Pūce paveikto darbu sarakstā uzsver depozīta sistēmas ieviešanu un pašvaldību reformu

Pūce šodien informēja par 300 dienās ministra amatā paveikto, īpaši akcentējot pēdējo trīs mēnešu laikā padarīto.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo mēnešu laikā viens no lielākajiem sasniegumiem ir tas, ka savu ceļu Saeimā uzsācis Administratīvo pašvaldību reformas likumprojekts. Viņaprāt, arī noteiktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir samērīgs, jo tas dod iespēju gan deputātiem, gan pašvaldībās iesniegt savu redzējumu.

Reformas kontekstā viņš uzsvēra arī valdības atbalstīto informatīvo ziņojumu par autoceļu attīstības programmu, kas paredz trīs gadu laikā ceļu atjaunošanai piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro.

Ministrs uzskaitīja arī otrdien valdība apstiprinātās reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam. "VARAM ir pirmie, kas apstiprina šo dokumentu, kas saistīts ar ES fondu apguvi," sacīja ministrs, norādot, ka pamatnostādnēs būtiskākā ir iestrādātā jaunā pieeja, kas paredz, ka valstij un pašvaldībām būs kopīgi jāstrādā, lai piesaistītu privātās investīcijas tieši ārpus Rīgas reģiona.

Viņš gan norādīja, ka joprojām turpinās ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda investīciju programmu sekmīga ieviešana. Patlaban sasniegtie rezultāti liecina, ka fondu apguves rezultātā uzņēmējdarbības atbalsta un degradēto teritoriju atjaunošanas projektu ietvaros radītas 1123 darba vietas un to skaits turpinās pieaugt. 

Tāpat reģionos jau ir piesaistītas privātās investīcijas 140,5 miljonu eiro apmērā, uzlabotos ūdenssaimniecības pakalpojumus sākuši papildu 3235 iedzīvotāji, kā arī no plūdu apdraudējuma pasargāti 28 387 iedzīvotāji un 15 piesārņojumu radošie objekti.

Runājot par vides jomu, Pūce uzsvēra, ka sevišķs sasniegums ir beidzot pieņemtās izmaiņas Iepakojuma likumā, kas paredz, ka no 2022.gada 1.februāra Latvijā sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam.

Vēl valsts sekretāru sanāksmē izsludināts informatīvais ziņojums "Aprites ekonomikas stratēģija Latvijai", kas sniedz priekšlikumus galvenajiem rīcības virzieniem un pasākumiem, lai veicinātu aprites ekonomikas attīstību Latvijā, un tādējādi sniegtu ieguldījumu valsts tautsaimniecības konkurētspējīgā, iekļaujošā un ilgtspējīgā attīstībā.

Pūce arī atgādināja, ka septembrī piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata rīcības sammitā, kura laikā apliecināja, ka Latvija ir daļa no klimata pārmaiņu risinājuma un pievienojās vairākām klimata politikas un rīcības iniciatīvām. 

Latvija pievienojās iniciatīvai par gaisa kvalitātes uzlabošanu un klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma politiku saskaņotības veicināšanu, kā arī iniciatīvai par jauniešu iesaistīšanu Parīzes nolīguma mērķu īstenošanā. 

Ministrs pievērsās arī pieņemtajam 2020.gada budžetam norādot, ka VARAM prioritātes bija administratīvi teritoriālās reformas īstenošana un vides institūciju spēju stiprināšana.

Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai tiks novirzīti 1,1 miljons eiro. Līdzekļi paredzēti ne tikai ministrijas darbam, bet arī pašvaldībām, lai tās uzsāktu darbu pie apvienošanas projektu izstrādes, struktūru izveides un citiem darbiem. 2021.gada reformai būs paredzēti gandrīz astoņi miljoni eiro, kas, galvenokārt, būs mērķdotācijas pašvaldībām. 

Vides institūciju darba stiprināšanai tiks atvēlēti pieci miljoni eiro. Nauda tiks tērēta, piemēram, darba samaksas pieaugumam, kā arī ieviesta programma, kas paredz finansēt Valsts vides dienesta tehnisko bāzi vismaz turpmākos trīs gadus.

Tāpat tiks veikta vides informācijas sistēmu pilnveidošanas un dažādu informācijas sistēmu savstarpējas integrācijas risinājumu izstrāde piesārņojuma kontroles procesu automatizācijai, pārkāpumu fiksēšanai, atkritumu apsaimniekošanas plūsmu izsekošanas nodrošināšanai un efektīvākai zemes dzīļu izmantošanas kontrolei.

Tikmēr informāciju un komunikācijas tehnoloģiju jomā ministrs uzteica Latvijas sasniegumus Eiropas Komisijas ikgadējā e-pārvaldes pētījumā, kurā vērtē IKT izmantošanu valsts pārvaldē ES. Šajā novērtējumā Latvija ierindojusies 4.vietā.

Šajā jomā VARAM ir izstrādājusi likumprojektu "E-pārvaldības likums" un priekšlikumus grozījumiem esošajos likumos - Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Informācijas atklātības likumā, kas nodoti izskatīšanai Saeimā. 

Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Informācijas atklātības likuma grozījumi papildina un precizē tajos formulētos principus, nodrošinot atbilstību efektīvas valsts e-pārvaldes idejām. Savukārt likumprojekta "E-pārvaldības likums" ir reforma, kas radīs un uzturēs visā valsts pārvaldē vienotu IKT pārvaldības sistēmu, kas ietver vienotus IKT pārvaldības principus, nosaka galvenos uzdevumus un sadala IKT pārvaldībā iesaistīto pienākumus un atbildību.

Nesen apritējušas 300 dienas, kopš darbu sāka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība, un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā ir Pūce.