Menu
 

Iedzīvotāju skaits pērn pieaudzis tikai Pierīgā; "visjaunākais" novads Latvijā – Mārupe Apriņķis.lv

  • Autors:  Apriņķis.lv
Iedzīvotāju skaita izmaiņas statistiskajos reģionos 2018.gadā (cilvēku skaits). Dati – CSP Iedzīvotāju skaita izmaiņas statistiskajos reģionos 2018.gadā (cilvēku skaits). Dati – CSP

2018.gadā iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 0,9 % jeb 3,3 tūkstošiem cilvēku. Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājuma īpatsvars bija Latgales reģionā – par 1,7 % jeb 4,6 tūkstošiem, Vidzemē – par 1,3 % (2,4 tūkstošiem), Kurzemē par 1,2 % (2,9 tūkstošiem), Zemgalē – par 1 % (2,4 tūkstošiem), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums.

Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 0,8 % jeb 5,4 tūkstošiem. Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse (52 %) valsts iedzīvotāju. Galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgas reģionu.

Pērn 17 novados no 110 – Saulkrastu, Babītes, Stopiņu, Ķekavas, Mārupes, Garkalnes, Siguldas, Ādažu, Carnikavas, Inčukalna, Ozolnieku, Ikšķiles, Ropažu, Olaines, Salaspils, Brocēnu, Līgatnes – iedzīvotāju skaits pieauga, un, izņemot Ozolnieku, Brocēnu un Līgatnes novadu, tie visi ir Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Saulkrastu novadā (par 13,6 % jeb 781 cilvēku), un, līdzīgi kā iepriekš Rīgā un Carnikavas novadā, tas varētu būt skaidrojams ar nekustamā īpašuma nodokļa un tā atvieglojumu izmaiņām, kas veicināja iedzīvotāju deklarēšanos mājokļos, kuros līdz šim neviens nebija deklarēts.

Pierīgā lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums reģistrēts Sējas novadā un Mālpils novadā, nedaudz tas sarucis arī Baldones un Krimuldas novados.

Visblīvāk apdzīvoti ir Stopiņu, Mārupes un Salaspils novads – vidēji 200 cilvēku uz 1 km2, bet vismazāk iedzīvotāju ir Rucavas novadā (3 cilvēki uz 1 km2).

Iedzīvotāju skaits saruka arī septiņās republikas pilsētās no deviņām, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 252 cilvēkiem jeb 0,5 % un Valmieru – par 62 cilvēkiem jeb 0,3 %. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Rīgā – par 5357 cilvēkiem (0,8 %), Daugavpilī – par 646 (0,8 %), Ventspilī – par 478 (1,4 %), Jelgavā – par 441 (0,7 %), Rēzeknē – par 336 (1,2 %), bet vismazāk – Liepājā – par 0,3 % (235). Visās republikas pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīva migrācijas plūsmu starpība bija Jūrmalā, Valmierā, Liepājā, Jēkabpilī un Daugavpilī.

Bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) skaits 2018. gadā pieauga tikai Rīgā un Pierīgā, taču šīs iedzīvotāju grupas īpatsvars reģionu iedzīvotāju kopskaitā gada laikā tikpat kā nemainījās. Lielākais bērnu īpatsvars ir Pierīgas reģionā – 18,3 % no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgales reģionā – 13,7 %. Republikas pilsētās bērnu un pusaudžu īpatsvars svārstās no 18,2 % Jelgavā līdz 14,4 % Jūrmalā.

Visjaunākais ir Mārupes novads – 28 % no iedzīvotāju kopskaita ir vecumā līdz 14 gadiem, bet Aglonas, Zilupes, Neretas un Baltinavas novadā – tikai 10,5 – 10,9 %.

Reģiona iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars ir Zemgalē (61,6 %), mazāks – Kurzemē (60,4 %). Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 1,1 tūkstoti, visvairāk samazinājās Rīgā – par 6 tūkstošiem un Latgalē – par 4 tūkstošiem. Republikas pilsētās visvairāk iedzīvotāju darbspējas vecumā ir Rīgā un Jēkabpilī (61,5 % no iedzīvotāju kopskaita), vismazāk – Valmierā (59,1 %), novados – visvairāk Baltinavas (65,8 %), vismazāk Strenču novadā (56,8 %).

Pēc etniskās piederības lielākais latviešu īpatsvars ir Vidzemes (87 %) un Kurzemes (77 %) reģionā, zemākais – Latgalē (46 %) un Rīgā (47 %). No republikas pilsētām visvairāk pamattautības iedzīvotāju ir Valmierā (85 %), bet vismazāk – Daugavpilī (20 %). Vislatviskākie ir Alsungas un Lubānas novads (96 % iedzīvotāju ir latvieši), bet Zilupes novadā tikai piektā daļa iedzīvotāju ir latvieši.

Kā norāda CSP, kopš 2014. gada iedzīvotāju statistiku sadalījumā pa novadiem publicē gan pēc faktiskās, gan reģistrētās dzīvesvietas. Globalizācija, mobilitāte, straujš dzīves ritms – šie ir izaicinājumi, ar kuriem saskaramies mūsdienās. Rezultātā par ikdienu kļūst bieža dzīvesvietas maiņa, kas sarežģī vismaz piektdaļas Latvijas iedzīvotāju faktiskās dzīvesvietas noteikšanu. Likumsakarīgi, ka iedzīvotāju skaits pēc faktiskās un reģistrētās dzīvesvietas dažādās administratīvajās teritorijās atšķiras.

Republikas pilsētās faktiski dzīvo vairāk iedzīvotāju nekā ir reģistrēts, piemēram, Rīgā par 6,5 tūkstošiem. Izņēmums ir Jūrmala, kur faktiski dzīvo par nepilniem 400 iedzīvotājiem mazāk, nekā tur reģistrēts. Arī vairākos Pierīgas novados (Olaines, Babītes, Ķekavas u.c.) faktiski dzīvo vairāk iedzīvotāju, nekā reģistrēts. Taču 96 novados no 110 faktiski dzīvo mazāk iedzīvotāju nekā ir reģistrēti.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.