Menu
 

Jaunie mērnieku laiki Pierīgā. Sējas novads Apriņķis.lv

  • Autors:  Agita Latkovska
Ļoti iespējams, ka 1922. gadā celtā iespaidīgā Sējas skola savu simtgadi sagaidīs tikai kā Sējas pamatskola. Foto - Una Griškeviča un arhīvs Ļoti iespējams, ka 1922. gadā celtā iespaidīgā Sējas skola savu simtgadi sagaidīs tikai kā Sējas pamatskola. Foto - Una Griškeviča un arhīvs

Nākotnes perspektīva ir tāda, ka Pierīgas mazos novadus, visticamāk, skars pārmaiņas jeb, citiem vārdiem sakot, sāksies kārtējie mērnieku laiki jaunas (vai varbūt ne tik jaunas) reģionālās reformas kontekstā. Viens no tiem ir Sējas novads, kur noteiktajiem kritērijiem šobrīd neatbilst iedzīvotāju skaits.

Ar kādām domām Sējas novads gaida turpmākos lēmumus? Kā uz to skatās kaimiņu novadi un kas sakāms reformu iniciatorei – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai?

Izveidot efektīvas pašvaldības

Šobrīd valstī ir 57 pašvaldības, kuras neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajiem kritērijiem, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš. VARAM pārstāvis norāda, ka laika periodā no 2009. gada, kad darbu uzsāka jaunās pašvaldības, pēc reformas pirmās kārtas ir pagājuši desmit gadi un daudzi apstākļi ir mainījušies. Piemēram, emigrācijas un valsts teritorijā iekšējās migrācijas rezultātā ir būtiski mainījusies apdzīvojuma struktūra.

“Ņemot vērā mainīgos apstākļus, ministrija kopā ar pašvaldībām, pētniekiem, Latvijas Banku, kā arī iesaistot sabiedrību, šobrīd veic analīzi par kritērijiem, kas kalpotu par pamatu efektīvi darboties spējīgu pašvaldību izveidei,” informē VARAM pārstāvis. “Pēc iespējas apvienojot teritorijas, kur iedzīvotāji dzīvo, ar tām teritorijām, kur iedzīvotāji strādā, tiktu nodrošināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa palikšana vienotā teritorijā, un tas savukārt tiktu izmantots konkrētās teritorijas attīstībai.”

A.Draudiņš informē, ka pašlaik vēl tikai noris darbs pie administratīvi teritoriālās reformas kritēriju izstrādes. Kamēr šis kritēriju kopums nav apstiprināts, ministrija nevar sniegt plašāku informāciju par novadu nākotnes perspektīvām. Likumprojekts par procesu, kā tiks virzīta administratīvi teritoriālā reforma, marta sākumā tiks iesniegts Ministru kabinetā un pēc atbalsta saņemšanas tiks izskatīts Saeimā.

VARAM analizēs Sējas novada likteni

Attiecībā uz Sējas novadu VARAM pārstāvis A. Draudiņš norāda, ka atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajiem kritērijiem Sējas novadā ir mazāk nekā 4000 iedzīvotāju (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018. gada 1. janvārī novadā bija 2185 iedzīvotāji). Novadā nav ciema vai pilsētas, kurā būtu vairāk par 2000 iedzīvotāju, un 2019. gadā Sējas novadā dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ir 150 426 eiro.

A.Draudiņš informē, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs jau uzsācis reģionālās vizītes, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem un uzņēmējiem. No jūnija līdz septembrim tikšot organizētas īpašas vizītes, aptverot visus Latvijas novadus, lai īpaši tiktos ar iedzīvotājiem un apspriestu reformas gaitu. “Jaunu Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumu izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā paredzēts līdz 2019. gada 1. decembrim, un Saeimā tas būtu jāpieņem līdz 2020. gada. 1. jūnijam,” saka A. Draudiņš.

Uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” jautājumu, vai ministrijā jau ir vismaz ieskicēts, ar kuriem novadiem būtu iespējama Sējas novada apvienošanās, VARAM pārstāvis konkrētu atbildi nesniedza, vien norādīja, ka plānots panākt pašvaldību sistēmas modeli, kurā pašvaldības veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un varētu piesaistīt nozīmīgas investīcijas, kā arī nodrošināt efektīvu infrastruktūras attīstību un pilnvērtīgu tās izmantošanu. Tikšot vērtēti arī citi aspekti. Līdz ar to jautājums par Sējas novada apvienošanos ar citām teritorijām pašreiz vēl esot pāragrs, un Sējas novada apvienošanās ar citām teritorijām, pēc VARAM pārstāvja teiktā, būs rūpīgas analīzes un diskusiju rezultāts.

