Vai taps Ādažu republika? (1.daļa) ^{Apriņķis.lv}

Kāpēc Ādaži?

"Rīgas Apriņķa Avīze" vērsās pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, lai uzzinātu, kādi priekšnoteikumi bija noteicošie šo piecu novadu apvienošanai, un ministrijas valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš paskaidroja, ka administratīvā centra noteikšanā vērā tika ņemta ģeogrāfiskā situācija un iedzīvotāju izvietojums, kā arī pakalpojumu, pamatā izglītības, izvietojums. "Lai gan administratīvais centrs pašreizējā piedāvājumā ir noteikts Ādažu ciemā, pašvaldībai nav pienākums visus pakalpojumus koncentrēt tikai administratīvajā centrā," norāda A. Draudiņš. "Pakalpojumu pieejamības organizēšana ir katras pašvaldības autonoma kompetence."

VARAM norāda, ka jau šobrīd daudzās Latvijas pašvaldībās esot izveidoti dažādi pārvaldības modeļi, kas iedzīvotājiem nodrošina sasaisti ar vēlēto varu un administrāciju vietējā līmenī, ne tikai dodoties uz administratīvo centru, kas ļauj saglabāt vietējo – pagasta vai pilsētas – identitāti. Bet attiecībā uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, kura pamatojumu un mērķus nosaka Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, VARAM norāda – plānots, ka 2019. gadā iemaksas fondā veic Saulkrastu novads (680 747 eiro), Carnikavas novads (2 174 808 eiro), Garkalnes novads (3 500 766 eiro) un Ādažu novads (928 816 eiro), savukārt dotācija no fonda ir plānota Sējas novadam (15 426 eiro).

Apvienošana neatrisinās problēmas novados

"Šobrīd ir tikai modelis ar novadu mehānisku apvienošanu. Apvienojot pat turīgus novadus, tas neatrisinās problēmas, ar kurām mēs jau gadiem esam cīnījušies un kur nepieciešami citi instrumenti," par VARAM iecerēto novadu apvienošanu saka Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

D. Mieriņa uzskata, ka jau iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma bija tikai mehāniska novadu apvienošana, taču novadi neesot kļuvuši nedz bagātāki, nedz ekonomiski attīstītāki. "Jājautā Pūces kungam, ko viņš domā ar "ekonomiski attīstītu novadu", kā viņš to redz," vaicā D. Mieriņa. "Vai viņš domā, ka ekonomiski attīstīts novads ir tāds, kas spēj pats piesaistīt tik daudz darbavietu, ka spēj pats maksāt arī finanšu izlīdzināšanas fondā? Pēc 2009. gada reformas tāds efekts nav bijis. Viena pati reforma pati par sevi nedos nekādu labumu. Šobrīd izskatās, ka Pūces kungs grib ātri tikt pie rezultāta, bet tas nav tas labākais variants. Ja tas būtu darīts pakāpeniski un līdztekus skolu reformai, līdztekus pasažieru pārvadājumu sakārtošanai, tad būtu citādāk. Bet tas, ko mēs redzam, ir mehāniski savienoti novadi, no kuriem faktiski nav ceļu uz jauno centru. 2009. gadā, kad notika reforma, tika solīts, ka visi mazo pagastu iedzīvotāji varēs pa asfaltētu ceļu nokļūt līdz novada centram. Arī par pasažieru pārvadājumiem šobrīd nerunā, taču tie ir jautājumi, kas būtu jārisina."


Carnikavas novada pašvaldības priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: "Jājautā Pūces kungam, ko viņš domā ar "ekonomiski attīstītu novadu"."

Aktuāls ir skolu jautājums

D. Mieriņa norāda, ka jau gadiem ilgi tiek runāts par to, ka bērniem Pierīgā izglītība faktiski drīz vairs vispār nebūs pieejama, jo katastrofāli trūkst skolu un bērnudārzu. "Ir novadi, kuros vietu pašvaldības bērnudārzā gaida 500 bērnu, mums tie ir 200 bērni," saka Carnikavas novada domes vadītāja. "Apvienojot pat vairākas turīgas pašvaldības, šie jautājumi neatrisināsies."

Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrijā, atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam vispārējās izglītības iestāžu dibināšana, reorganizēšana un likvidēšana ir pašvaldību kompetence. Tātad lēmumus par izglītības iestāžu reorganizēšanu, slēgšanu vai dibināšanu pieņem pašas pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājas. D. Mieriņa norāda, ka izglītības jautājums ir viens no aktuālākajiem Carnikavas novadā, kur ir plānots rekonstruēt un būvēt vidusskolu. Ņemot vērā VARAM iecerēto novadu apvienošanu, rodas jautājums, ko darīt. "Būtībā, ja mūs šajā modelī apvieno ar Saulkrastiem, Sēju un Ādažiem, mēs redzam, ka Saulkrastos ir divas vidusskolas, kurās piepildījums nav atbilstošs tam, kādam tam jābūt, un tas nozīmē, ka mēs varētu savus Carnikavas bērnus vest uz šīm skolām," spriež D. Mieriņa, "bet mēs zinām, ka cilvēki nemainīs paradumus un nebrauks uz Saulkrastiem, ja tuvāk ir Rīga! Kāpēc viņiem braukt pusstundu uz pretējo pusi, uz Saulkrastiem, ja viņi brauc uz Rīgu? Ir bērni, kuri jau mācās Ādažos."

