Degradētajam Zaļajam purvam Ķemeru Nacionālajā parkā palīdzēs efektīvāk atjaunoties

Zaļā purva teritorija atrodas Engures novada Smārdes pagastā, un pagājušā gadsimta vidū šeit tika iegūta kūdra. Purva rietumu daļa tika nosusināta, ierīkojot susinātājgrāvju un savācējgrāvju sistēmu un izrokot un padziļinot Smirdgrāvi (Sēra grāvi), kas purva ūdeņus novadīja Slocenē. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados kūdras izstrādi un līdz ar to arī ūdens atsūknēšanu apturēja, jo tā sāka apdraudēt sērūdeņraža minerālūdeņu veidošanos. Tomēr līdz pat mūsdienām nosusināšanas sistēmas turpināja ietekmēt purva ūdens režīmu. Purvs palēnām sāka aizaugt ar mežu, un no tā izzuda raksturīgās purva sugas.

Lai palīdzētu degradētajam purvam atjaunoties, 2017. gada ziemā, 2018. gada pavasarī ar speciālu tehniku tika aizbērti vairāk nekā 16 km grāvju un izveidoti 498 kūdras aizsprosti, tā apturot augstā purva tālāku degradēšanos, aizaugšanu un kūdras sadalīšanos 550 ha platībā. Papildus tam tika veikta arī purvam piegulošā ceļa klātnes atjaunošana 600 m garā posmā, stāsta B. Ralle.

“Mitrāja atjaunošanas darbi tiktāl rezultējušies ar labām sekmēm – ūdens vairs neplūst prom no teritorijas, bet uzkrājas un mitrina augsni. Lēnām sāk atjaunoties augstajam purvam tipiskā veģetācija. Tuvākajos gados mežam tipiskajai veģetācijai no atjaunotā purva būtu jāizzūd dabiskā veidā, piemēram, purvā augošie koki sāks kalst. Taču, tā kā teritorija vietumis ar kokiem aizaugusi ļoti blīvi, esam nolēmuši purvam palīdzēt, to jau laikus atbrīvojot no kokiem, kas ir liels ūdens patēriņš un palēnina purva ūdens līmeņa celšanu. Tādējādi daudz efektīvāk sekmēsim tieši augstajam purvam raksturīgo augu sugu – sfagnu, raseņu, spilvju – atgriešanos teritorijā,” pauž projekta “Hydroplan” koordinators, Pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.

Neskarti vai maz ietekmēti augstie purvi ir klaji, bez koku un krūmu stāva vai arī ar skraju stāvu, ko veido galvenokārt parastā priede. Degradētos purvos koki, it īpaši lapkoki, izmaina ūdens režīmu. Tie samazina ūdens daudzumu purvā, jo koki veic transpirāciju jeb ūdens iztvaikošanu caur lapām. “Patlaban purva teritorijā aug daudz lapu koku, kas caur lapām atdod lielu daļu mitruma, ko, aizberot susinātājgrāvjus un savācējgrāvjus, paredzēts noturēt purvā. Lai šeit pēc iespējas ātrāk noregulētos dabisks, purvam raksturīgs mitruma režīms, svarīgi to atbrīvot no kokiem,” pauž A. Širovs.

Kopumā paredzēta 333 ha lielas platības atmežošana. Atmežošanas cirti plānots sākt 2019. gada nogalē 236 ha lielā platībā, atlikusī daļa tiks pabeigta 2020. gadā. Ienākumi tiks ieguldīti degradēto mitrāju turpmākā atjaunošanā, kā arī jaunas tūrisma infrastruktūras attīstīšanā Ķemeru Nacionālajā parkā, vēsta B. Ralle.

Degradētos, nosusinātos purvus, kuros sausā kūdra sadalās un zaudē savas oglekļa un ūdens uzkrāšanas spējas, mūsdienās pieskaita pie nozīmīgiem oglekļa dioksīda, siltumnīcas efektu izraisošas gāzes, izmešu avotiem. Atjaunojot purvu, šīs gāzes tiek saistītas purvā, tādējādi tās “izņemot” no atmosfēras un samazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām. Purvam ir nozīmīga loma klimata regulācijā, ūdens režīma stabilizēšanā, kā arī dabas daudzveidības nodrošināšanā, it sevišķi augu un putnu dzīves vides nodrošināšanā.

Lai nākotnē saglabātu Eiropas mērogā apdraudētas dabas vērtības, no 2011. līdz 2019. gadam Pārvalde veica detalizētu hidroloģisko izpēti un atjaunoja dabisko ūdens līmeni trīs nosusināšanas skartu mitrāju teritorijās Ķemeru Nacionālajā parkā – Zaļajā purvā, Skudrupītes palienē un Ķemeru tīreļa rietumu daļai piegulošajos mežos, atzīmē dabas izglītības centra pārstāve.

Darbi veikti “Life+” projektā “Ķemeru Nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana”. Projektu finansē Eiropas Komisija un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija.