Rīgas plānošanas reģionā drīzumā nesola risinājumus ceļu infrastruktūras problēmām (papildināta) ^{Apriņķis.lv}

Kā pastāstīja RPR pārstāve Inese Ozoliņa, RPR Attīstības padomes sēdē reģiona pašvaldību vadība aicināja ministru aktīvāk iesaistīt reģionālos politiķus nozares politikas veidošanā un kopīgiem spēkiem meklēt risinājumus samilzušajām problēmām ceļu infrastruktūras sakārtošanā. Vietvaru ieskatā, patlaban daudzi lēmumi tiek pieņemti ierēdņu kabinetos, bet kopīga darba rezultātā tie būtu daudz vairāk pietuvināti un pamatoti patiesajai situācijai pašvaldībās.

Pašvaldību vadība uzskata, ka nav turpināma pašreizējā valsts politika, proti, ka valsts ceļu uzturēšana lielā mērā gulstas uz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem un valstij nav ilgtspējīgu risinājumu. "Tāpat ceļu uzturēšanai ir jābūt valsts prioritāšu saraksta sākumā, jo bez tiem nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu pašvaldību funkciju izpildi, kā rezultātā cieš iedzīvotāji un uzņēmējdarbība," par RPR viedokli informēja I. Ozoliņa.

Sanāksmē Linkaits esot pašvaldības iepazīstinājis ar satiksmes nozares politiku nākamajiem gadiem, kas skar reģiona attīstību. Tomēr pašvaldību vadību esot satraucis ministra teiktais, ka ceļu uzturēšanai un savešanai kārtībā valstij nav papildu līdzekļu un no iepriekšējās valdības pārmantotais līdzekļu deficīts mērāms 4 miljardu eiro apmērā. Tāpat Linkaits esot atzinis, ka valsts prioritāšu līmenī ceļi nav pat starp top desmit prioritātēm. "Ministrs godīgi atzina, ka neredz risinājumus pārredzamā nākotnē," atzīmēja I. Ozoliņa.

Pašvaldību pārstāvji tomēr aicināja ministru domāt par risinājumiem. Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja, Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa aicināja vietējās nozīmes pasažieru pārvadājumu plānošanā jau ņemt vērā jauno reģionālo karti, lai tā būtu kopsolī un risinātu mobilitātes problēmas reģionā. Tāpat viņa norādīja, ka ir svarīgi, lai valsts kopējā politika tiktu veidota, sadarbojoties visām ministrijām – nevis katrai individuāli. D. Mieriņa uzskata, ka nav pieņemami, ka dažādi nozares jautājumi tiek skatīti atrauti no kopējā skatījuma, piemēram, izglītības, veselības aprūpes u.tml.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks atzina, ka, lai neveidotos absurdas situācijas, kuru risināšana pēc tam gulstas uz pašvaldību pleciem, jau nozares politikas veidošanā daudz svarīgāk ir iesaistīt reģionālos politiķus. Šobrīd tas nenotiekot efektīvi un parasti esot tehniskā līmenī. Ministrs norādīja, ka reģions ir vienmēr laipni gaidīts sniegt savu redzējumu un pārstāvību par svarīgiem politikas jautājumiem.

Savukārt Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa atzīmēja – nav normāli, ka katrai ministrijai un valsts iestādei ir savas reģionālās kartes. Viņš atgādināja, ka politiķi bija solījuši izveidot vienotu redzējumu, balstoties uz vienu reģionālā iedalījuma karti.

Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko aicināja domāt par risinājumiem ceļu uzturēšanas veidošanā, jo dzīvošana uz ES fondu līdzekļiem nav ilgtspējīgs risinājums. Viņu arī interesēja, kad un kā tiks attīstīts pasažieru vilciens nākotnē.

Pēc ministra teiktā, jaunajiem pasažieru vilcieniem būtu jāsāk kursēt jau tuvākajos gados – sākot no 2021. gada –, kā rezultātā plānots attīstīt Rīgā mobilitātes punktus, kur Pierīgas iedzīvotāji varētu ērti pārsēsties uz sabiedrisko transportu. Pasažieru vilcienu satiksmē vairāk tiks attīstīta eksprešu kustība, lai Pierīgas iedzīvotāji ātrāk nokļūtu Rīgā. Nākotnē šī pasažieru vilcienu kustība būs intensīva – ik pēc 15 minūtēm, norādīja ministrs.

RPR pašvaldību vadība ar satiksmes ministru apsprieda arī tādus jautājumus kā transporta politikas pamatnostādnes pēc 2020. gada, Rīgas metropoles areāla mobilitāte un mobilitātes punktu attīstība, vēstīja I. Ozoliņa.