Novadu reformas mākoņi virs Mālpils ^{Apriņķis.lv}

Arī Mālpils novadā par maz iedzīvotāju

Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš, šobrīd ministrijā noris darbs pie administratīvi teritoriālās reformas kritēriju izstrādes. Kamēr šis kritēriju kopums nav apstiprināts, plašākas atbildes VARAM nevarot sniegt. “Likumprojekts par procesu, kā tiks virzīta administratīvi teritoriālā reforma, 12. martā tika iesniegts Ministru kabinetā un pēc atbalsta Ministru kabinetā tiks izskatīts Saeimā,” skaidro A. Draudiņš.

Attiecībā uz Mālpils novadu VARAM norāda, ka tas neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam kritērijam par iedzīvotāju skaitu, t.i., novada teritorijā jābūt ne mazāk par 4000 pastāvīgo iedzīvotāju, bet saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018. gada sākumā Mālpils novadā bija 3411 iedzīvotāju. Uz jautājumu, vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce jau ir ticies ar Mālpils novada domi, lai runātu par reģionālo reformu, VARAM atbildēja, ka ministrs plāno apmeklēt un tikties ar visām pašvaldībām, lai saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. punktā noteikto diskutētu par pašvaldību robežu grozījumiem. Šo vizīšu laikā tikšot diskutēts arī par citām pašvaldību darba problēmām.

Par Pierīgas novadu reorganizēšanu vēl diskutēs

VARAM skaidro, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajiem kritērijiem šobrīd neatbilst 57 Latvijas pašvaldības. 2009. gadā notika reformas pirmā kārta, nosakot jaunas pašvaldības. Tomēr šo desmit gadu laikā ir notikušas dažādas pārmaiņas, piemēram, ir mainījusies apdzīvojuma struktūra novados, ko ietekmējusi gan iedzīvotāju emigrācija uz ārvalstīm, gan iekšējā migrācija valsts teritorijā.

Šobrīd VARAM kopā ar pašvaldībām, pētniekiem un Latvijas Banku, iesaistot sabiedrību, analizē kritērijus, kas kalpotu par pamatu efektīvi darbotiesspējīgu pašvaldību izveidei. “Ieguvumi plānoti tādi, lai, pēc iespējas apvienojot teritorijas, kur iedzīvotāji dzīvo, ar tām teritorijām, kur tie strādā, tiktu nodrošināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa palikšana vienotā teritorijā, izmantojot tos konkrētās teritorijas attīstībai,” uzsver A. Draudiņš.

Kā skaidro ministrijas pārstāvis, plānots panākt tādu pašvaldību sistēmas modeli, kurā pašvaldības veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, varētu piesaistīt nozīmīgas investīcijas, nodrošināt efektīvu infrastruktūras attīstību un pilnvērtīgu tās izmantošanu. Tikšot vērtēti arī daudzi citi aspekti. 

”Pierīgas novadiem administratīvi teritoriālās reformas kontekstā varētu tikt piemēroti atšķirīgi kritēriji,” saka A. Draudiņš, “taču vēl ir jāapstiprina gan šie kritēriji, gan pašvaldības, uz kuriem tie tiks attiecināti. Šī informācija tiks iekļauta konceptuālajā ziņojumā, ko paredzēts publicēt šā gada maijā. Līdz ar to jautājums par Mālpils novada apvienošanos ar citām teritorijām pašlaik ir pāragrs. Mālpils novada, tāpat kā citu novadu, apvienošanās ar citām teritorijām būs rūpīgas analīzes un diskusiju rezultāts.”

Novada domei bažas par reorganizācijas sekām

Lai uzzinātu Mālpils novada pašvaldības noskaņojumu un viedokli novadu reformas sakarā, “Rīgas Apriņķa Avīze” uzrunāja Mālpils novada domes priekšsēdētāju Solvitu Strausu, kura informēja, ka saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2019. gada sākumā Mālpils novadā reģistrēti 3542 iedzīvotāji. Domes priekšsēdētāja uzskata, ka šobrīd ir grūti pamatot reformas nepieciešamību, ja nav pilnīgi skaidri pašreizējās situācijas izpētes rezultāti (ja tādi vispār pastāv).

