Menu
 

Par piemērotāko Nacionālās koncertzāles būvniecības vietu uzskata AB dambi (papildināta)

  • Autors:  LETA
Foto: LETA Foto: LETA

Kultūras ministrijas (KM) un Rīgas domes ieskatā, reālākā vieta Nacionālās koncertzāles būvniecībai ir AB dambis, tas šodien izskanēja Rīgas pilsētas arhitekta biroja rīkotajā sanāksmē, kurā eksperti sprieda par potenciālām Nacionālās koncertzāles atrašanās vietām.

KM valsts sekretāre Dace Vilsone atgādināja, ka pirms diviem gadiem KM apspriešanai virzīja trīs iespējamās koncertzāles būvniecības vietas: AB dambi, Kongresu namu un kādu no Rīgas pilsētas degradētajām teritorijām.

"Lai par kuru variantu mēs spriestu, būtiskākais kritērijs bija panākt, ka projekts pēc būtības ir īstenojams un ka to var izdarīt atbilstoši visām akustiskajām prasībām. Būtisks nosacījums bija arī iespēja projektā ieguldīt ES fondu līdzfinansējumu," sacīja Vilsone, norādot, ka tobrīd valdības lēmums paredzēja attīstīt kādu no degradētajām teritorijām, piesaistot publisko privāto partnerību. Pēc Vilsones teiktā, šīs ieceres izvērtēšanai tika piesaistīti ārējie eksperti, kas secināja, ka ar uzstādīto laika termiņu – līdz 2022. gadam – šāda iecere nav realizējama.

Tālākās diskusijās ar Rīgas domi kā potenciālās būvniecības vietas izgaismojās AB dambis un Kongresu nams. Tomēr vēlāk dome konstatējusi, ka arī Kongresu nama iecere nav attīstāma, jo finansiāli un praktiski tas neesot iespējams. "Koncertzāle uz AB dambja ir iecere, kuru dome savos plānošanas dokumentos iekļāvusi jau vairākus gadus, un arī patlaban šāds plānojums ir aktuāls," sacīja Vilsone.

Šo informāciju apstiprināja arī klātesošais Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs (GKR). "No īpašuma viedokļa raugoties, ne valsts, ne pašvaldība nevar piedāvāt sev citu piederošu zemi kā tikai AB dambi. Torņakalns un Uzvaras parks, godīgi sakot, tiek piedāvāts formāli, jo īpašumi ir un tīri teorētiski to darīt var, taču praktiski spriežot šie priekšlikumi nav labi. Visos Rīgas plānošanas dokumentos koncertzāles būvniecībai AB dambis ir rezervēts," sacīja vicemērs.

Lai gan patlaban kā ticamākā koncertzāles atrašanās vieta tiek minēts AB dambis, eksperti spraigās diskusijās šodien tirzāja arī alternatīvas teritorijas Andrejsalā, Torņakalnā un Uzvaras parkā starp Raņķa dambi, Mārupīti un Slokas ielu.

Vilsone norādīja, ka diskusiju rezultātā Rīgas dome kā potenciālās teritorijas koncertzālei piedāvājusi Uzvaras parku un Torņakalna administratīvo centru. Savukārt "Valsts nekustamie īpašumi" piedāvājuši izskatīt iespēju zāli būvēt Andrejostā, Zaķusalā, Matrožu ielā Ķīpsalā, kā arī Mūkupurva ielā, netālu no lidostas.

Komentējot teritoriju Andrejostas ielā 17, KM piesaistītais arhitekts Sergejs Ņikiforovs norādīja, ka ārēji tā esot pievilcīga vieta, taču zemesgabals esot sadrumstalots un tam esot daudz apgrūtinājumu, piemēram, vairākus gadus ilgi nomas līgumi. Tāpat tur esot dzelzceļa sliedes, kur kustība var izsaukt papildu vibrācijas, kas no akustikas viedokļa vērtējams negatīvi.

Ņikiforovs norādīja, ka pret ieceri būvēt zāli Uzvaras parkā kategoriski iebilst Latvijas Ainavu arhitektūras biedrība, savukārt Torņakalnā tuvumā potenciālajai celtniecības vietai ir izvietotas dzelzceļa sliedes, kuras nākotnē demontēt nav paredzēts un kuru klātesamību negatīvi vērtē akustikas eksperti.