Sējas novada Pabažu Kultūras nams pierāda, ka izdzīvot var, arī neesot novada centrā.

Pie varas – skrējēji un steidzinātāji

Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš atzīst, ka “Rīgas Apriņķa Avīzes” rosinātie jautājumi par Pierīgas novadu, tajā skaitā Sējas novada, nākotnes perspektīvām reģionālās reformas kontekstā raisa pārdomas. Domes vadītājs norāda, ka savulaik, pirms novadu reformas 2009. gadā, iedzīvotāju cīņa par novada neatkarības saglabāšanu vainagojusies panākumiem. G. Liepiņš neesot dzirdējis neapmierinātību par šo lēmumu. “Kas notiek šodien, pēc desmit gadiem? Nenoliedzami, ir mainījusies vietējā sabiedrība, valsts politiskā vadība un tās mērķi,” ir pārliecināts Sējas novada pašvaldības vadītājs.

G.Liepiņš uzskata, ka diskusijas par iespējamo novada likteni šobrīd vēl ir pāragras. “Pagaidām nav nekāda piedāvājuma un virziena, kur VARAM ar Pūces kungu priekšgalā ir plānojusi iemest Sējas novadu,” ne bez rūgtuma saka domes priekšsēdētājs.

“Domāju, ka ar ziediem uz robežas nevienu negaidīsim. Kāpēc piespiedu reforma? Ir dzirdēts, ka pašvaldību reforma un “liekēžu” likvidēšana Latvijas valsti 2021. gadā izvedīs no bezdeficīta budžeta un sāksies valsts uzplaukums. Varbūt... Neesmu liels profesionālis šajā jomā. Ir dzirdēts, ka pašvaldībai jābūt kā ekonomiskai vienībai un jaunajam vadītājam jāspēj atrast pasaulē investoru, kurš izveidos ražotni ar pašvaldības atbalstu. Izskatās, ka šo frāžu sludinātāji nezina to, ka Latvijā pašvaldība bez starpnieka nedrīkst sniegt nevienu pakalpojumu, kur tad vēl nopelnīt kādu centu. Tas tiek bargi sodīts!  Skrējēji un steidzinātāji ir pie varas. Lai viņiem veicas!”

Risks zaudēt pašnoteikšanās tiesības

Uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” jautājumu, kādus Sējas novada pastāvēšanas riskus saskata pašvaldības vadītājs, G. Liepiņš atbild gana tieši: “Drauds ir ļoti vienkāršs – Sēja zaudēs pašnoteikšanās tiesības. Jau šobrīd valsts reglamentē gandrīz katru darbību un rīcību. Pilnībā grauj pašiniciatīvu un jaunradi. Tad vēl būs “tālais” centrs, iespējams, ar svešiem deputātiem vai iecelts “perfekts prefekts”, kuriem mīļā miera labad jau pirms vēlēšanām kaut ko nāksies atmest. Vai to sabiedrība grib? Vai to tā ir pelnījusi? Nezinu. Mēs, Sējas novada deputāti, pieņemsim lēmumus, balstoties uz iedzīvotāju vēlmi. Tikai viņiem ir tiesības lemt! Veidu, kā aptaujāt maksimāli daudz iedzīvotāju, atradīsim.”

“Rīgas Apriņķa Avīze” vēlējās uzzināt, ko par iespējamo novada reformu domā Sējas pamatskolas vadība. Uzrunātā pamatskolas direktore Inese Ozolniece šobrīd vēl atturējās sniegt komentārus: “Man nav pietiekami daudz jaunākās informācijas par reformu.”

Sējas novada domes priekšsēdētājs uzskata, ka vēl ir pāragri runāt par to, kas novadu apvienošanas kārtībā notiks ar pašvaldības iestāžu darbiniekiem, kā arī atturējās izteikt minējumus par citiem riskiem. “Reformai mēs negrasāmies skriet pa priekšu,” uzsver G. Liepiņš.  “Saskaņā ar informatīvo ziņojumu “Par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai” gaidīsim ministra apciemojumu ar konkrētu piedāvājumu.”

Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš

Ļaus pašvaldībām apvienoties labprātīgi?

“Rīgas Apriņķa Avīze” uzrunāja arī Latvijas Pašvaldību savienību, aicinot izteikt savu redzējumu par novadu nākotnes perspektīvām. Savienības priekšsēdis Gints Kaminskis pauda uzskatu, ka pirms reformu uzsākšanas pats būtiskākais ir veikt rūpīgu profesionālu izpēti visā Latvijā, lai gūtu padziļinātu izpratni par reģioniem.

“Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, piedaloties Latvijas Pašvaldību savienības Novadu apvienības valdes sēdē, pieļāva arī pašvaldību labprātīgu apvienošanos,” atzīmē G. Kaminskis. “Tas ir būtisks solis pēc reformas izstrādes – ļaut pašvaldībām, ņemot vērā ikdienas sadarbības, teritoriju un citus principus, apvienoties labprātīgi, paredzot pārejas posmu. Tas būtu demokrātiskas valsts darbības signāls.”

G.Kaminskis uzskata, ka kritiski jāizvērtē reformas rezultāti, jo ir svarīgi cilvēkus savlaicīgi informēt par to, kas viņus sagaida, un nepieļaut nākamo iedzīvotāju aizbraukšanas vilni. Viņš norāda, ka svarīgi saglabāt arī mazos novadus. “Pirms jebkuras reformas svarīgākais ir izvirzīt tās kritērijus, saprast mērķi un veikt izpēti,” saka G. Kaminskis.

Latvijas Pašvaldību savienība panākusi vienošanos ar VARAM, Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju par to, lai vispirms notiktu diskusija ar pašvaldībām par reformas mērķi, par atšķirīgajām situācijām atkarībā no pašvaldību sociāli ekonomiskās attīstības modeļa. “Tikai šādas diskusijas rezultātā varēs noteikt piemērotākos kritērijus nākamajam reformas etapam. Viena reforma, kā zināms, jau notika 2009. gadā,” atgādina G. Kaminskis.

Saulkrastu novads – gana pašpietiekams

Raugoties no ģeogrāfiskās lokācijas viedokļa, Sējas novadam kaimiņos atrodas Ādažu, Saulkrastu, Limbažu, Krimuldas un Inčukalna novads. Interesanti, kā šie novadi raugās uz hipotētisku pieņēmumu, ka Sējas novads varētu tikt pievienots kādam no tiem. “Rīgas Apriņķa Avīze” uzrunāja Saulkrastu novada domes priekšsēdētāju Normundu Līci, lai uzzinātu viņa redzējumu par Saulkrastu vietu novadu reformā.

Nenoliedzami, sava novada iespējas domes vadītājs vērtē augstu: “Saulkrasti ir stiprs un pašpietiekams novads, kas nodrošina iedzīvotājiem visas nepieciešamās pamatvajadzības. Mums ir divas vidusskolas, bērnudārzs, mūzikas un mākslas skola, slimnīca, ugunsdzēsēju depo. Esam arī viens no Latvijas tā sauktajiem donornovadiem, kas ik gadu veic ievērojamus maksājumus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.”

Domes priekšsēdētājs uzskata, ka Saulkrastiem ir izcili priekšnoteikumi straujai izaugsmei, ko nodrošina osta, dzelzceļa līnija, starptautiska šoseja un galvaspilsētas tuvums. Novadā ir deklarēti 7120 iedzīvotāji, taču, kā jau Pierīgas vasarnīcu, kūrorta un atpūtas vietai raksturīgi, aptuveni pusgadu Saulkrastu novada ciemos uzturas krietni vairāk – aptuveni 50 000 cilvēku.

Savukārt anonīms avots Saulkrastu novada domē “Rīgas Apriņķa Avīzei” darīja zināmu, ka iespējamā Sējas novada pievienošanās Saulkrastiem būtu interesanta un šāda hipotētiska iespēja noteikti tiktu izskatīta. Neformāli par šādu scenāriju jau esot runāts atbalstoši, taču oficiāli un arī no ētiskā viedokļa šobrīd par to vēl neesot nekāda pamata spriest.

Latvijā vecākais ozols – Sējas ozols – pieredzējis daudz un dažādus pavasarus. Neziņa, kas tālāk notiks ar Sējas novadu, nav patīkama, bet nav arī traģiska, ja atceras daudz smagākus laikus.

Saulkrastu, Sējas un Skultes apvienošana

“Iepriekšējā novadu reforma notika nepārdomāti un haotiski,” ir pārliecināts N. Līcis. “Netika ņemts vērā, ka Latvijas kartē apdzīvoto vietu situācija ir kardināli mainījusies un pagājušā gadsimta otrajā pusē izveidotās teritoriālās vienības un apdzīvotības struktūra bieži vien vairs neatbilst esošajai situācijai.”

Domes priekšsēdētājs vērš uzmanību uz to, ka Saulkrastu novads un blīvi apdzīvotā Limbažu novada Skultes pagasta daļa faktiski ir viena teritoriālā vienība. Rezultātā pagastu virknējums novadā teritoriāli izrādījies iedzīvotājiem neizdevīgs. Pēc N. Līča domām, šādos gadījumos būtu jāmeklē robežšķirtnes, kur iedzīvotājiem ērtāk izmantot viena vai otra centra pakalpojumus.

