Menu
 

Uzņēmējs: Salaspilij jākļūst par energoefektīvāko un zaļāko Pierīgas pilsētu

  • Autors:  Apmaksāta publikācija
Uzņēmējs Normunds Teteris piesaka ambiciozu ieceri – piecu gadu laikā Salaspilij jākļūst par zaļāko un energoefektīvāko Pierīgas pilsētu. Foto: no privātā albuma Uzņēmējs Normunds Teteris piesaka ambiciozu ieceri – piecu gadu laikā Salaspilij jākļūst par zaļāko un energoefektīvāko Pierīgas pilsētu. Foto: no privātā albuma

Lai gan kvalitatīvi energoefektivitātes projekti veicina gan novada sakopšanu, gan samazina pašvaldības komunālo maksājumu izdevumus nākotnē, šobrīd reti kura pašvaldība bez valsts grantu finansējuma spēj pilnībā finansēt visus nepieciešamos energoefektivitātes pasākumus. Taču, neskatoties uz to, ir pašvaldības, kuras nosiltinājušas teju visus daudzdzīvokļu namus, un ir tādas, kas tikai sāk "ieskrieties". Par Salaspils "ieskriešanās" ilgumu un riskiem māju siltināšanā, kā arī nākotnes izaicinājumiem kļūt zaļākajai un energoefektīvākajai pilsētai Pierīgā Imanta Liepas sarunā ar Salaspils uzņēmēju Normundu Teteri.

– Kā, salīdzinot ar citām apdzīvotām vietām Latvijā, vērtējat namu siltināšanas tempus un kvalitāti Salaspilī?

– Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas valsts atbalsta programmā visā Latvijā līdz šim ir iesniegti vairāk nekā 450 projektu pieteikumi, no kuriem finansējums piešķirts vairāk nekā 170 projektiem. Vislielākā aktivitāte vērojama Rīgā, Pierīgā un Kurzemē. Salaspilī no 119 daudzdzīvokļu ēkām šobrīd nosiltinātas tikai 16, kas kopumā ir ļoti zems rādītājs. Salīdzinājumam varam ņemt Liepāju, kur vienlaikus vairāk nekā 50 daudzdzīvokļu mājām notiek renovācijas projekta izstrādes darbi, vai Valmieru, kur nosiltinātas vairāk nekā trešdaļa dzīvojamo ēku un tuvākajā laikā plānots nosiltināt vēl aptuveni trešdaļu. Tā ir milzīga starpība pašvaldības domāšanas un politikas realizēšanas modeļos – konstanti tiek meklēti risinājumi un iespējas apkārtējās vides uzlabošanai un apkures izmaksu samazināšanai. Finanšu institūcijas "Altum" aprēķini liecina, ka Latvijas iedzīvotāju energoefektivitātes programmā līdz 2022. gadam līdzekļu pietiks vēl aptuveni 230 daudzdzīvokļu namu siltināšanas un atjaunošanas projektiem. Ja nevēlamies, lai Salaspils kļūst par vienīgo nenosiltināto Pierīgas pilsētu, ir pēdējais brīdis strauji kāpināt tempu namu siltināšanā.

– Cik lielā mērā samazinās atjaunotās ēkas apkurei patērētais siltuma daudzums salīdzinājumā ar pašreizējo?

– Pieredze rāda, ka vidējais siltumenerģijas patēriņa ietaupījums pēc ēku renovācijas ir aptuveni 60%. Rezultātu gan nosaka vairāki faktori, un pirmām kārtām tas ir atkarīgs no mājas tipa jeb tā sauktās sērijas. Dzīvokļu īpašnieku maksājumi pēc renovācijas katrā mājā ir atšķirīgi. Lielākajā daļā ēku tie kopumā kļūst zemāki nekā pirms renovācijas. Uzskatu, ka tā ir laba iespēja veikt arī kompleksu ēkas renovāciju, jo visām daudzdzīvokļu mājām agri vai vēlu būs nepieciešami ieguldījumi remontdarbos.

Papildu ieguvums noteikti ir sakopta un sakārtota vide. Pēc māju renovācijas bieži redzam, ka iedzīvotāji sāk saudzīgāk attiekties pret savu kopīpašumu, rūpējas par koplietošanas telpu uzturēšanu, vēlas realizēt  mājas apkārtnes un iekšpagalmu labiekārtošanas projektus. Varētu teikt, ka rodas piederības sajūta. Renovētajās mājās arī pieaug nekustamā īpašuma vērtība. Un pretēji – ēkas, kuras netiek renovētas, ilgtermiņā piedzīvo ievērojamus finanšu zaudējumus.

– Tomēr ir vesela virkne daudzdzīvokļu namu, kuru renovēšanai bankas neizsniedz nepieciešamo finansējumu vai arī tās neatbilst «Altum» prasībām atbalsta saņemšanai. Kā rīkoties šādā gadījumā? Šādas ēkas pēc būtības ir aizmirstas un uz renovāciju šobrīd pat nevar cerēt.

