Olaines un Ķekavas novadiem varētu uzdot pašiem vienoties par robežas precizēšanu

Ziņojumā norādīts, ka viens no teritoriālās reformas mērķiem ir nodrošināt teritoriju ģeogrāfisko vienotību. Pašreizējā situācijā šim kritērijam neatbilst Olaines un Raunas novadi.

Raunas novada vienotību var atrisināt, tā teritoriju apvienojot ar blakusesošu novadu, secinājusi ministrija.

Savukārt, komentējot situāciju attiecībā uz Olaines novadu, ziņojumā teikts, ka līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanu izsludināšanai Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām jāspēj savstarpēji vienoties par administratīvi teritoriālās robežas precizēšanu, veicot nepieciešamās procedūras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Jau vēstīts, ka VARAM izstrādātā jauno administratīvo teritoriju karte paredz Olainei pievienot daļu Ķekavas novada.

Pēc Olaines novada domes priekšsēdētāja Andra Berga (LSDSP) aģentūrai LETA teiktā, pievienojamā teritorija ir mazapdzīvota, tajā ir viensētas un dārzkopības sabiedrības, taču dārzkopības sabiedrību problemātika novadam ir zināma.

VARAM piedāvājumā Bergs nav saskatījis izaicinājumus, jo arī līdz šim, piemēram, skolēnu nogādāšanu izglītības iestādēs no novadam pievienojamās teritorijas nodrošinājusi gan Olaines, gan Ķekavas pašvaldība. Taču šo jautājumu vēl plānots apspriest ar Ķekavas novada pašvaldību.

Kopumā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

Platības ziņā lielākās ir Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Daugavpils, Rīga un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.