Menu
 

Kariņš: Budžeta veidošanas sarunās jādomā par labumu visai valstij, nevis konkrētai partijai

  • Autors:  LETA
Foto - Valsts kanceleja Foto - Valsts kanceleja

Budžeta veidošanas sarunās būtu jādomā par ieguvumu visai valstij, nevis tikai konkrētai partijai, pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš sacīja, ka sarunas par nākamo gadu budžetu aizvien turpinās. "Esam procesā. Bet varu teikt, ka tuvojamies vienam kompromisam, ko varētu saukt par sociāli atbildīgu," teica premjers, uzsverot, ka, nepalielinot iedzīvotāju nodokļus, būtu iespējams nodrošināt lielāku finansējumu veselības aprūpei, pedagogu algām, atslogot zemās algas, palielinot neapliekamo minimumu, palielināt minimālo pabalstu, ceļot visnabadzīgāko slāni. Tāpat varētu kāpināt kultūras darbinieku atalgojumu

"Mums ir ļoti daudzas aprises, kur ir ļoti labi parādītas katras partijas prioritātes, un tagad mēs soli pa solim tuvojamies tam, ka mēs varētu vienoties par jaunās naudas pārdali. Process nav vienkāršs, jo katram no pieciem jāatrod kompromiss," uzsvēra Kariņš.

Ministru prezidents uzsvēra, ka ikkatrs koalīcijas loceklis ir gatavs kompromisiem, tomēr vienlaikus pašreizējais prioritāšu variants pagaidām nav guvis visu partneru atbalstu. Darbs tiks turpināts šonedēļ.

"Tas jebkurā gadījumā ir panākums ar vienu nosacījumu, ka katrs saprot, ka mums jādomā, kā rīkoties tā, lai valstij ir labāk, nevis ne tikai savai politiskai partijai," teica politiķis.

Lai arī pieciem partneriem kopīgs darbs vedas sarežģīti, Kariņš uzsvēra, ka ļoti augstu vērtē katra partnera pienesumu sarunās, ņemot vērā, ka katrs no koalīcijas locekļiem valsts attīstībā saskata dažādus rakursus un uzsvarus. 

"Tie nav rakursi, kas savā starpā ir pretrunīgi. Tie ir dažādi uzsvari. Mūsu diskusija reizēm ir ilga, jo esam daudz, bet saturiski, manuprāt, tā ir kvalitatīva. Mēs meklējam labāko risinājumu," teica Kariņš.

Kariņš noraidīja pieņēmumu, ka pēc piektdien "norautās" valdības sēdes budžeta sarunas varētu sākties no sākuma. "Visas diskusijas līdz šim ir nesušas augļus," vērtēja premjers, piebilstot, ka šonedēļ tiks turpināti kompromisu meklējumi.

"Mans mērķis ir panākt vienošanos. Mūsu visu mērķis ir to panākt," uzsvēra premjers.

LETA jau vēstīja, ka pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, 2020.gadā fiskālā telpa ir 178,1 miljons eiro. No tiem 152,6 miljonus eiro plānots piešķirt ministriju prioritātēm, bet 25,5 miljonus eiro neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra plānots novirzīt 32 miljonus eiro. Koalīcija arī vienojusies neapliekamo minimumu 2021.gadā palielināt līdz 400 eiro, bet 2022.gadā - līdz 500 eiro. Savukārt minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai 2020.gada budžetā plānots papildus novirzīt desmit miljonus eiro.

2020.gada budžetā papildus līdzekļus 50 miljonu eiro apmērā plānots novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm plānots novirzīt astoņus miljonus eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi papildus plānots novirzīt 23 miljonus eiro.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.