Menu
 

Pēc Muižniekam labvēlīgā tiesas lēmuma ZZS prasa Šuplinskas demisiju

  • Autors:  LETA
Foto: Valsts kanceleja Foto: Valsts kanceleja

Pēc tam, kad Administratīvā rajona tiesa apturējusi Latvijas Universitātes (LU) rektoram Indriķim Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā, Saeimas opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nolēmusi prasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju.

Kā aģentūru LETA informēja ZZS preses sekretāre Dace Kārkliņa, ZZS valde, izvērtējot izglītības un zinātnes ministres pēdējo mēnešu izteikumus un darbības, uzskata, ka ministre "ne vien ir demonstrējusi nekompetenci un nevēlēšanos sadarboties ar nozares pārstāvjiem, bet arī grāvusi LU reputāciju, pieņemot prettiesisku lēmumu, par ko lēmusi arī tiesa". Līdz ar to ZZS valdē pieņemts lēmums aicināt Saeimu lemt par neuzticības izteikšanu Šuplinskai.

ZZS atgādina, ka jau iepriekš kategoriski iebilda Šuplinskas priekšlikumam diskusijās par 2020. gada valsts budžetu, kur ministre atteikusies "risināt diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā, tā vietā iestājoties par valsts atbalsta samazināšanu brīvpusdienu finansēšanai 1.–4. klašu skolēniem".

"Kritiskā robeža" tikusi sasniegta Šuplinskas rīcībā attiecībā uz LU rektora Muižnieka neapstiprināšanu. ZZS uzskata, ka ministre klaji iejaucās universitātes autonomijā, tādējādi radot kaitējumu Latvijas lielākās augstākās izglītības iestādes reputācijai. "Administratīvā rajona tiesa šo "tiesiskuma" valdības lēmumu ir apturējusi, bet vislielākā atbildība par radušos situāciju ir jāuzņemas tieši ministrei," uzskata opozīcijā esošais politiskais spēks.

"Jebkurā attīstītā valstī izglītība un zinātne ir viena no būtiskākajām prioritātēm. Arī Latvijā pēdējo gadu laikā uzsāktas nozīmīgas reformas ar mērķi uzlabot izglītības kvalitāti un iespējas ikvienam iegūt mūsdienu prasībām atbilstošas zināšanas un prasmes. Pašreizējā ministre, virzot nepārdomātas, nozarē un sabiedrībā neizdiskutētas iniciatīvas, apdraud šo reformu sekmīgu īstenošanu. Vispareizāk būtu, ja Šuplinskas kundze jau pirms uzticības balsojuma noliktu ministres portfeli, jo katra diena, ko viņa pavada šajā amatā, var radīt būtisku kaitējumu izglītības un zinātnes nozarēm," akcentē ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Savukārt Muižnieks 1. oktobra rītā Latvijas Radio, taujāts, vai ministrei būtu jāatkāpjas, sacīja, ka tas ir viņas pašas un valdības lēmums, tāpēc nevarot "tur neko komentēt". Muižnieks uzsvēra, ka strīda risināšana tiesās nav beigusies, jo līdz tiesvedības iznākumam ir vēl tāls ceļš ejams.

Viņš nepiekrīt, ka LU rektora vēlēšanas būtu parādījušas, ka akadēmiskajā vidē "valda zināma smaciņa". Muižnieks apgalvoja, ka viņš neiebilst pret uzlabojumiem augstskolu pārvaldībā, šajā jomā arī līdz šim ir bijuši dažādi piedāvājumi, taču tie jau būtu politiski lēmumi, kuri nav tikuši pieņemti. Turklāt viņš ir pārliecināts, ka paralēli pārvaldības jautājumiem jārisina arī virkne citu, piemēram, par finansējumu augstskolām.

Muižnieks pastāstīja, ka līdz šim bija atvaļinājumā un tagad no tā "atsauksies", lai tiktos ar līdzšinējo LU rektora pienākumu izpildītāju Gvido Straubi un "pārņemtu lietas atpakaļ". Nekādas īpašas problēmas LU darbā, pie kuru risināšanas tagad akūti būtu jāķeras klāt, Muižnieks nesaredz.

LETA jau ziņoja, ka Administratīvā rajona tiesa pirmdien apturēja LU rektoram Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apturot Ministru kabineta rīkojuma darbību, tiek apturētas visas ar to radītās tiesiskās sekas. Tādējādi Gvido Straube zaudē rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju ir atzīstams Muižnieks. Tāpat šobrīd ir zudis tiesiskais pamats atkārtoti organizēt rektora vēlēšanas, skaidroja tiesā. 

Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Šobrīd vēl nav zināms, kad tiesa lietu skatīs pēc būtības.

Tiesa atzina, ka pastāv pamats pagaidu aizsardzības piemērošanai, jo pārsūdzētais rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu, kura novēršana būtu ievērojami apgrūtināta vai neiespējama.

Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski.

Tiesas lēmums stājas spēkā nekavējoties, taču to var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

Jau vēstīts, ka valdība augusta beigās pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.