Noraida Kuzina rosinājumu, kas varētu mazināt valsts valodas lomu izglītības jomā

Tieslietu ministrija (TM), Izglītības un zinātnes ministrija un Tiesībsarga birojs iepriekš likumprojektu atzinuši par nepilnīgi izstrādātu. Kā norādīja CVK sekretārs Ritvars Eglājs, šo iestāžu pārstāvji norādījuši, ka Satversmē īpaši uzsvērta latviešu valoda kā viena no Latvijas pamatvērtībām un ka iesniegtais likumprojekts samazinātu valsts valodas lomu.

TM arī norādījusi, ka likumprojekts ir nepilnīgi izstrādāts gan pēc satura, gan pēc formas.

Kuzins savukārt norādīja, ka vara pieder tautai un ka likumprojekts ir lielā mērā atbilstoši izstrādāts. Reizē iesniedzēji būtu gatavi veikt likumprojekta formas uzlabojumus. Ja izmaiņas tiktu pieņemtas referendumā, tad citus nepieciešamos grozījumos pārējos likumos veiktu Saeima, pauda JS pārstāvis.

Viņš arī atsaucās uz starptautiskajām saistībām par mazākumtautību tiesībām uz izglītību. Ja šo jautājumu tomēr nevar lemt referendumā, tas nozīmētu, ka tautai tomēr nav varas, pauda politiķis.

CVK, ņemot vērā arī atbildīgo iestāžu vērtējumu, nolēma nereģistrēt šo likumprojektu.

JS cita starpā rosināja Izglītības likumā noteikt, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību var iegūs arī citās valodās. Savukārt pašlaik likumā ir noteikts, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītība iegūstama valsts valodā.

Saskaņā ar Satversmes 78.pantu vēlētājiem ir tiesības iesniegt pilnīgi izstrādātu likumprojektu.

Šīs procedūras regulējošais likums nosaka, ka CVK atsaka likumprojekta reģistrāciju gadījumā, ja likumprojekts nav pilnībā izstrādāts.

CVK lēmumu iesniedzēji var pārsūdzēt tiesā.