S.Strausa teic, ka neesot nedz detalizēti formulēti reformas mērķi, nedz izstrādāti kritēriji jaunajām administratīvi teritoriālajām vienībām. “Vai jaunajām teritorijām ir jābūt ekonomiski patstāvīgām vai arī tās tikai turpinās realizēt deleģētās funkcijas?” vaicā S. Strausa. “Ir zināms tikai viens kritērijs – iedzīvotāju skaits! Turklāt ir nepieciešams apzināties, kādas sekas varētu rasties pēc plānotajām izmaiņām!”

Domes priekšsēdētāja apstiprina, ka Mālpils pašvaldība 2019. gadā turpinās plānošanas dokumentos noteikto mērķu un prioritāšu ieviešanu, plānojot mērķtiecīgas darbības noteikto rezultātu sasniegšanai. Tomēr tikšot ņemts vērā tas, ka valdība administratīvi teritoriālo reformu ir pasludinājusi par vienu no būtiskākajām prioritātēm, kas jāīsteno jau līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā.

Lai arī Mālpils novada turpmākais liktenis vēl nav izlemts, “Rīgas Apriņķa Avīze” vēlējās noskaidrot, ko par iespējamo apvienošanos domā novada kaimiņi, tādēļ vērsās pie Siguldas novada pašvaldības, bet saņēma visai atturīgu komentāru, proti, Siguldas novada pašvaldība vēl neesot saņēmusi nedz oficiālu, nedz neoficiālu informāciju no VARAM, tādēļ “nevaram komentēt iespējamos reģionālās reformas scenārijus,” informēja Siguldas novada pašvaldības pārstāve Madara Antone, vienlaikus norādot, ka novada pašvaldība nav analizējusi iespējamo apvienošanos ar tuvējiem novadiem, jo tiekot gaidīta informācija no VARAM par administratīvi teritoriālās reformas gaitu.

SIA “KVIST” – sava novada patrioti

“Ja Mālpils novads tiks apvienots ar kādu citu novadu, galvenais, lai sadarbība ar novada domi paliek tikpat cieša, kā līdz šim, un, ja mainās, tad tikai uz labo pusi,” saka Mālpils novadā esošā kokapstrādes uzņēmuma SIA “KVIST” ražošanas direktors Anatolijs Peškovs. Viņš apstiprina, ka uzņēmuma vadība ir informēta par to, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Mālpils novadu varētu skart pārmaiņas. A. Peškovs teic, ka uzņēmumam ir ļoti laba un produktīva sadarbība ar Mālpils novada domi un domes vadību kopumā viņš vērtē kā atsaucīgu un pretimnākošu.

SIA “KVIST” ir dāņu ģimenes uzņēmuma “Kvist Industries” meitasuzņēmums, kas Latvijā darbojas jau vairāk nekā septiņus gadus. “Mēs kā viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Latvijā sadarbojamies ar klientiem un piegādātājiem Latvijā un pasaulē un vienlaikus esam sava novada patrioti, veidojot ciešu, sociāli atbildīgu sadarbību ar novada vadību,” saka SIA “KVIST” ražošanas direktors. “Mēs uzskatām, ka ļoti daudz kas ir atkarīgs no šīs sadarbības un domes ieinteresētības uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. No tā būs atkarīgs arī tas, kāds būs ieguvums no reformas gan mūsu uzņēmumam, gan novadam kopumā.”

Uz “Rīgas Apriņķa Avīzes” jautājumu, kādi, pēc uzņēmuma vadības domām, būtu lielākie ieguvumi un zaudējumi, ja novadu tomēr skars pārmaiņas, A. Peškovs atbild, ka novadu reformas rezultātā kā vienu no ieguvumiem gribētu redzēt infrastruktūras, piemēram, ceļu stāvokļa, ielu apgaismojuma, uzlabojumus.

