Menu
 

Zaļās vērtības Ķekavas novadā Apriņķis.lv

  • Autors:  Una Griškeviča
Nosiltināta ēka Ķekavā, Gaismas ielā 7. Foto – Ķekavas novada pašvaldība Nosiltināta ēka Ķekavā, Gaismas ielā 7. Foto – Ķekavas novada pašvaldība

Ķekavas novada zīmolu veido trīs vērtības, kas izriet no tā, kādu savu novadu tā iedzīvotāji redz šodien un kā vēlas to attīstīt nākotnē. Ķekavas novads kā personība ir darbīgs, uz izaugsmi vērsts un zaļi domājošs. Praktiski tas tiek īstenots, novada apdzīvotajās vietās ieviešot LED apgaismojumu, ūdens sildīšanai izmantojot saules kolektorus, mācoties šķirot atkritumus un projektējot veloceliņus.

Ielas apgaismo LED spuldzes

Kā sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” pastāsta pašvaldības ēku un elektrotīklu būvinženieris Jānis Vītoliņš, attīstoties tehnoloģijām, lai taupītu energoresursus un mazinātu oglekļa izmešus, kas rodas elektroenerģijas ražošanas procesā, kā arī lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas, novadā uzsākta LED apgaismes ķermeņu uzstādīšana. Pašlaik jaunie ekonomiskie apgaismes ķermeņi Ķekavā uzstādīti četrās ielās, un gada beigās arī Baložu pilsētā paredzēts aizstāt esošos lielākās jaudas gaismas ķermeņus ar LED apgaismes ķermeņiem, kā arī ir izgaismota viena iela Valdlaučos. Ar LED apgaismojumu šogad tiks aprīkotas divas sabiedriskā transporta pieturas – “Alejas” un “Vimbas” –, padarot atrašanos tajās daudz drošāku.



Savukārt Daugmalē un Dzērumos, uzklausot iedzīvotāju vēlmes un rūpējoties par apgaismojumu sabiedriskā transporta pieturās, sperts solis vēl tālāk – tur uzstādīti hibrīdie apgaismes ķermeņi, kuru baterijas tiek uzlādētas ar atjaunojamo energoresursu – vēja turbīnu un solāro paneļu – palīdzību. “Tie ir pilotprojekti vietās, kur nebija kontakttīkla parastā apgaismojuma ieviešanai. Pašlaik abās vietās apgaismojums strādā un visi ir apmierināti,” atzīst J. Vītoliņš.

Siltina aizvien vairāk māju

SIA “Ķekavas nami” projektu vadītājs Juris Firsts skaidro, ka no viņu apsaimniekošanā esošajām 60 mājām līdz 2015. gadam nosiltinātas trīs ēkas, savukārt tagad, kad projekta finansēšanu pārņēmusi attīstības finanšu institūcija “Altum”, procesā ir astoņas ēkas. “Vienā 90 dzīvokļu mājā būvdarbi tika pabeigti pirms dažām nedēļām, savukārt vēl vienu plānojam pabeigt līdz jūnija beigām. Iepirkuma procedūra un tehniskā dokumentācija tiek izstrādāta vēl vairākām ēkām, un triju māju iedzīvotāji piedalās balsošanā, jo diemžēl renovācijas būvdarbu izmaksas pieaugušas, tādēļ cilvēki ļoti rēķina līdzi izmaksām. Iedzīvotāji balso par šiem projektiem, jo līdz 50% izmaksu sedz “Altum”, grants vai ES līdzfinansējums, bet pārējais jāsedz iedzīvotājiem. Ceru, ka līdz jūnija beigām zināsim, kas nolemts, līdz ar to darbus varēsim uzsākt augustā, bet ceturto daudzdzīvokļu ēku varētu sākt siltināt rudenī.” Ir arī izstrādāta tehniskā dokumentācija vēl divu māju siltināšanai, un pašlaik “Altum” notiek saskaņošana un izsludināts iepirkums.

Izmanto saules enerģiju

Kā stāsta J. Firsts, “Odukalnā ir ļoti pateicīga slīpa nogāze, kas vērsta pret saules kustību dienas laikā, tāpēc to mazliet vairāk nekā 100 kvadrātmetru platībā noklājām ar saules baterijām, kuru kopējā jauda ir 25 kilovati”. Saules kolektori tiek izmantoti elektroenerģijas ražošanai, kas nepieciešama elektromotoru darbināšanai, lai iegūtu dzeramo ūdeni no dziļurbumiem un to pa centralizētu ūdensapgādes sistēmu piegādātu Ķekavas iedzīvotājiem. “Pašlaik iekārtas strādā divus trīs mēnešus, tāpēc nav pilnīgas informācijas, cik tiek ietaupīts, taču tiek solīts, ka pašvaldības ieguldījumi šajās iekārtās atmaksāsies sešu septiņu gadu laikā. Turklāt šāds ražošanas veids pilnībā atbilst zaļajai domāšanai, jo nepiesārņo dabu. Mums ir doma šādus projektus turpināt, un, ja arī nākotnē ūdens tiktu sildīts ar šādu tehnoloģiju palīdzību, tas dotu iespēju katlumājai samazināt kaitīgo izmešu daudzumu,” viņš piebilst.

