurbtuvi tika nogādātas vēl trīs personas.”

Pašvaldības policijas pārstāvis atklāja, ka vidēji no Ropažiem uz atskurbtuvi tiek nogādāti 50–60 cilvēki gadā: “Ierastā kārtība Ropažos ir šāda – par personām, kuras atrodas alkoholisko dzērienu ietekmē, tiek informēta pašvaldības policijai, kurai ir atbilstošs transportlīdzeklis to transportēšanai. Atkarībā no apstākļiem, bet nereti tiek piesaistīts arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, lai pārliecinātos par personas veselības stāvokli un atbilstību pārvietošanai. Tad persona tiek identificēta un administratīvi aizturēta (ierobežota personas brīvība), jo atrašanās sabiedriskā vietā alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē ir administratīvais pārkāpums.

Ja personai nav nepieciešama hospitalizācija, to nogādā, ja iespējams, uz dzīvesvietu, kur tā tiek nodota radinieku apgādībā, bet, ja tas nav iespējams, persona tiek nogādāta atskurbšanai vai nu Valsts policijas atbilstošās telpās, vai arī Latvijas Sarkanā Krusta sociālajā centrā “Gaiziņš”.”

No desmit līdz piecpadsmit eiro

Salīdzinot izmaksas, var secināt, ka Pierīgas pašvaldības pārsvarā šo pakalpojumu nodrošina, maksājot atskurbtuvei 10 eiro par vienu izmitināto. Tam neatbilstīgs ir valsts budžeta projektā noteiktais cenrādis par vienas personas nogādāšanu atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanai, proti, piecpadsmit eiro, taču iespējams, ka tas skaidrojams ar palielinātām transporta izmaksām attālāku pašvaldību gadījumos.

Ropažu pašvaldības policijas priekšnieks D. Veličko, salīdzinot Latvijas Sarkanā Krusta un Ogres atskurbtuvju pakalpojumu izmaksas, atzīst, ka no Ropažiem vest iereibušos uz Rīgu esot tālāk un transporta maksa esot lielāka, turpretī Ogrē paša pakalpojuma izmaksas esot augstākas. Lai kaut daļēji tiktu segti transporta, pašvaldības policistu darba un atskurbtuvju pakalpojumu izmaksas, viens no risinājumiem Ropažos esot piemērot administratīvo sodu.

“Protams, tā kā tas arī ir administratīvais pārkāpums, lielākoties personām audzinošu pasākumu ietvaros tiek piemērots administratīvais sods, un ienākumi no tā tiek iemaksāti pašvaldības kontā,” atzīst D. Veličko.