Menu
 

Zīle sagaida arī opozīcijas atbalstu Latvijas Bankas jaunajam vadītājam, taču uz kopīgām sarunām opozīciju neaicinās

  • Autors:  LETA
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Latvijas Bankas topošajam vadītājam būtu jāgūst arī opozīcijas atbalsts, uzskata nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes loceklis, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Pēc tikšanās ar trim iespējamajiem Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem Zīle žurnālistiem uzsvēra, ka politiskais spēks uzklausīs pārējo koalīcijas partneru viedokļus un, ja tie būs pieņemami, ņemot vērā, ka patlaban nevienu no satiktajiem kandidātiem uz bankas vadītāja amatu politiskais spēks neuzskata par nepieņemamu, būšot jādomā, kā izveidot stabilu vairākuma atbalstu izvēlētajam kandidātam.

Zīle uzskata, ka Latvijas Bankas vadītāja amata kandidātam būtu jāsavāc ne tikai koalīcijas, bet arī opozīcijas balsis, jo jaunais bankas vadītājs institūciju vadīs piecus gadus - arī pēc esošā Saeimas sasaukuma darbības beigām. "Latvijas Bankas prezidentam ir jāiegūst Saeimas vairākums likumu grozījumu virzīšanai," teica Zīle.

Zīle gan noliedza, ka uz sarunām par Latvijas Bankas nākamo vadītāju koalīcija varētu aicināt arī opozīciju. "Skaidrs, ka tas ir koalīcijas kandidāts, bet tad, kad šis kandidāts ir izvirzīts, mums nebūtu iebildumu, ja arī Zaļo un zemnieku savienība atbalstītu šo kandidātu. Tas nāktu tikai par labu finanšu sistēmas stabilitātei Latvijā," pārliecināts Zīle.

Politiķa skatījumā, Latvijas Bankas vadītāja amats nedrīkst kļūt par partiju savstarpējās tirgošanās objektu.

Zīle pēc tikšanās ar trim iespējamajiem centrālās bankas vadītāja amata kandidātiem medijiem uzsvēra, ka, viņaprāt, nacionālās apvienības lēmums rīkot publiski izziņotas tikšanās ar iespējamajiem Latvijas Bankas vadītāja amata kandidātiem ir pareizs, mudinot arī pārējos koalīcijas partnerus rīkoties tāpat. "Tas novērstu aizdomas par to, ka kandidātus uzrunā kāds, kurš par šo jautājumu Saeimā faktiski nelemj," uzskata politiķis.

Zīles ieskatā visi trīs līdz šim satiktie kandidāti ir ļoti cienījami un amatam nepieciešamajām kvalitātēm atbilstoši. "Katram no viņiem ir savi plusi. Nacionālās apvienības politiķiem bija skaidrs, kā izsvērt šos plusus, lai iespējami objektīvi samērotu rezultātus," teica Zīle, uzsverot, ka ir ārkārtīgi svarīgi saprast arī pārējo koalīcijas partiju viedokli.

Patlaban politiskais spēks neesot izšķīries par labu kādam no iespējamiem amata kandidātiem - pie secinājuma plānots nonākt kopīgās diskusijās ar partijas locekļiem.

"Mēs gribētu, lai Latvijas Bankas prezidents sabiedrības acīs tiktu noņemts no politiskām saspēlēm un tirgiem, un, lai arī tas būs politisks lēmums Saeimā, politiķiem vajadzētu izvairīties no neskaidrām pazīmēm, vērtējot amata kandidātus," sacīja Zīle.

Viņš akcentēja, ka viens no primārajiem uzdevumiem ir panākt Latvijas Bankas reputācijas uzlabošanos, tā kā sāktie kriminālprocesi "Latvijai pie kājām piesējuši svaru bumbas". Partijas ieskatā Latvijas Bankas jaunajam prezidentam būtu jādara viss, lai gan starptautiski, gan arī Latvijā no dienaskārtības noņemtu jautājumu par reputāciju, jo īpaši ņemot vērā iespējamību Latvijas Bankai atgriezt uzraudzības funkciju.

Nacionālā apvienība vēlas novērst situāciju, ka īsi pirms lemšanas par jauno bankas vadītāju pēkšņi parādās kāds līdz šim neizskanējis kandidāts. "Prakse, ka īstie kandidāti baidās parādīties līdz pēdējam brīdim, jo viņus noēdīs, jāpārrauj uz veselu virkni amatu. Arī Latvijas Bankas prezidenta amats ir ļoti publisks, un cilvēkiem ir jābūt skaidrībai par iespējamajiem kandidātu riskiem. Latvijai būtu jāizbeidz šāda prakse," uzskata Zīle.

Zīle atgādināja, ka līdz pašreizējā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča pilnvaru termiņa beigām ir atlicis maz laika, tādēļ pavisam ātri būtu jātiek skaidrībā ar iespējamajiem Rimšēviča pēctečiem, lai sabiedrībai būtu zināms, kā un kāpēc partijas izvēlas vienu vai otru kandidātu.

Nacionālā apvienība jau nākamajā nedēļā aicinās koalīcijas partnerus Latvijas Bankas vadītāja meklējumu un uzrunāšanas procesu īstenot atklāti.

Zīle atgādināja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) esot teicis, ka uz Latvijas Bankas vadītāja amatu vēl ir kādi līdz šim neizskanējuši pretendenti. "Nezinu, kāpēc premjeram būtu bailes īsi, pusotru mēnesi pirms esošā bankas vadītāja amata termiņa beigām kaut ko pateikt par kandidātiem. Vai tas varētu noraut budžetu? Es tādām lietām neticu," uzsvēra Zīle.

"Man negribētos, lai par Latvijas Bankas prezidentu koalīcijā notiktu tirgošanās par kaut ko citu. Šis amats ir ļoti svarīgs Latvijas valstij, tāpēc svarīgi, lai par to nebūtu nevajadzīgu tirgu," sacīja politiķis.

Zīle sacīja, ka līdz šim ir izskanējuši vēl vairāki Latvijas Bankas vadītāja amata kandidātu vārdi, taču viņi līdz šim nebija piekrituši kļūt par amata pretendentiem. "Reiņa Rubeņa vārds bija izskanējis, bet viņš pašlaik ir pārdomās par šo. Ja viņš piekritīs to darīt, tad aicināsim arī viņu uz sarunu. Arī Uldis Cērps bija izskanējis, taču šis jautājums neattīstījās," pastāstīja Zīle.

LETA jau ziņoja, ka līdz šim aktīvāk ar potenciālajiem pretendentiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu komunicē nacionālā apvienība, kuras valde līdz šim tikusies ar Latvijas Bankas padomes locekli Mārtiņu Kazāku, bijušo Finanšu ministrijas valsts sekretāri Sanitu Bajāri, kā arī Fiskālās disciplīnas padomes locekli Innu Šteinbuku. Pēc tikšanās ar nacionālās apvienības pārstāvjiem minētās personas paudušas gatavību pretendēt uz šo amatu.

Iepriekš medijos starp iespējamiem pretendentiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu minēts arī bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdis Uldis Cērps, Pasaules Bankas vecākais finanšu sektora speciālists Kārlis Bauze, kā arī Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.