“Mūsu uzņēmumā strādā teju 700 darbinieku, no kuriem liela daļa ir kaimiņu novadu un Rīgas iedzīvotāji,” saka A. Peškovs. “Ja novadu apvienošanas rezultātā tiktu risināti dzīvojamā fonda un sabiedriskā transporta pieejamības jautājumi Mālpilī, mēs to ļoti augstu novērtētu.”

Atsevišķu novadu likteni neapspriež

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzsver, ka svarīgi ir arī tas, kā Latvija spēs šo reformu paskaidrot starptautiskā līmenī. Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis norāda, ka ļoti negatīvi uz pašvaldībām atspoguļojas gan nepamatoti un nepārbaudīti apgalvojumi par novadu nespēju funkcionēt, gan arī to dēvēšana par neperspektīvām teritorijām, kas savukārt negatīvi ietekmē iedzīvotāju vēlmi dzīvot šādās teritorijās vai uzņēmēju vēlmi ieguldīt līdzekļus. “Nav pieļaujams, ka reforma kļūst par jauna emigrācijas viļņa veicinātāju,” saka LPS pārstāvis.

M.Pūķis teic, ka diskusijas LPS valdē un LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā iezīmē Pierīgas pašvaldību interesi par reģionālās reformas atsākšanu; atsevišķas funkcijas varētu veikt metropoles reģiona mērogā, saglabājot esošās novadu teritorijas. Pierīgas novadi ir ekonomiski pašpietiekami, tajos iedzīvotāju skaits pieaug, tādēļ nav būtisku argumentu šo novadu apvienošanai. Tomēr konkrētu novadu likteni LPS pagaidām neapspriežot.

“Šobrīd nebūtu korekti izteikt minējumus, jo ir daudz nezināmo saistībā ar reformu,” saka M. Pūķis. “Ja Mālpils novadu kāds vēlas pievienot, tad vajadzētu būt argumentiem, kā pārliecināt šīs pašvaldības iedzīvotājus. Pagaidām, kamēr nav pieņemts likums par vietējiem referendumiem, ir iespējams sarīkot vietējo referendumu, kas būtu saistošs visiem – ministrijai, Ministru kabinetam un Saeimai.”

Secinājumi no iepriekšējās teritoriālās reformas

M.Pūķis “Rīgas Apriņķa Avīzei” darīja zināmus arī dažus Latvijas Pašvaldību savienības izdarītus secinājumus par iepriekšējo novadu apvienošanu.

Pirmkārt, pēc apvienošanas ietaupījums neveidojas (izdevumi pašvaldību funkciju nodrošināšanai varot pat pieaugt), bet kvalitāti var uzlabot, piesaistot speciālistus.

Otrkārt, apvienošana nerisina galvenās strukturālās problēmas – uzņēmējdarbības orientāciju uz lētā darbaspēka ekonomiku, publiskās infrastruktūras neatbilstību, depopulāciju austrumu pierobežā. Un, treškārt, pēc LPS domām, reformas gaitā nepieļaujami būtu pārtraukt datu vākšanu un analīzi par apvienotajām teritorijām.

M.Pūķis teic, ka, baidoties no patieso datu publicēšanas, iepriekšējās reformas rezultāti tikai tagad nāk gaismā un neko labu neliecina par paveikto.

“Ja paralēli robežu grozījumiem netiks būtiski palielināta pakalpojumu pieejamība un netiks radīti stimuli, lai pēc augstskolas beigšanas gudri uzņēmēji un darbinieki ierastos reformētajās pašvaldībās, tad reforma apdraudēs Latvijas Republikas ilgtspējīgu pastāvēšanu,” ir pārliecināts M. Pūķis.

Stiprināt reģionālā līmeņa plānošanu

Par novadu reformu ir diskutēts arī Pierīgas pašvaldību apvienībā, un tās valdes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks uzskata, ka reforma ir nepieciešama. Pēc Pierīgas pašvaldību apvienības domām, reforma būtu jāsāk ar publisko funkciju un to pakalpojumu analīzi, kuru realizācija ir neefektīva.