Piekrastei visā pasaulē ir ievērojama vides, ekonomiskā, sociālā, kultūras un rekreatīvā nozīme, atzīst Saulkrastu novada domes vadītājs. Viņš ir pārliecināts, ka, īstenojot mērķtiecīgu valsts un pašvaldības politiku, Saulkrastu reģions varētu dot ievērojamu pienesumu valsts ekonomikā.

“Ja mums būs lemts apvienoties, mēs kā labāko alternatīvu vērtējam Saulkrastu un Sējas novada un Skultes pagasta apvienošanu,” saka N. Līcis, vienlaikus atzīstot, ka Skultes un Sējas iedzīvotājiem varētu būt atšķirīgs viedoklis, tāpēc būtu nepieciešams uzzināt oficiālu valdības uzstādījumu reģionālās reformas sakarā.

Pastāvēs, kas pārmainīsies

Sējas novadam kaimiņos esošā Krimuldas novada pašvaldības uzstādījums ir, ka lēmumu pieņemšanas pamatā jābūt pārdomātiem un izsvērtiem vērtējumiem. “Šobrīd, kamēr nav definēti jaunās reģionālās reformas mērķi un iespējamie ieguvumi, ir pāragri izteikt kādu vērtējumu,” saka pašvaldības priekšsēdētājs Linards Kumskis.

Diskusijas, viedokļu apmaiņa par apkārtējo pašvaldību sadarbību notiekot regulāri, un L. Kumskis ir pārliecināts, ka no pārmaiņām nav jābaidās: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies. Iedzīvotāju skaitam turpinot samazināties, jāpārskata un jāaktualizē valsts nodrošināto pakalpojumu pieejamība, tajā skaitā – pašvaldību tīkls. Tāpat Latvijā pēdējās Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu ieguva partijas, kuras solīja reģionālo reformu, tāpēc ievēlētajai Saeimai ir dots mandāts veikt šo reformu. Man kā Krimuldas novada pašvaldības vadītājam, kura novadā pēdējās Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu arī ieguva partijas, kuras solīja reģionālo reformu, jārīkojas atbilstoši iedzīvotāju paustajai vēlmei.”

Krimuldas novada domes priekšsēdētājs teic, ka urbanizācija un centralizācija ir pasaules tendence un Latvijai nevajadzētu būt izņēmumam. “Svarīgi, lai pieņemtie lēmumi par reģionālo reformu būtu izsvērti, balstīti uz loģiskiem un profesionāliem argumentiem un izstrādāti, sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm.”

L.Kumskis uzsver, ka viņam kā pašvaldības vadītājam svarīgs ir iedzīvotāju viedoklis: “Lai būtu skaidri reģionālās reformas mērķi un ieguvumi, tie būtu jāpārrunā un jādiskutē ar iedzīvotājiem un tad jāpieņem lēmums par visām iesaistītajām pusēm pieņemamāko variantu.”

L.Kumskis uzskata, ka, lai savas kompetences un iespēju robežās varētu vērtēt kādu jaunās reģionālās reformas modeli, ir jābūt skaidriem tās mērķiem, kā arī šā brīža situācijas un 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas analīzei, salīdzinājumam ar Eiropas pašvaldībām. “Lai es varētu iet aiz reģionālās reformas karoga un aicināt citus pievienoties, man kā pašvaldības vadītājam un Latvijas iedzīvotājam ir jādzird no valsts līderiem divas lietas – pirmkārt, skaidrs mērķis, otrkārt, ar skaitļiem pamatota analīze, kā izskatāmies uz Eiropas fona.”

L.Kumskis uzskata, ka svarīgi ir strādāt ar atvērtu, pozitīvu prātu un būt gataviem pārmaiņām, savstarpējai sadarbībai. Arī pašvaldību līmenī sadarbībai būtu jābūt ciešākai, un tā vienmēr varot būt ciešāka.

1 komentārs

  • Ķencis
    Ķencis Otrdiena, 12 Marts 2019 15:40 Komentāra saite

    “Pēc iespējas apvienojot teritorijas, kur iedzīvotāji dzīvo, ar tām teritorijām, kur iedzīvotāji strādā, tiktu nodrošināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa palikšana vienotā teritorijā, un tas savukārt tiktu izmantots konkrētās teritorijas attīstībai.” - Tagad valsts savas, slikti pildītās funkcijas nodokļu palikšanai teritorijā un pašvaldību aplaupīšana un ne ieinteresētība vietējā ekonomiskā attīstībā, liks pildīt pašvaldībām??? Un ar matemātiku šim kungam arī sliktas zināšanas, ja nezin, ka apvienojot 10 nabagus bagātnieks neveidojas!!! Kurš ir redzējis iepriekšējās reformas kopējos izdevumus un ieguvumus - tādu nav un tāpēc arī neredz!!!

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.