Kur rotaļāties Baložu un Titurgas bērniem Apriņķis.lv
- Autors: Una Griškeviča
“Centrālais rotaļu laukums reizi gadā tiek papildināts ar smiltīm. Šogad atvestās smiltis nelīdzināja pa visu laukumiņu, atstājot to bērnu ziņā. Tā kā laukumiņš nav ierobežots, to iecienījuši arī tuvējo māju kaķi, pa retam arī kāds suns,” stāsta Fēlikss Vaivods. Foto – no “Facebook”
Sociālajā tīmekļa vietnē “Facebook” cīņu par pienācīgu un mūsdienīgu rotaļlaukumu un sporta laukumu izveidi saviem bērniem uzsākuši Ķekavas novada Baložu un Titurgas iedzīvotāji. Par to, ka viņu bērniem jārotaļājas uz rotaļu ierīcēm, kas ierīkotas pirms trīsdesmit un pat četrdesmit gadiem, “Facebook” kontos “Labi dzīvot Baložos” un “Baložnieki” var pārliecināties ikviens, apskatot tur nesen ievietotās fotogrāfijas, turklāt sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” to apliecināja arī viens no abu grupu lielākajiem aktīvistiem – Baložu iedzīvotājs Fēlikss Vaivods, pēc kura iniciatīvas tiek gatavots oficiāls iedzīvotāju iesniegums Ķekavas novada domei.
“Tāpat rotaļājāmies manā bērnībā…”
“Stāsts abās apkaimēs ir samērā vienāds – par to, kādā stāvoklī Titurgā un vecajos Baložos ir rotaļlaukumi un sporta laukumi. Tādu sporta laukumu nav nekur, savukārt rotaļu laukumi ir zem jebkādas kritikas!,” ar sarūgtinājumu stāsta F. Vaivods, ironiski piebilstot, ka uz šiem pašiem rotaļu elementiem savulaik spēlējies arī viņš, taču tas bijis pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem. “No manas bērnības ir saglabājušās šūpoles, kas ir izļodzījušās. Ja uz šejieni atbrauktu televīzija, viņiem būtu ļoti interesanti uz to visu paskatīties.”
Fēlikss min arī faktu, ka Titurgā bērni rotaļām izmanto pirms vairākiem desmitiem gadu izveidotās strūklakas, kas vismaz fotogrāfijās drīzāk atgādina padziļus baseinus, kurus rotā nesaprotams betona veidojums.
To komentējot, viņš norāda: “Pašvaldība stāsta, ka Titurga ir saņēmusi PSRS Valsts prēmiju, tikai viņi aizmirsuši piebilst, ka prēmija tika piešķirta par visu Titurgas masīvu, un tas bija astoņdesmitajos gados. Mēs lūdzām pašvaldībai šīs strūklakas nojaukt, jo patiesībā tie patiešām ir pusotru metru dziļi baseini, kuros ūdens nav ne ziemā, ne vasarā un kuros iekrītot var gūt ļoti smagas traumas. Pirms vairākiem gadiem strūklakā iekrita trīs gadus vecs bērns, bet no betona lien ārā armatūra! Diemžēl pašvaldības reakcija uz mūsu iesniegumiem ir nekāda,” saka Fēlikss un min citus novadus – Kuldīgu, Cēsis, Jūrmalu –, kur arī ierīkotas strūklakas, taču tās ir drošas un seklas, līdz ar to bērni mierīgi var izskriet strūklakai cauri, negūstot traumas.
Neizpratne par novada vadības attieksmi
Fēlikss Vaivods uzsver, ka Ķekavas pašvaldība aktīvi sevi pozicionē kā novadu, kur augt, īpaši jaunām ģimenēm, bērniem un jauniešiem. “Taču tas acīm redzot neattiecas uz mūsu apkaimēm, jo, piemēram, sporta infrastruktūra ir koncentrēta Ķekavā, kas ir novada centrs, kaut arī blīvuma un iedzīvotāju skaita (6248) ziņā atpaliek no Baložiem, kur dzīvo visvairāk (6615) novada iedzīvotāju – nodokļu maksātāju.
Pērn Rāmavā uzcelts jauns sporta laukums, bet Valdlaučos – plašs rotaļu laukums. Ir atzīstami, ka notiek attīstība un tiek celti sporta vai rotaļu laukumi. Tomēr skaitliski tās ir mazākas apkaimes, tāpēc likumsakarīgs ir jautājums, kāpēc Baložos, no kurienes ienāk lielākie nodokļi pašvaldības budžetā, aizvien nav modernu sporta laukumu un drošu rotaļlaukumu. Pēc kādiem kritērijiem tiek izvēlēts, kur un kādu infrastruktūru attīstīt novadā?” retoriski jautā Fēlikss, piebilstot – viņaprāt, pēc Baložu un Titurgas rotaļlaukumos redzētā var spriest, ka publiskās telpas infrastruktūras attīstība blīvi apdzīvotās vietās nav Ķekavas novada pašvaldības prioritāte.
