Menu
 

Pie VARAM protestē aptuveni 60 ar administratīvi teritoriālo reformu neapmierināti Ikšķiles novada iedzīvotāji

  • Autors:  LETA
Foto - LETA Foto - LETA

Trešdien pie Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pulcējušies aptuveni 60 Ikšķiles novada iedzīvotāji, paužot neapmierinātību ar veidu, kādā tiek īstenota administratīvi teritoriālā reforma.

Kā novēroja aģentūra LETA, akcijas dalībnieku vidū ir kā Ikšķiles novada uzņēmēji, tā arī pašvaldības iedzīvotāji. Piketētājiem līdzi ir plakāti ar uzrakstiem "Ķepas nost no Ikšķiles novada!", "Ļaujiet Ikšķilei runāt", kā arī "Mazs bij' tēva novadiņš, bet diženi turējās!". Akcijas dalībnieki tāpat dzied tautas dziesmas, kuru vēstījums sasaucas ar pasākumā aktualizēto problēmu.

Piketa organizators, Ikšķiles novada uzņēmēju biedrības pārstāvis Toms Āboltiņš aģentūrai LETA sacīja, ka pašvaldības iedzīvotāji neiestājas pret administratīvi teritoriālo reformu, taču iebilst pret tās īstenošanas formu. "Papriekšu tiek saliktas robežas, bet tikai tad rēķināts ekonomiskais izdevīgums," pauda Āboltiņš.

Āboltiņš uzsvēra, ka tas ir precedents, ka uzņēmēju biedrība organizē šādu protesta akciju, ņemot vērā, ka uzņēmēji darbojas ne tikai Ikšķilē, bet arī citās pašvaldībās. Viņš skaidroja, ka Ikšķiles novadā darbojas aptuveni 1600 juridiskas personas.

Protestētāji bažījas par to, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldība varētu palikt kā "aizmirsta nomale", kas nespēs attīstīties.

Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz vakardienai aptaujā par reformu piedalījušies jau vairāk nekā 350 Ikšķiles novada iedzīvotāji. Lielākā aktivitāte sagaidāma sestdien, kad Ozoliņa skvērā, pie Ikšķiles novada pašvaldības, notiks tautas manifests "Par Ikšķiles novadu".

Ikšķilniece Emīlija Buciniece VARAM ieceri par administratīvi teritoriālo reformu salīdzina ar savulaik skolā mācīto Ļeņina ideoloģiju, kas noteica, ka bagātākajiem atņem, lai iedotu nabagākajiem. "Cik gadi ir pagājuši, bet valsts amatpersonas patlaban rīkojas analogi. Man tas nav saprotami," pauda ikšķilniece.

Viņa uzskata, ka Ikšķiles novads pēdējos gados strauji attīstās un novadu par savu dzīvesvietu izvēlas jauni cilvēki. Arī vecākajai paaudzei novadā ir pieejami visi nepieciešamie pakalpojumi. Turklāt novada cilvēki ir ļoti aktīvi un daudzas idejas paši ierosina un īsteno, piebilda Buciniece.

Pie protestētājiem neiznāca ne vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), ne citi VARAM pārstāvji.

Kā ziņots, neskatoties uz VARAM norādījumiem, no 29.aprīļa Ikšķiles novada iedzīvotāji klātienē un elektroniski var paust savu nostāju par novada patstāvības saglabāšanu. Aptaujā iedzīvotājiem vaicā, vai viņi ir par Ikšķiles novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju.

Iedzīvotāji savu viedokli var izteikt klātienē Klientu apkalpošanas centros Ikšķilē un Tīnūžos to darba laikā, kā arī elektroniski ar elektronisko parakstu. Aptaujā var piedalīties novadā dzīvesvietu deklarējušās personas no 15 gadu vecuma. Balsojot klātienē, aptaujas dalībniekam jāuzrāda derīga pase vai personas apliecība. Savukārt, 9., 10. un 11.maijā tiks organizēti atsevišķi balsošanas laiki, kas pieejami iedzīvotājiem arī pēc darba laika līdz plkst.20.

VARAM 25.aprīlī apturēja Ikšķiles novada pašvaldības lēmumu, kas paredz rīkot iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot viedokli par iespējamo novada pievienošanu citai administratīvai teritorijai.

Pēc VARAM paustā, Ikšķiles domes lēmums par aptaujas organizēšanu nepārprotami pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās pašvaldību pilnvaras, jo saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", vietvara var organizēt, piemēram, publisko apspriešanu, bet tikai par pašas pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), kurā ministram norāda, ka viņa rīkojuma saturs rada bažas par demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu, jo iedzīvotājiem nedrīkst aizliegt paust savu viedokli.

VARAM izstrādātā pašvaldību teritoriālā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.