Saeimas Budžeta komisija noraida iedzīvotāju aicinājumu atlikt partiju finansējuma palielināšanu

Parlaments iepriekš pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšlikuma attiecīgo iniciatīvu nodeva izskatīšanai Budžeta komisijā.

Kā ziņots, neskatoties uz to, ka iedzīvotāju parakstītā iniciatīva Saeimai iesniegta oktobra beigās, parlaments to nav ņēmis vērā, lemjot par partiju finansēšanas būtisku palielināšanu nākamā gada budžeta pieņemšanas gaitā.

Sabiedrības iniciatīvu portāls "Manabalss.lv" iepriekš skaidroja, ka nepieciešamais parakstu skaits par minēto iniciatīvu savākts nepilnu divu nedēļu laikā, turklāt iedzīvotāju īsā laikā izrādītais atbalsts ir otrais lielākais platformas vēsturē.

Lēmums tika pieņemts, pret iniciatīvu balsojot septiņiem koalīcijas deputātiem, savukārt par balsojot četriem opozīcijas deputātiem.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) norādīja, ka, attiecinot regulējumu arī uz sevi, koalīcijas partijas ir mainījušas spēles noteikumus spēles gaitā. Dombrovskis akcentēja, ka tā nedrīkst notikt. Līdzīgi pauda deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura koalīcijas rīcību pielīdzināja paziņošanai, ka sacensībām ir balvu fonds tikai tad, kad sacensību uzvarētāji jau ir zināmi.

Līdzekļu piešķiršana jau Saeimā iekļuvušajām partijām apgrūtinās konkurenci un ārpus Saeimas esošās partijas, kas nevarēs pretendēt uz finansējumu, būs atkarīgas no privātajiem ziedotājiem, norādīja Reizniece-Ozola. Viņa aicināja atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu, atliekot naudas palielināšanu partijām līdz 14.Saeimai.

Deputāts Gatis Eglītis (JKP) savukārt runāja par labu jau pieņemtajai partiju finansējuma palielināšanai, akcentējot, ka pēc iespējas drīzāk ir jāmazina partiju ietekme no oligarhiem un citiem "lieliem naudas maisiem". Viņš norādīja, ka ir redzams ASV sankciju lēmums pret politiķi Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij"), kurš ir bijis dāsns ziedotājs partijām un kurš Latvijas politiku esot ietekmējis tiešā vai netiešā veidā.

Reizniece-Ozola pauda, ka ar apgalvojumu, ka Lembergs būtu "ļaunuma sakne", citi deputāti varot mēģināt viņam pārmest visu, taču dati liecinot, ka Eglītis savai partijai nesenākā laika posmā esot ziedojis lielāku naudas summu nekā Lembergs ZZS.

Savukārt deputāts Mārtiņš Šteins (AP) aicināja noraidīt iedzīvotāju iniciatīvu akcentējot, ka nekad nebūs "labākais laiks", kad varēs veikt partiju finansējuma palielinājumu. Viņš pauda, ka ar papildu līdzekļiem politiskie spēki varēs būtiski uzlabot partiju un likumdošanas darba kvalitāti, tajā skaitā izstrādājot nepieciešamos pētījumus.

Kā ziņots, neskatoties uz to, ka iedzīvotāju parakstītā iniciatīva Saeimai iesniegta oktobra beigās, parlaments to nav ņēmis vērā, lemjot par partiju finansēšanas būtisku palielināšanu nākamā gada budžeta pieņemšanas gaitā.

Sabiedrības iniciatīvu portāls "Manabalss.lv" iepriekš skaidroja, ka nepieciešamais parakstu skaits par minēto iniciatīvu savākts nepilnu divu nedēļu laikā, turklāt iedzīvotāju īsā laikā izrādītais atbalsts ir otrais lielākais platformas vēsturē.

Iniciatīvas autori atgādina, ka Saeima pieņēmusi grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā", kas cita starpā nosaka no 2020.gada 1.janvāra būtiski palielināt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. Ja līdz šim par katru Saeimas vēlēšanās saņemto balsi partijas, kuras bija pārvarējušas 2% slieksni, saņēma 0,71 eiro, tad līdz ar jaunajiem grozījumiem finansējums palielināsies līdz 4,50 eiro par katru balsi. Papildus šim partijas, kuras ir pārvarējušas 5% slieksni, katru gadu no valsts budžeta saņems 100 000 eiro. 

Šim mērķim no valsts budžeta katru gadu tiks atvēlēti 4,5 miljoni eiro līdzšinējo 600 000 eiro vietā.

"Lai arī mērķis ir mazināt politisko partiju atkarību no sponsoriem, mēs uzskatām, ka šāda sasteigta un uz jau esošo Saeimu attiecināma kārtība neveicinās sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, iznīcinās politisko konkurenci starp Saeimā ievēlētajām un citām partijām, kā arī būtiski samazinās jaunu politisko spēku ienākšanu politikā," uzskata iniciatīvas autori.

Viņi arī pauž pārliecību, ka iniciatīva par finansējuma palielināšanu politiskām partijām, nevērtējot citas būtiskas prioritātes un likumos noteiktās saistības, neliecina par atbildīgu attieksmi pret nodokļu maksātāju naudu. Turklāt, balsojot par finansējuma palielināšanu pašiem sev, nevis sagaidot nākamās Saeimas vēlēšanas, politiķi nonākuši interešu konfliktā, kas degradē politisko vidi Latvijā.