Taujāts, kas ir darīts lietas labā, F. Vaivods stāsta, ka apkaimju iedzīvotāji ir vērsušies ar šo jautājumu un iesniegumu pie Ķekavas novada domes, taču kāds no Attīstības komitejas deputātiem atbildējis, ka “Titurga ir guļamrajons, uz kurieni bērni pēc skolas atbrauc saguruši, tādēļ viņiem neko nevajag”, savukārt vēl kāds deputāts ieteicis, ka Titurgas jaunieši uz divus kilometrus attālajiem Baložiem, kur vismaz pieejama kāda infrastruktūra, labā laikā varot skrituļot, bet ziemā – aizslēpot.
Top nopietns uzsaukums un iesniegums
Kā jau minēts, pašlaik abās Baložu iedzīvotāju “Facebook” grupās “Labi dzīvot Baložos” un “Baložnieki” ir publicēta novada domei adresēta vēstule un tiek vākti paraksti, un, kā sola F. Vaivods, jau visai drīz šis oficiālais iesniegums tiks iesniegts novada domē. Vēstulē minēts gan fakts, ka Baložu, Titurgas un Lapenieku rotaļu un sporta laukumu infrastruktūra līdz šim nav bijusi Ķekavas novada pašvaldības prioritāte. Šo apkaimju iedzīvotāji neredz, ka samaksātie nodokļi tiktu ieguldīti vietējās apkaimes attīstībā.
“Tādēļ prasām izveidot minifutbola un basketbola laukumu ar mākslīgo segumu, spēļu laukumus bērniem dažādām vecuma grupām, labiekārtotas pastaigu takas ap Titurgas ezeru, tajā skaitā – sakoptas peldvietas, kā arī skeitparku un velo trasi. “Paši iedzīvotāji to nedara viena iemesla dēļ – šādi projekti prasa nopietnus materiālus ieguldījumus, jo, piemēram, lai ierīkotu basketbola laukumu ar mīksto segumu, nepieciešami teju vairāki desmiti tūkstoši eiro,” skaidro F. Vaivods, aicinot abu grupu dalībniekus pastāstīt par topošo vēstuli (to iespējams parakstīt, izmantojot arī elektronisko parakstu) saviem draugiem un kaimiņiem, tiem, kas nelieto “Facebook”. “Baložos būs jauni rotaļu un sporta laukumi, ja mēs to prasīsim no pašvaldības un darīsim to neatlaidīgi,” uzsver Fēlikss Vaivods.
Pašvaldība aicina iedzīvotājus iesniegt priekšlikumus
Kā “Rīgas Apriņķa Avīzei” pavēstīja Ķekavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Vineta Vītoliņa, Ķekavas novada pašvaldība ik gadu papildina bērnu rotaļu laukumus ar jauniem un mūsdienīgiem rotaļu elementiem, kā arī finansējuma ietvaros izveido kādu lielāku un plašāku aktīvās atpūtas laukumu novadā. Piemēram, pagājušajā gadā tādi atklāti Rāmavā un Valdlaučos.
“Lai šis process notiktu efektīvāk un plānveidīgāk, kā arī veiksmīgāk varētu piesaistīt finansējumu dažādu projektu ietvaros, pašvaldība izstrādās vienotu rotaļlaukumu un aktīvās atpūtas laukumu attīstības koncepciju Ķekavas novadā. Runājot par Titurgas un Baložu teritoriju, pašvaldība šogad plāno papildināt esošos rotaļu laukumus ar jauniem elementiem. Piemēram, uzklausot iedzīvotāju izteiktos priekšlikumus budžeta domnīcās, Zaļo ielu Titurgā plānots papildināt ar rotaļu elementiem, kas paredzēti mazākiem bērniem. Pēc koncepcijas izstrādes varētu jau skaidrāk iezīmēt aktīvās atpūtas un sporta laukuma izveides vietas Baložu pilsētas teritorijā.”
V.Vītoliņa arī atgādina, ka līdz 14. jūnijam ikviens novada iedzīvotājs vai nevalstiskā organizācija var iesniegt projekta pieteikumu un saņemt 2000 eiro projekta īstenošanai. Viena no atbalstāmajām jomām ir publiski pieejamās infrastruktūras attīstīšana (ielas, ietves, gājēju celiņi, apgaismojums, inženierkomunikācijas, sporta un rotaļu elementi, vides labiekārtošana u.c.).
Atliek vien piebist, ka te parādās bīstama tendence, kas aktualizējas arī gaidāmās novadu teritoriālās reformas kontekstā, proti, pietiekami apdzīvotas apkaimes, kuras nav novadu administratīvie centri, var nokļūt riska zonā attiecībā uz vetējās infrastruktūras un sociālo vajadzību finansēšanu. Formālajā centrā ir, citā apdzīvotā pilsētā vai ciematā – nezin kāpēc nav. Jādomā, tā nav tikai Ķekavas novada problēma.
Attiecībā uz akmens laikmeta bērnu laukumiņiem Titurgā “Rīgas Apriņķa Avīze” jau ierakstīja savā kalendāriņā – atkal atgriezties pie šā temata vasaras beigās.