Kā piemērus M. Sprindžuks min vidusskolu izvietojuma un profesionālās izglītības iestāžu tīklu, sociālās aprūpes pakalpojumu iestāžu tīklu, reģionālās nozīmes sporta infrastruktūru, piemēram, peldbaseinu, izvietojumu, reģionālas nozīmes ceļu uzturēšanas sistēmu, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta iestāžu tīklu, kā arī sabiedrisko pārvadājumu sistēmu un koordināciju ar dzelzceļu.

“Minēto funkciju efektīvu plānošanu, koordināciju starp valsts un pašvaldību un finanšu resursu vadību būtu jāveic reģionālajam līmenim,” uzskata M. Sprindžuks. “Tas, vai tiek stiprināti plānošanas reģioni vai veidots vēlēts otrais pašvaldību līmenis, ir diskutējams jautājums. Tomēr mēroga ziņā pieci reģioni būtu efektīvāks plānošanas mērogs nekā 30–40 teritorijas ap attīstības centriem.”

Pierīgas pašvaldību apvienība uzskata, ka no publiskās pārvaldes kapacitātes celšanas viedokļa efektīvāks būtu reformas scenārijs, kur sākotnēji tiktu stiprināta reģionālā līmeņa plānošanas kapacitāte un daļas valsts funkciju deleģēšana reģionam, bet otrajā solī – vērtētas pašvaldības, kuras jāapvieno, ja tās nenodrošina pašu ieņēmumus vai publisko pakalpojumu sniegšanu pietiekamā apjomā.

Konkrētu Pierīgas mazo novadu nākotnes perspektīvas Pierīgas pašvaldību apvienībā neesot diskutētas. Turklāt apvienībā šobrīd nav pārstāvētas pašvaldības, kurās ir mazāk par 4000 iedzīvotāju.

Pierīgas pašvaldību apvienības ieskatā, novadu apvienošana, nemainot pašvaldību finanšu sistēmu, neradīs būtisku publisko pakalpojumu izdevumu samazināšanos un neuzlabos pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

“Novadu apvienošana neizraisīs lielāku biznesa interesi palielināt privātās investīcijas un nodarbinātību reģionos un, visticamāk, attīstības vektoru šajās teritorijās nemainīs,” vērtē M. Sprindžuks. “Novadu reforma radīs pašvaldību administratīvā aparāta izdevumu samazināšanos, bet ne ievērojamā apjomā – zem 10% no pašvaldību vēsturiskajiem izdevumiem, kam ir nebūtiska nozīme.”

Teritoriālās reformas ieguvumi un zaudējumi

Runājot par zaudējumiem, ko radītu teritoriālā reforma, Pierīgas pašvaldību apvienības valdes priekšsēdētājs M. Sprindžuks pauž uzskatu, ka lielā daļā Latvijas administratīvais pakalpojumu centrs kļūs tālāks un iedzīvotāju iesaiste lēmumu pieņemšanā vājināsies.

“Mazās apdzīvotās vietas pazaudēs no pašu vidus ievēlēto pārstāvniecību, kura cīnās par šo vietu interesēm, līdz ar to palielināsies šo vietu provincializācija,” ir pārliecināts M. Sprindžuks. “Jādomā vismaz par “pārvaldnieka–starpnieka” institūcijas izveidi, kas aiznestu iedzīvotāju sāpi līdz centram, lai saikne ar varu nepazustu vispār.”

Attiecībā uz ieguvumiem M. Sprindžuks min, ka tie veidosies tad, kad tiks diskutēts par efektīvāku publisko pakalpojumu organizēšanu reģionos un valsts un pašvaldību sadarbību pakalpojumu nodrošināšanā.

“Šobrīd VARAM pieteiktajā administratīvi teritoriālajā reformā un reformas formulētajos mērķos tas nav paredzēts, līdz ar to būtiski ieguvumi iedzīvotājiem īstermiņā nav gaidāmi,” saka Pierīgas pašvaldību apvienības valdes priekšsēdētājs. “Tātad vismaz sākotnēji būs “skaistāka” karte, jo jaunie novadi būs līdzīgāka mēroga.”