Menu
 

OVV: Ogrē un Ikšķilē atšķirīgi viedokļi par kaimiņu novadu apvienošanos

  • Autors:  Ritvars Raits, “Ogres Vēstis Visiem”
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (no kreisās) un viņa amata brālis no Ikšķiles novada pašvaldības Indulis Trapiņš – fotogrāfi jā kā draugi, bet diskusijā ar galēji pretējiem viedokļiem. Foto - Ritvars Raits, “Ogres Vēstis Visiem” Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (no kreisās) un viņa amata brālis no Ikšķiles novada pašvaldības Indulis Trapiņš – fotogrāfi jā kā draugi, bet diskusijā ar galēji pretējiem viedokļiem. Foto - Ritvars Raits, “Ogres Vēstis Visiem”

Trešdien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) tika prezentēta izstrādātā pašvaldību teritoriālā karte, kurā pašvaldību skaits samazināts no 119 līdz 35. Kas attiecas uz četriem mūspuses novadiem (Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes), tad šajā projektā tie apvienoti vienā pašvaldībā – precīzi bijušā Ogres rajona robežās.

VARAM pie ieejas visus pasākuma dalībniekus laipni sagaidīja lielvārdiete Ilze Sniega-Sniedziņa, kura ministrijā strādā vecākas ekspertes amatā, bet pašu prezentāciju vadīja ikšķilietis Raivis Bremšmits – Reģionālās politikas departamenta direktors. Konferenču zāle, kas atrodas ministrijas ēkas ceturtajā stāvā, šoreiz tiešām bija pārpildīta. Turklāt ne tik daudz ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kuru tiešām bija salīdzinoši maz, cik ar pašvaldību vadītājiem, no kuriem lielāko daļu gaidāmā administratīvi teritoriālā reforma, ko paredzēts pabeigt līdz vietējo varu vēlēšanām 2021.gadā, noteikti pamatīgi ietekmēs.

Bija arī visu četru mūsu novadu pašvaldību vadītāji – Santa Ločmele no Lielvārdes, Raivis Ūzuls no Ķeguma, Indulis Trapiņš no Ikšķiles un Egils Helmanis no Ogres. Interesanti, ka E.Helmanis un I.Trapiņš vēl pirms prezentācijas draudzīgi kopā nofotografējās, bet tieši viņu starpā ir vislielākās domstarpības kaimiņu novadu apvienošanās sakarā. Kā zināms, E.Helmanis kaimiņu novadu apvienošanos atbalsta, bet I.Trapiņš ir pret to, jo uzskata, ka Ikšķiles novadam jābūt pašam par sevi. Domu apmaiņa starp abiem mūsu pašvaldību vadītājiem nerima pat pasākuma laikā, tikai tā pārcēlās uz sociālajiem tīkliem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce klātesošos informēja, ka par savu galveno darbu ministra amatā viņš izvirzījis plānu līdz 2021.gadam apvienot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj iedzīvotājiem nodrošināt likumā noteikto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā par samērīgām izmaksām.

Šobrīd nevienlīdzība pašvaldību starpā esot ļoti liela, piemēram, administratīvās izmaksas vien pašvaldībās svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju (tikai 28 pašvaldībās tās ir mazākas nekā 7 procenti no pašvaldības budžeta). No pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām.

Tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40 procentus savu darbspējas vecuma iedzīvotāju. Vien 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas viena miljona eiro apmērā, kas nozīmē, ka ir grūti runāt par novada pilnvērtīgu attīstību. Tikai 62 pašvaldībās notiek biznesa ideju konkursi vai tās spēj piedāvāt grantus uzņēmējdarbībai.

Lai izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm, pietiekams skolēnu skaits šobrīd ir 38 pašvaldību mācību iestādēs. Šie skaitļi ir apliecinājums, ka tieši Latvijas iedzīvotāju interesēs nepieciešams veikt jauno reformu.

Ministrs J.Pūce arī uzsvēra, ka teritoriālo iedalījumu apstiprinās Saeima, bet VARAM uzdots sagatavot priekšlikumu, kas vēl tiks apspriests ar visu pašvaldību pārstāvjiem, kā arī ar iedzīvotājiem. To gan vajadzēs paveikt ļoti straujā tempā – apmēram piecu mēnešu laikā.

Prezentācijas pasākumā netrūka izsaucienu no zāles, kas liecināja, ka ar plānu pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35 nemierā varētu būt pat lielākā daļa klātesošo. Tas izskanēja arī jautājumu un atbilžu daļā.

Priekšpēdējais pie brīvā mikrofona tika Ikšķiles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, kurš jautāja ministram Pūcem: “Jūs teicāt, ka Saeima jums ir devusi tādas tiesības – virzīt šo reformu, neapspriežoties ar Latvijas iedzīvotājiem?”. Uz šo jautājuma ievadu nekavējoties reaģēja ministrs, norādot: “Es tā neteicu, Trapiņa kungs! Tā ir jūsu interpretācija…”

Pēc šīs starpatbildes I.Trapiņš turpināja savu jautājumu: “Tagad divas politiskās partijas nākušas klajā ar paziņojumu, pieprasot noskaidrot tautas viedokli. Ikšķiles novads to [aptauju – aut.] organizēs 9., 10. un 11.maijā, lai noskaidrotu, vai mēs vēlamies pievienoties vai palikt neatkarīgs novads. Tieši ir runa par apvienošanos ar Ogres novadu. Jautājums ministram – kādi kritēriji tika izvirzīti, lai Ikšķili novirzītu no Pierīgas formāta uz Ogres novadu? Mums liekas, ka mēs atgriežamies Padomju laikos, ja jūsu pamatojums ir Ogres rajona vecais formāts, kas galīgi neatbilst gan patreizējai Ikšķiles novada administratīvajai teritorijai, gan iedzīvotāju kopumam. Mēs vienmēr esam virzījušies uz Rīgas formātu – gan ar visiem procesiem, gan kultūru, sportu, izglītību, un arī veiksmīgi strādājuši.”

Jāatzīst, ka uz šo jautājumu ministrs Juris Pūce konkrēti neatbildēja. Viņš teica sekojošo: “Projekts tika sagatavots ministrijas darba grupā, kurā strādā ierēdņi un viens mans padomnieks – Madars Lasmanis. Mēs, protams, tiksimies ar visiem Ikšķiles novada iedzīvotājiem, lai to apspriestu. Satversmes tiesa ir lēmusi, ka šīs administratīvi teritoriālā iedalījuma robežas nosaka Saeima, ka tas ir Saeimas kompetences jautājums. Saeima ir uzdevusi ministrijai sagatavot projektu, apspriest un piedāvāt modeli, ko mēs arī darīsim. Apspriedīsim šo gan ar pašvaldībām, visās pašvaldībās ievēlētiem deputātiem, gan ar iedzīvotājiem, tajā skaitā arī Ikšķilē.”

Kā var saprast, Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa viedoklis arī pēc Rīgā notikušās prezentācijas nav mainījies. Sazinoties ar Ikšķiles novada pašvaldības vadītāju I.Trapiņu sociālajos tīklos, E.Helmanis rakstīja: “Patiesībā Ikšķiles novadam viss uzlabosies un būs labāk! Samazināsies administratīvie izdevumi un vairāk naudas tiks novirzīts iedzīvotāju vajadzību realizācijai.”

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.