SIA “Ķekavas nami” projektu vadītāja teikto papildina Ķekavas novada pašvaldības izpilddirektore Jolanta Jansone: “Kad bērnudārzā “Ieviņa” notika rekonstrukcija, tur tika ierīkoti saules kolektori, ar kuru palīdzību tiek sildīts peldbaseina ūdens un daļēji tiek nosegts ēkas apkures vajadzībām nepieciešamais enerģijas daudzums. Savukārt Sporta aģentūra īstenojusi Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu – saules kolektora uzstādīšanu ēkā. Tā noteikti ir nākotne, un atļauties šādu projektu par saviem līdzekļiem būtu dārgi, tālab vienmēr domājam par iespējām piesaistīt finansējumu. Taču noteikti strādāsim pie energopārvaldības plāna, lai pašvaldība varētu izvērtēt, kur piesaistīt resursus, lai tie būtu izdevīgi visa gada garumā no patēriņa viedokļa visām pašvaldības ēkām.”

Ir svarīgi izglītot un skaidrot

Stāstot par atkritumu šķiršanu novadā, izpilddirektore Jolanta Jansone atgādina, ka tā aizsākta pērn, kad novadā nomainījās atkritumu apsaimniekotājs. “Nācās mainīt attieksmi un kļūt atbildīgākiem, jo visiem šķiet normāli, ka atkritumi, kurus mēs radām, kaut kur pazūd, bet nedomājam par to, ko aiz sevis atstājam. Tāpēc šobrīd īpašu uzmanību esam pievērsuši atkritumu šķirošanas tēmai.”

Tā kā sākotnēji nepieciešamās infrastruktūras nebija, jauno apsaimniekošanas veidu novads sāka, ierīkojot šķirošanas laukumus un punktus visā novada teritorijā. Kā atzīst J. Jansone, lai gan gājis visai smagi, pirmais posms esot pabeigts: “Aicinājām privātmāju īpašniekus nākt ar savu iniciatīvu un piedāvāt teritoriju, kur izvietot šķirošanas konteinerus. Saņēmām 40 pieteikumus, izvērtējām, kam ir iespēja apvienoties, un tagad ir izveidoti 14 šķirošanas punkti. Sekojam līdzi, lai viss notiek korekti, taču ļoti sašutuši ir tie, kuri bija pieraduši savus atkritumus izmest, kur ienāk prātā,” stāsta izpilddirektore, uzsverot, ka situācija uzlabojas. “Programmā ietilpst arī bērnu izglītošana, kas ir ļoti sekmīga. Piemēram, Ķekavas vidusskola piedalījās konkursā “Tīrai Latvijai”, savācot 16 tonnas makulatūras un izcīnot 3. vietu. Tātad bērni labi izprot zaļo domāšanu – viņi ir gatavi cīnīties par zaļu un tīru Latviju, un tad jau iesaistās arī viņu vecāki,” uzsver J. Jansone, piebilstot – ir gandarījums par to, ka cilvēki iesaistās šajā procesā un ir pretimnākoši, saprotot – ja tu radi atkritumus, tad esi par tiem arī atbildīgs.

Ar velosipēdu – līdz pat Rīgai!

Tā kā novada iedzīvotāji ir aktīvi un vēlas uz darbu braukt ar velosipēdu, ir nepieciešama droša infrastruktūra. Šoseja A7 nav velosipēdistiem īpaši piemērota, jo ir ļoti noslogota. “Tāpēc aktīvi strādājam pie veloceliņu projektēšanas un būvniecības. Pašlaik garākais ir 5,5 kilometri gar autoceļu A7 – no Ķekavas līdz Katlakalnam. Domājam arī par nākamajiem celiņiem Ķekavā, Rāmavā un Baložos – tiek plānots, ka tie būs koplietošanas celiņi velobraucējiem un gājējiem, jo redzam, ka ļoti daudzi savu brīvo laiku pavada skeitojot, pastaigājoties ar bērnu ratiņiem un braucot ar velosipēdu.”

Jolanta Jansone arī atklāj, ka plānots pagarināt esošo veloceliņu līdz Rīgas robežai, taču viņa neslēpj, ka tas ir ļoti apjomīgs projekts – arī projektēšanas ziņā, jo daudzviet pie šosejas ir privātīpašumi, ir sarežģīti tehniskie risinājumi, tādēļ projekts būs dārgs un noteikti tiks dalīts vairākos posmos, lai cilvēkiem tomēr būtu iespēja braukt un lai tas būtu droši.

Materiāls tapis sadarbībā ar Ķekavas novada pašvaldību.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.