Izsverot vairākus "par" un "pret", arhitekts norādīja, ka AB dambis būtu vieta, kura "prasītu vismazāko piepūli" un tādējādi ir potenciāli atbalstāmākais variants.

SIA "Privāto aktīvu pārvalde" pārstāvis arhitekts Juris Pētersons prezentēja ideju koncertzāli būvēt Andrejostā. Šīs ieceres autori ir privātie uzņēmēji. Arhitekts skaidroja, ka ogļu pārkraušana no Andrejsalai piederošajām teritorijām jau tagad pakāpeniski tiek pārcelta uz citām vietām, kas nozīmē, ka teritorijai parādās jaunas attīstības iespējas. Arhitektu ieskatā, koncertzāle šajā vietā varētu būt "izcils urbānās ūdensmalas attīstības paraugs", kas piesaistītu gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus. "Tas veicinātu arī rīdzinieku atgriešanos uz dzīvi pilsētas centrā. Šai teritorijai ir arī attiecīgās vides pievilcības, kvalitātes, mobilitātes un citas prasības," pauda Pētersons.

Runājot par teritorijas mīnusiem, eksperts neslēpa, ka viens uzņēmējs šo ieceri finansiāli īstenot nevar. Turklāt Andrejostā strādā vairāki uzņēmumi, tostarp valsts iestādes. Kopumā Andrejsalā ir 883 403 kvadrātmetru apbūvējamās platības – koncertzāles būvniecībai nepieciešami aptuveni trīs hektāri.

Lai nodrošinātu projekta īstenošanu, uzņēmēji būtu gatavi koncertzāles būvniecībai nepieciešamo teritoriju nodot valsts vai pašvaldības pārziņā zemesgabalu maiņas darījuma ceļā vai noformējot to kā dāvinājumu, teica Pētersons. Kā "apgrūtinājumi" šādiem darījumiem varētu būt nosacījums konkrētā laika posmā īstenot koncertzāles būvniecību, kā arī izbūvēt atbilstošu infrastruktūru, viņš piebilda.

Komentējot privāto uzņēmēju piedāvājumu, Burovs norādīja, ka pašvaldībai šajā teritorijā neviens zemesgabals nepieder, taču tā ir atbildīga par Eksporta ielu tās sarkano līniju robežās. "Infrastruktūras un ielas pārbūve būtu pašvaldības pārziņā, taču teikšu godīgi – tādas naudas domei nav un tuvākajos gados nav arī plāna Eksporta ielu atjaunot," sacīja vicemērs.

Tikmēr KM pārstāve Vilsone norādīja, ka valstij līdz šim bijusi rūgta pieredze gadījumos, kad tai uzliek par pienākumu noteiktos termiņos realizēt kādu projektu. "Valsts patlaban nevar pateikt, cik naudas šai iecerei mums būs. Tādēļ būs jāveic pamatīga juridiska un saimnieciska izvērtēšana šim piedāvājumam," teica Vilsone.

Koncertzāles izveides ieceri klātesošajiem prezentēja arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pieaicinātais arhitekts Uģis Šēnbergs. LZA iecere paredz zāli izveidot zemesgabalā, kas atrodas Elijas ielas un Gājēju ielas teritorijā. Pēc Šēnberga teiktā, teritorija ap LZA sevišķi strauji sāks attīstīties līdz ar "Rail Baltica" projekta īstenošanu un šai vietai nākotnē varēs piekļūt arī ar prāmjiem no Skandināvijas valstīm.

"Nākotnē te būs jaunā Vecrīga un visi Ziemassvētku tirdziņi pārcelsies uz laukumu pie LZA. Vaļņu iela Vecrīgā tiks savienota ar Gājēju ielu un tas pa tiešo savienos Vecrīgu ar koncertzāli," pārliecināts arhitekts, kā priekšrocības attiecīgajai teritorijai uzskaitot transporta pieejamību, iespējamo piestātni kuģiem, ekskluzīvu Rīgas panorāmas skatu un citas lietas.

Kā aģentūrai LETA vēlāk skaidroja KM valsts sekretāre, patlaban koncertzāles būvniecībai ir pieejami 23 miljoni Eiropas fondu naudas, kuru paredzēts izmantot AB dambja pamatu nostiprināšanai. Pašas zāles būvniecībai naudas patlaban neesot, taču valsts cer to piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem. Tāpat viņa norādīja, ka tuvākajā laikā tiks izvērtētas visas diskusijā izskanējušās būvniecības teritorijas.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.