– Piekrītu, un šādu situāciju noteikti būtu nepieciešams labot. Pastāv vairāki risinājumi, un viens no tiem ir veidot pašvaldības energoservisa kompāniju (PEKO). Tas ir pašvaldībai piederošs uzņēmums, kas darbojas pēc energoservisa kompānijas principiem, tikai izmantojot pašvaldības finanšu līdzekļus un piesaistītu finansējumu. Parasti pašvaldības mērķis nav peļņas gūšana, bet gan savā īpašumā esošu sabiedrisko ēku un pilsētas vai reģiona dzīvojamā fonda sakārtošana, ja kādu iemeslu dēļ to nevar veikt iedzīvotāji vai ESKO*. PEKO var nodrošināt arī tādu daudzdzīvokļu ēku renovāciju, kuru atmaksāšanās riska dēļ neveic ESKO vai iedzīvotāji. Bez šādu ēku renovācijas vēl atsevišķi jādomā par jaunu dzīvojamo ēku būvniecību. Lielas daļas padomju laikā celto daudzdzīvokļu namu stāvoklis vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Lai arī Salaspils novadā attīstās atsevišķi namu projekti, trūkst mērķtiecīgas pašvaldības politikas šajā virzienā. Iedzīvotāju skaits tikai turpinās pieaugt, un ir nepieciešama jauna dzīvojamā fonda veidošana. Valmiera šajā virzienā sper platus soļus uz priekšu, veidojot pašvaldības īres namus, bet Salaspilī pieejamo dzīvokļu skaits ar katru gadu samazinās, nepamatoti augot arī īres maksām.

– Kādi, jūsuprāt, ir citi tuvākie izaicinājumi Salaspils novadam?

– Bez dzīvojamā fonda atjaunošanas lielākos izaicinājumus saskatu tieši transporta jomā. Tuvākajos gados lielu ekonomisko pienesumu Salaspilij dos kravas termināļa attīstība, kas ir ļoti nozīmīgs projekts arī visai Latvijas tranzīta industrijas attīstībai kopumā. Līdz 2026. gadam, kad dzelzceļa līnijā "Rail Baltica" varētu tikt uzsākta vilcienu kustība, Salaspils loģistikas centram ir jākļūst par lielāko Baltijā. Tas nozīmē arī ievērojamu iedzīvotāju skaita pieaugumu, tāpēc savlaicīgi jādomā par sabiedriskā transporta savienojamību ar Rīgu, kas joprojām ir viens no sāpīgākajiem punktiem novada iedzīvotājiem. Darbdienu rītos laika posmā no plkst. 8.15 līdz 8.50 Rīgā pienāk tikai viens vilciens no Salaspils. Vilciena izmantošana kļūst gandrīz neizmantojama, jo galvaspilsētā sanāk ierasties vai nu stipri par agru, vai arī jau par vēlu. Nepieciešams palielināt vilcienu skaitu, lai rīta stundās tas kursētu ar 10–15 minūšu intervālu.

– Runājot par transportu... Pēdējos gados aktuāla tēma ir velobraucēju infrastruktūras attīstība. Kāda situācija ir Salaspilī?  

– Visakūtākais jautājums ir par velobraucējiem drošu satiksmes infrastruktūru starp Rīgu un Salaspili, kāda šobrīd nemaz nepastāv. Par piemēru varu minēt Ķekavas novada pašvaldību, kas šobrīd strādā gan pie kopējā veloceliņu tīkla koncepcijas, gan pie vairāku apvienoto gājēju ietvju un veloceliņu projektēšanas, lai nākotnē iedzīvotājiem nodrošinātu ērtu pārvietošanos no Ķekavas līdz pat Rīgai. Līdz ar to arī Salaspilij nav jāizgudro jauns velosipēds un par vienu no galvenajām prioritātēm tuvākajos gados jāvirza veloceliņu izbūve primāri no Salaspils līdz Rīgai, bet turpmākajās kārtās jārealizē projekts, kas savienotu Salaspili ar Stopiņiem un pēc tam Rīgu caur Ulbroku. Tālākā nākotnē veloceliņiem jāsavienojas ar kaimiņu novadiem un pilsētām. Tas ir ievērojams infrastruktūras projekts, kurš veicinās gan iedzīvotāju mobilitāti, gan uzlabos pilsētvidi. Salaspilij ir jāiezīmē mērķis tuvāko piecu gadu laikā kļūt par energoefektīvāko un zaļāko Pierīgas pilsētu.

* ESKO – energoservisa uzņēmums. Tas ir uzņēmējdarbības veids, kas sniedz plašu ar enerģētikas sektoru saistītu pakalpojumu klāstu, kura ietvaros tiek īstenoti energotaupības, enerģijas piegādes un citi ar enerģijas racionālu izmantošanu saistīti projekti, kā arī risku pārvaldība.

3 komentāri

  • Babuška
    Babuška Trešdiena, 05 Jūnijs 2019 18:02 Komentāra saite

    Bezkauņa tas Teteris! Vilto babušku parakstus, tirgo dzīvokļus un šmaucas kā parasti. Ne tik sen viņš ar savu draudzenes firmu ir krāpies Eiropas Savienības fondos. Uzņēmējs, tjfu! Nosauļojies pediņš, ne vairāk! Salaspili viņam vajag. Vācies cietumā!

  • Jolanta
    Jolanta Otrdiena, 11 Jūnijs 2019 20:35 Komentāra saite

    Jaunēklis bija arī uz mūsu mājas sapulci atnācis! Paldies viņam, pateicoties viņa prezentācijai māja nobalsoja Par renovāciju.

  • Gunča
    Gunča Trešdiena, 12 Jūnijs 2019 10:26 Komentāra saite

    Normāls pipars, tik jānoskujas!

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.