Menu
 

Sadarbības partneri pārmet valdībai likumu neievērošanu budžeta izstrādes procesā

  • Autors:  LETA
Foto - Valsts kanceleja Foto - Valsts kanceleja

Vairāki valdības sadarbības piektdien pārmeta Ministru kabinetam likumu neievērošanu 2020.gada budžeta izstrādes procesā.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma par 192,4 miljonu eiro sadalīšanu ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Izglītības nozari, medicīnas nozari un pašvaldības pārstāvošās nevalstiskās organizācijas atsaucās uz iepriekšējo Saeimas sasaukumu pieņemtajiem likumiem, kuros paredzēts finansējuma pieaugums konkrētās jomās, tomēr Krišjāņa Kariņa (JV) vadītais Ministru kabinets 2020.gada budžeta izstrādes kontekstā nav ņēmis to vērā.

Jauno ārstu asociācijas pārstāvis Kārlis Rācenis atgādināja, iepriekš nozarei dots solījums par 20% pieaugumu mediķu algām. "Notika vēlēšanas, partijas solīja pat dubultot kāpinājumu. Sapratām, ka solījumi netiks pildīti, bet cerējām, ka vismaz 20% tiks sagaidīti," norādīja Rācenis. Mediķu pārstāvis uzsvēra, ka jauno ārstu atalgojums Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, nav konkurētspējīgs. "Mēs nezinām, ko tālāk darīt, jo finansējums, kas solīts, nav piešķirts. Mēs nevaram ar to būt mierā," teica Rācenis.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) akcentēja, ka reizēm pievilti solījumi sāp un demotivē vairāk nekā nedoti solījumi. "Mēs esam situācijā, kurā esam apsolījuši ļoti konkrētu skaitli, kam cilvēki ir noticējuši. Varbūt tāpēc emocijas ir tik sakāpinātas," uzsvēra politiķe.

Finanšu ministrs gan skaidroja, ka mediķu atalgojums netiek celts solītajā apmērā tādēļ, ka ir pasliktinājušās ekonomikas prognozes. "Vērtējot ekonomisko attīstību, esam samazinājuši budžeta ieņēmumu plānu par 200 miljoniem eiro. Tas nav tāpēc, ka kāds negrib un sēž uz naudas lādes," teica Reirs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), atsaucoties uz sāktajām reformām, skaidroja, ka valsts ir kā milzīgs kuģis, kura stūri valdība nu ir pilnībā pagriezusi. "Kamēr kuģis samainīs kursu, paies laiks," pauda politiķis. Premjers uzsvēra, ka Viņķele ir darījusi visu, lai pārdalāmā nauda mediķu algām būtu lielāka, taču ir nepieciešams ne tikai ielikt sistēmā vairāk naudas, bet vajag sistēmu arī sakārtot.

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga mudināja budžeta izstrādē sākotnēji pildīt jau spēkā esošus likumus, tikai pēc tam ķeroties klāt jaunām iniciatīvām. Vanaga uzsvēra, ka nebūtu jāturpina retorika "brīvpusdienas pret algām", norādot, ka bērnus nedrīkst pretnostatīt pedagogiem.

"Gribētu, lai jūs varētu saņemt tikpat lielu drosmi kā pie brīvpusdienām ķerties autoratlīdzību likumam, kā arī izdienas pensijām," pauda Vanaga.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) uzsvēra, ka budžeta iespējas nav neierobežotas, vienlaikus aicinot LIZDA pašai nepretnostatīt izglītību un zinātni pret citām valstij svarīgām nozarēm.

Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina sacīja, ka, vērtējot budžeta prioritāšu sadalījumu, viņai ir skumji redzēt to, ka augstākajai izglītībai un zinātnei ir tik neliels papildu finansējums. "Līdz šim ilgstoši publiski runāts par to, ka nepieciešams kāpināt konkurētspēju, bet resursi tam netiek atvēlēti. Pirms vēlēšanām mēs dzirdējām ļoti daudz skaistu solījumu, ceru, ka kādreiz piepildīsies," teica Širina.

Šuplinska pauda, ka astoņi miljoni eiro ir izcīnīti tieši zinātnei. "Piekrītu, ka arī nākamajos gados jāskatās, lai šīs pozīcijas pieaugtu. Bet arī šī brīža pieaugums nodrošinās būtiskus uzlabojumus zinātnē," teica ministre.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis pauda sašutumu, ka vismaz 70% no papildus rastajiem līdzekļiem 2020.gada budžetā prioritāro pasākumu finansēšanai tika rasti uz pašvaldību rēķina.

"Otro reizi šajā zālē izskan aicinājums pildīt spēkā esošos normatīvo aktus, bet tikai pēc tam lemt par finansējuma novirzīšanu prioritārajiem pasākumiem. Fiskālās telpas palielināšana būtībā notikusi uz pašvaldību rēķina, un tas nav atbalstāms. Tāpēc aicinām lēmumu pieņemt pēc konsultācijām ar pašvaldībām," uzsvēra Kaminskis.

Kā liecina piektdien notikušās valdības sēdes protokola lēmuma projekts, valdība atbalstījusi, ka speciālā dotācija pašvaldībām nav mazāka kā 148,1 miljons eiro, lai gan pirms nedēļas šī summa bija 157 miljoni eiro.

Tāpat šodien valdība atbalstīja priekšlikumu mainīt azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu pa valsts un pašvaldību budžetiem, paredzot azartspēļu nodokļa ieņēmumus - 78% apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 22% apmērā pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tika organizēta azartspēle.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve pauda sašutumu, ka valdība pieņēmusi lēmumu par minimālās algas celšanu, nekonsultējoties ar sociālajiem partneriem. LDDK uzsvēra, ka normatīvie akti paredz, ka jebkādas izmaiņas nodokļos ir jāsaskaņo ar sociālajiem partneriem.

Pēc valdības sēdes, atbildot uz pārmetumiem par likumu neievērošanu budžeta izstrādes gaitā, Ministru prezidents mediju pārstāvjiem skaidroja, ka reizēm Saeima pieņem lēmumus ar labiem nodomiem, tomēr ignorējot iespējas. "Es uzņemos atbildību par to, ko valdība var finansiāli uzņemties, lai nebūtu jāpalielina nodokļu slogs un nepasliktinātu valsts finansiālo situāciju," uzsvēra Kariņš.

 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.