Kas nodrošinās ekonomisko ieguvumu?

Attiecībā uz minēto piecu novadu apvienošanu D. Mieriņa ir skeptiski noskaņota: "Te vispār nav ne loģikas, ne vēsturiskā pamatojuma, lai savienotu šos novadus vienā teritorijā. Mēs noteikti vispirms apspriedīsim šo novadu modeli savā starpā, tad domāsim par turpmākām sarunām un to, kāda rīcība varētu sekot tālāk. Ministra kungs solīja, ka apbraukās visas pašvaldības – tātad mums vēl būs iespēja uzklausīt viņa argumentus un viedokli."

Kā vienu no iespējamiem novadu reformas variantiem D. Mieriņa redz Carnikavas novada apvienošanu ar Saulkrastiem. "Mēs esam piekrastes un piejūras pašvaldības, un mums ir vairāk kopīgu funkciju," skaidro D. Mieriņa un norāda: ja Pierīgas pašvaldības spēj nodrošināt visus pakalpojumus – kur tad radīsies ekonomiskais ieguvums? Vai tikai deputātu skaita samazināšana? Vai tikai tāpēc, lai samazinātu pašvaldību deputātu skaitu, ir jārīko reģionālā reforma, kas papildus prasīs līdzekļus gan jaunu teritorijas plānojumu izstrādei, gan dokumentu pārformēšanai utt.? "Iepriekšējā reforma bija pirms desmit gadiem, bet cik gadu pagāja, lai sakārtotu tikai teritoriju plānojumus un pašvaldību dokumentus un samazinātu vietējo pagastu pakalpojumu centrus?" saka D. Mieriņa.

Teritoriālā reforma – nostalģija pēc LPSR?

Savu redzējumu par VARAM iecerēto novadu apvienošanas modeli pauž arī Garkalnes novada domes Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Mārcis Bauze-Krastiņš. Domes pārstāvis norāda, ka Garkalnes novada pašvaldība turpinās strādāt sava novada labā, skatoties un vērtējot, kā teritoriālā reforma atsauksies uz novada turpmāko dzīvi, tomēr reformas lietderību stipri apšauba. "Kāds, neizprotot Pierīgas situāciju, ir apvienojis vienā apgabalā Garkalnes, Ādažu, Carnikavas, Sējas un Saulkrastu novadus," saka M. Bauze-Krastiņš. Viņaprāt, tik nopietna lēmuma pieņemšanai būtu jārīko referendums un jāmeklē citi risinājumi. "Kā var noprast, šī reforma savu gaitu ir sākusi kaut kādu nostalģisku PSRS laika motīvu vadīta, kas teritoriālās reformas virzītājiem ir iesēdusies apziņā," uzskata M. Bauze-Krastiņš. Viņš norāda, ka tiek pārkāptas novadu vēsturiskās robežas, neiedziļinoties un neizprotot to vietvārdisko, kulturālo, teritoriālo un infrastrukturālo nozīmību.

M. Bauze-Krastiņš ir pārliecināts, ka šāds modelis, viņaprāt, veidots, iedvesmojoties no Latvijas kā kādreizējās Padomju Sociālistiskās Republikas plānojuma, un radīs centra un nomaļu situāciju, proti, centrs un deputāti būšot mazāk aizsniedzami. "Mehāniska šo novadu apvienošana nekādā ziņā neuzlabos cilvēku dzīves kvalitāti," ir pārliecināts M. Bauze-Krastiņš, kurš uzskata, ka Garkalnes novadā dzīves līmenis kritīsies. Domes pārstāvis norāda, ka Garkalnes novads pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā maksā aptuveni trīsarpus miljonus eiro, kamēr Ādaži – aptuveni miljonu. Turklāt vēsturiski Garkalne ietilpusi Ropažu ciemā. "Lai gan Garkalnes novadam ir labas attiecības ar Ādažiem, Carnikavu un citiem novadiem, tomēr vēstures gaitā sadarbība infrastruktūras jomā ir izveidojusies ar Ropažiem," saka M. Bauze-Krastiņš. Viņš min arī ekonomisko pamatojumu: "Ja Garkalne maksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, bet Ropaži saņem no tā dotācijas, ideālais modelis būtu apvienot Ropažu novadu un Garkalnes novadu un izbeigt maksājumus finanšu izlīdzināšanas fondā. Šajā gadījumā tiktu apvienots turīgs un mazāk turīgs novads, atrisinātas infrastruktūras problēmas."

M. Bauze-Krastiņš pauž, ka īsti nav skaidrs, kādā veidā Latvijas valsts iegūs no šīs administratīvi teritoriālās reformas, jo, lai pārtaisītu un sakārtotu visu novadu dokumentāciju, būs nepieciešami gadi un milzīgas naudas summas.

Turpinājums sekos.